Četrām no sešām apsūdzētajām bijušajām Valsts policijas (VP) amatpersonām tiesa piespriedusi reālu cietumsodu par savulaik veikto nelikumīgo Ventspils tranzīta uzņēmumu un Ventspils domes darbinieku telefona sarunu noklausīšanos.
Tiesa spriedumu pasludināja pagājušo ceturtdien, taču tas joprojām nav publiski pieejams, jo ne tikai tiesas process un krimināllietas materiāli, bet arī pats spriedums pasludināts par slepenu. Jāatgādina, ka pretēji šīs lietas totālai slepenībai t.s. Lemberga krimināllietas materiāli, tostarp liecinieku liecības, ir lasāmi pat vairākās interneta vietnēs.
Klausies un sēdi
Slepenības dēļ Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis atturējās nosaukt notiesāto vārdus un uzvārdus, vien minot, ka visiem sešiem apsūdzētajiem piespriests notiesājošs spriedums un visiem sešiem ar tiesas lēmumu turpmākos četrus gadus liegts strādāt valsts iestādēs. Trim apsūdzētajiem piespriesti trīs gadi un viens mēnesis brīvības atņemšanas, vienam – gads un mēnesis, bet divi apsūdzētie tikuši sveikā ar soda naudu 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Tāpat K. Sadauskis informēja, ka notiesātie joprojām atrodas brīvībā "līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim".
Apkopojot no dažādiem avotiem ievākto informāciju, Neatkarīgā konstatēja, ka trīs gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī soda naudas 10 minimālo mēnešalgu apmērā nomaksāšanu tiesa piespriedusi diviem apsūdzētajiem – bijušajam Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas vecākajam inspektoram Aigaram Ozolam, kā arī SIA Juridko direktora vietniekam, bijušajam VP Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes narkotiku apkarošanas nodaļas vecākajam inspektoram Dmitrijam Gorelovam. Savukārt trīs gadus un vienu mēnesi cietumsoda bez soda naudas tiesa piespriedusi nu jau bijušajam Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas 6. nodaļas vecākajam inspektoram Dmitrijam Sulojevam, gadu un vienu mēnesi cietumsoda – bijušajam VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas 6. nodaļas vecākajam inspektoram Aināram Burķītim. Ar desmit minimālajām mēnešalgām sveikā tikuši bijušie VP Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes narkotiku apkarošanas nodaļas priekšnieks Leonīds Pugo un viņa vietnieks Vadims Sulojevs.
Priešvēsture
Noklausīšanās afēru tiesībsargi atklāja 2006. gadā, pēc tam, kad arī KNAB ievajadzējies ievākt ziņas par Ventspils mēru Aivaru Lembergu un šajos nolūkos paklausīties tās pašas personas, kuras uz to brīdi jau nelikumīgi klausījās t.s. narkotiku apkarotāji. Tolaik atšķirībā no mūsdienām par valsts naudu iegādātā noklausīšanās aparatūra vēl neļāva dažādiem operatīvās darbības subjektiem klausīties vienu un to pašu objektu vienlaikus. Tad arī KNAB radās jautājumi, kādā saistībā policisti klausās viņus interesējošās personas. Kriminālprocesu par nelikumīgu noklausīšanos uzsāka KNAB un vēlāk to nodeva prokuratūrai.
Prokurors secinājis – lai realizētu Ventspils uzņēmēja Oļega Stepanova (partijas Saskaņas centrs atbalstītāja) un viņa sabiedroto intereses, policisti vajadzīgo telefonu noklausīšanos noformējuši kā sevišķā veidā veicamos operatīvos darbības pasākumus, izmantojot viņu lietvedībā esošās operatīvās uzskaites lietas. Piemēram, D. Sulojevs, D. Gorelovs un A. Ozols esot organizējuši SIA LSF Holdings valdes priekšsēdētāja un partijas demokrāti.lv priekšsēdētāja Edgara Jansona telefona nelikumīgu noklausīšanos. D. Sulojevs pievienojis E. Jansona telefonu operatīvās izstrādes lietai Pūznis, lai gan šīs lietas oficiālais mērķis bijis atklāt narkotiku apriti.
Lai ietu pie Augstākās tiesas (AT) tiesneša pēc noklausīšanās sankcijas, inspektoram noklausāmo telefonu saraksts bija jāsaskaņo ar priekšniecību. Tobrīd nodaļas priekšnieka pienākumus pildījis D. Sulojeva brālis V. Sulojevs, kurš uzticoties parakstījis nepieciešamās formalitātes. Tā kā AT tiesneša rīcībā ziņu par noklausīšanās patiesajiem iemesliem nebija, viņš, balstoties uz policista mutisko skaidrojumu, noklausīšanos sankcionēja.
Lāčuks un Saldie
Tā kā tiesnesis sankciju bija devis tikai uz mēnesi, to vajadzējis pagarināt. Šim nolūkam kalpojušas citas operatīvās izstrādes lietas. Tāpēc E. Jansona telefons klausīts arī operatīvās izstrādes lietas Lāčuks ietvaros, kura patiesībā nodarbojusies ar narkotiku pircēju apzināšanu. Šīs darbības "nolaidības dēļ" sankcionējis arī nodaļas priekšnieks L. Pugo. Lāčuks izmantots arī O. Stepanova šofera un E. Jansona šofera tālruņu klausīšanai.
Līdzīgi operācijas Pūznis ietvaros klausīts nu jau nelaiķa uzņēmēja Laimoņa Junkera tālrunis. To turpinājuši klausīties arī operatīvās izstrādes lietas Saldie ietvaros. Saldie oficiālais mērķis esot bijis – atklāt pornogrāfiska rakstura mājaslapu uzturētājus. Šajā sakarā, piemēram, esot klausītas Ventspils naftas padomes priekšsēdētāja vietnieka Vladimira Solomatina telefona sarunas.
Apkopojot savākto informāciju, valsts apsūdzība policistu darbībās saskatījusi gan apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, gan likumā noteiktos amatpersonas ierobežojumu pārkāpumus, kuri radījuši būtisku kaitējumu valsts interesēm, gan nolaidību valsts amatpersonu darbībā, kura radījusi smagas sekas.
Tikai ne Lembergu
2008. gada martā (tas ir tad, kad šajā kriminālprocesā jau bija pabeigta pirmstiesas izmeklēšana un tā jau trīs mēnešus atradās tiesā) kāda no VP struktūrvienībām vai Drošības policija prokuratūras uzdevumā vēlreiz veikusi vairākas kratīšanas dažādos dzīvokļos un birojos, kur atrasti iepriekš nezināmi telefona sarunu ieraksti. Pēc pagaidām neapstiprinātām ziņām, tie bijuši A. Lemberga telefona sarunu ieraksti.
Sarunu saturs prokurorus esot garlaikojis, turpretim ieraksta atklāšanas fakts radījis pamatīgu satraukumu. Proti, šādās situācijās procesa virzītājam atbilstīgi likumam jāpieņem lēmumi vai nu par jauna kriminālprocesa uzsākšanu, vai arī jauniegūtie fakti jāpievieno esošajam kriminālprocesam. Tā kā minētais kriminālprocess tobrīd jau atradies tiesā, esot bijis jāsāk jauns kriminālprocess, kurā par cietušo vajadzējis atzīt A. Lembergu.
Lai arī prokurors tādējādi visai skaidri iezīmējis nelikumīgo sarunu noklausīšanās pasūtītājus, šobrīd uz apsūdzēto sola nosēdināti nevis pasūtītāji, bet gan seši policisti. Ja par cietušo tiktu atzīts A. Lembergs, tad procesa virzītājam, pildot likuma burtu, nāktos vērsties arī pret t.s. Lemberga oponentiem, kuriem līdz šim no prokuroru puses tiek piemērots gluži neticams saudzēšanas režīms.
Interesanti, ka 2008. gada marta kratīšanas veiktas apmēram pie tām pašām personām, kas minētas kā "lielās noklausīšanās lietas" pasūtītāji, – A. Jauniņa, SIA Jurnet vadītāja Jurija Pečkina (pēdējā laikā strādā pie O. Stepanova). Kratīšana it kā esot veikta arī kompānijas SSF Logistic birojā. Būtiski, ka šīs kompānijas īpašnieks ir tas pats, kas bijušā VP priekšnieka Jura Rekšņas vadītajai firmai SSF Apsardze.
Pasūtītāji nav atklāti
V. Sulojeva aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs, vaicāts par to, vai spriedumā figurē arī O. Stepanova un J. Rekšņas uzvārdi, atsaucoties uz slepenību, vien norādīja, ka šos uzvārdus pieminējuši cietušie un tādējādi tie procesā figurējuši. Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ apsūdzības pret viņiem neesot celtas. Runājot par savu klientu, viņš teica: "Tiesa pret viņu attiecās humāni, taču es joprojām esmu pārliecināts, ka viņš nav vainīgs. Šajā krimināllietā prokuratūra savu darbu nav padarījusi līdz galam. Būtu korekti, ja vispirms tiktu atklāti nozieguma pasūtītāji un tikai tad visi sēdināti uz apsūdzēto sola."
Vaicāts par sprieduma pārsūdzēšanu, D. Skačkovs sacīja, ka sprieduma noslepenošana un tā neizsniegšana apsūdzētajiem ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Viņaprāt, ņemot vērā tiesu praksi, esot maz ticams panākt attaisnojošu spiedumu.
