AS "Parex banka" pārņemšanas dēļ valsts uz nenoteiktu termiņu ir iesaldējusi vismaz 700 miljonus latu, tostarp 673 miljonus, kas tika iztērēti bankas pārņemšanai un vēl aptuveni 30 miljonus, kas bijuši papildizdevumi.
Par zaudējumiem pagaidām gan vēl nevarot runāt, jo pagaidām neviens nevarot pateikt vai banku, piemēram, varēs pārdot un vai šāds darījums nesīs zaudējumus vai varbūt peļņu. Tā šorīt atzina Valsts Kontroliere Inguna Sudraba.
Tāpat Valsts Kontroliere ir pārliecināta, ka visai informācijai par AS "Parex banka" pārņemšanu ir jābūt pieejamai un tai ir jānoņem slepenības statuss, jo sabiedrībai ir jāzina, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem banka tika glābta.
Viņasprāt brīdī, kad Latvijas tautsaimniecībai vitāli trūkst līdzekļu, sabiedrībai ir jāzina, kādiem mērķiem valdība tērē naudu un cik tas ir izdevīgi valstij. I. Sudraba uzsver, ka milzīgā summa, kas tērēta "Parex bankas"glābšanai ir atņemta Latvijas sabiedrībai, kurai šobrīd nākas ciest milzīgu budžeta saīsināšanu, kā arī samierināties ar to, ka Latvijai ir jāaizņemas nauda no starptautiskajiem aizdevējiem.
Tiesa, I. Sudraba intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" uzsvēra, ka izdaudzinātais Valsts kontroles (VK) atzinums par bankas pārņemšanu publiskajā telpā būs nepilnīgs, jo no tā tiks izņemta tā daļa, kurai ir uzlikts slepenības statuss.
"Mēs nevaram noņemt slepenības statusu informācijai, kurai to ir uzlikusi kāda cita institūcija, tomēr slepenības statuss informācijai ir jānoņem, lai sabiedrība varētu pati iepazīties un izvērtēt bankas pārņemšanas procesa godīgumu," sacīja Sudraba.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole šodien publiskos revīzijas rezultātus par AS "Parex banka" pārņemšanu.
Kā iepriekš ziņoja telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga", VK secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts.
Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēstīja raidījums.
Saskaņā ar raidījumā ziņoto Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
"Nekā personīga" norādīja, ka lēmums par valsts ieguldījumu "Parex bankā" tika pieņemts 2008.gada 8.novembrī, bet tikai 1.decembrī valdība ierobežoja darījumus "Parex bankā" - līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.
Atklājies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvojusi pati valsts.
