Latvijas sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas, jo latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem, kas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju, vērtē Kultūras ministrija (KM).
Kā norādīts KM izstrādātajā saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā no 2022. līdz 2023.gadam, ko šodien apstiprināja valdībā, liela Latvijas sabiedrības daļa pietiekami nezina Latvijas vēsturi līdz 20.gadsimtam un nespēj paust attieksmi pret tās notikumiem, kuri ir veidojuši Latvijas rietumniecisko identitāti, Latvijas piederību eiropeiskajai kultūrtelpai un izpratni par Latvijas tautu un valstiskumu. Tas liecina par ierobežotu vēsturiskuma apziņu, kas eventuāli vājina nacionālās identitātes pamatu.
Plānā atzīmēts, ka iepriekšējā plānošanas periodā sociālās atmiņas jautājumu risināšanai īstenotie pasākumi attīstījušies trīs virzienos - piemiņas pasākumi, kas veltīti traģiskajiem notikumiem saistībā ar Latvijas okupācijām un Otrā pasaules kara laiku un izglītojoši pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par sarežģītajiem Otrā pasaules kara laika notikumiem, kas vērsti uz nepatiesas informācijas un propagandas atspēkošanu.
Pēc KM paustā, iedzīvotāju diskusijās vienojošas sociālās atmiņas veidošanai tika ieteikts jaunās kompetenču izglītības sistēmā veicināt interesi par vēsturi, izmantojot interaktīvus elementus, par piemēru minot muzejus, veicināt paaudžu sadarbību un komunikāciju, lai uzlabotu savu sakņu izzināšanu, uzsverot, ka vēsture ir jāzina, sākot ar ģimeni, aktualizēt novadu, pilsētu un citu teritoriālu vienību vēsturi, veicinot novadu pētniecības projektus izglītības iestādēs, kā piemēru minot zinātniski pētnieciskos darbus skolā.
Plānā paredzēti pasākumi, ar kuriem tiks nodrošināts regulārs izpētes un pārbaudītu vēstures faktu atspoguļošanas darbs, kā arī plānots turpināt informēt sabiedrību par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, pieminot okupācijas režīmu upurus. Plāna pasākumu īstenošanā tiks iesaistīti gan vēstures nozares eksperti, gan citu jomu profesionāļi, tostarp Latvijas kino nozares pārzinātāji.
Plāna uzsvērts, ka sociālā atmiņa un vēsturisko notikumu interpretācija mūsdienu pasaulē ir cieši saistīta ar plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Tie kalpo kā platforma, kurā tiek uzdoti jautājumi un arī sniegtas atbildes par būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Tādējādi šī uzdevuma risināšana būs cieši saistīta arī ar plāna uzdevumu - veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu.
Papildu ieguldījumu sociālās atmiņas jomas attīstībā sniegs Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā kompetenču pieeja izglītībā, kas paredz īstenot obligātu mācību priekšmetu 4. līdz 6.klasē "Sociālās zinības un vēsture", veicinot vienotas sociālās identitātes un sociālās atmiņas veidošanos un piederības Latvijai apzināšanos.
KM norādīja, ka plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot trīs rīcības virzienus: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un integrācija.
