Nacionālā pretestība ir jāpēta, jāapzina un jāietver mūsu sabiedrības un arī Eiropas kopējā vēsturiskajā atmiņā, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, šodien Levits piedalījās sarunā "Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt", kas noritēja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).
Levits uzsvēra, ka katrai nācijai, valstij un visai cilvēcei ir nepieciešamas personības, kuras ar savu dzīvi apliecina vērtības un ideālus, bez kā nav iedomājama šo tautu, nāciju un valstu pastāvēšana. Latvijai un latviešiem tāda personība ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra, kurš vēsturē sevi ir ierakstījis kā savas tautas un okupētās valsts patiesības balsi.
Prezidents atzīmēja, ka garajos un smagajos ieslodzījuma gados viņš briedināja savu personību, un šī personība caurstrāvoja augstākas morālās vērtības un stabilu nacionālo pašapziņu. Levita ieskatā, arī tiesību apziņa padomju gados bija kļuvusi diezgan bāla. Valsts pirmā persona norādīja, ka pieredzes un zināšanu kopums Astram sniedza izpratni un pārliecību, deva drosmi stājai un tāda mēroga varonībai, kas tikai retajam bija pa spēkam.
"Astra nesamierināmi pārstāvēja latviešu nācijas negrozāmo un neatņemamo valstsgribu, tiesības uz brīvību, demokrātiju, uz piederību Eiropai un rietumu kultūrai. Astra pretojās meliem, apspiestībai un Latvijas nīcināšanai. Viņam nebija pieņemama nedz Latvijas "sovjetizēšana", nedz latviešu valstiskuma noliegšana, tādēļ viņš un viņa līdzgaitnieki tika bargi, nežēlīgi un bieži vien atkārtoti sodīti," pauda prezidents.
Levits uzsvēra, ka Astra nepiedzīvoja Latvijas valsts neatkarības un demokrātijas atjaunošanos. Pēc prezidenta paustā, atjaunotajā Latvijā mēs tikai tagad sākam pilnīgāk aptvert un novērtēt tautas un pilsoņu pretošanās fenomenu padomju režīmam gan tūlīt pēc Otrā pasaules gara, gan arī vēlāk, pagājušā gadsimta sešdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Levits akcentēja, ka cīņa par Latvijas un tautas tiesībām brīvi pastāvēt ilga visus 50 okupācijas gadus, un tajā tika ziedotas dzīvības un brīvība.
"Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana tiek turpināta nepārtraukti. Astras 90 gadu jubilejas mēnesī Latvijas juristu žurnālā "Jurista Vārds" viens no centrālajiem un apjoma ziņā plašākajiem materiāliem tika veltīts tieši 1983.gadā pretpadomju politiskajās prāvās apsūdzētajiem un Astras toreiz Latvijas PSR Augstākajā tiesā teiktajam "pēdējam vārdam", kur viņš apsūdz okupantus noziegumā pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Par Astru mēs arī redzējām diezgan daudz sižetu un rakstu medijos. Mēs sakām apzināt Gunāra Astras mantojumu," uzsvēra Levits.
Viņš pavēstīja, ka drīzumā Astram tiks atklāts piemineklis un viņa vārdā nosauktais fonds ir iecerējis visu nākamo gadu piepildīt ar dažādiem pasākumiem. Prezidenta ieskatā, mūsu uzdevums ir atklāt Astru pasaulei, piepulcināt viņa vārdu tai lielajai cilvēka brīvības un tiesību aizstāvju plejādei, kas ir pazīstama visā pasaulē.
Pēc valsts pirmās personas paustā, vēsturiskā atmiņa formē nācijas identitāti, pašizpratni, un atmiņā balstās rīcības modeļi nākotnei. Tie formē tautas un valsts morālo satvaru, tāpēc nacionālā pretestība ir jāpēta, jāapzina un jāietver mūsu sabiedrības un arī Eiropas kopējā vēsturiskajā atmiņā. Prezidents arīdzan uzsvēra, ka šī izpēte nebūs pilnīga, ja tajā apies kolaboracionismu un kolaborēšanu.
"Ir jāpēta un jāanalizē, jāreflektē gan par sadarbošanos ar svešo un tautai naidīgo varu, gan pretstāvi tai, gan arī par to pelēko joslu, kas arī ir iedziļināšanās vērta. Tiesību zinātnē padomju okupācijas laiks diemžēl joprojām nav īsti izpētīts un zināmā veidā ir neērts temats. Tomēr mūsu varoņiem un sev pašiem mēs esam parādā patiesību un skaidrību. Tas ir svarīgi arī nākamo paaudžu izpratnei - lai Latvijas valstiskuma apliecinātāju vērtības, kas ir mūsu valsts pastāvēšanas pamats, tiktu pēctecīgi turpinātas," akcentēja prezidents.
Viņš norādīja, ka šodien tiek godināts Astra, kurš pirms 38 gadiem Latvijas PSR Augstākās tiesas zālē teica savu "pēdējo vārdu". Prezidenta ieskatā, tas bija būtisks, programmatisks manifests, un tā vēstījumu šodien zina daudz vairāk cilvēku nekā toreiz. Levits uzsvēra, ka tas apliecina vārda spēku un tā paliekošo nozīmi, dzīvā vārda ilgmūžību. Būdams svešās varas apsūdzēts un tiesāts, Astra pats apsūdzēja totalitāro režīmu visas latviešu tautas un varai nepakļāvīgo cilvēku vārdā.
"Astra simbolizē arī visus tos daudzos latviešus, kuri briesmās un mokās palika uzticīgi savai sirdsapziņai un ideālajai Latvijai. Lai mūsu laikos ikvienam latvietim un latviešu tautai piederīgajam Latvijas valstij domās un darbos ir tāda pati vērtība, kāda tā bija Astram - neapšaubāma, neatņemama, attieksmē un darbos ceļama un stiprināma," pauda prezidents.
Atzīmējot Latvijas brīvības cīnītāja Astras 90.dzimšanas dienu, šodien LNB notika konference "Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt", kuru rīkoja Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar LNB.
