Mēs Latvijā vienmēr esam apzinājušies, ka savu brīvību, demokrātiju un drošību ir jābūt gataviem aizstāvēt ar ieročiem rokās, bet diez vai mēs iedomājāmies, ka piedzīvosim šo vārdu apliecinājumu darbībā, šodien konferencē par okupācijas seku novēršanu, norādot uz karu Ukrainā, uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Viņa vērsa uzmanību, ka konference notiek dienu pēc 4.decembra, kas ir pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Tā ir diena, kad gandrīz pirms 90 gadiem - 1937. un 1938.gadā pēc PSRS Iekšlietu tautas komisariāta rīkojuma notika tā sauktā "latviešu operācija", kuras rezultātā 16 573 cilvēki tika nošauti un apglabāti masu kapos visdažādākajās PSRS vietās.
Ozola uzsvēra, ka 4.decembrī mēs pieminam upurus operācijai, kuras mērķis bija likvidēt Latvijas izlūkdienestu darbu un sagraut latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā. Viņa norādīja, ka "latviešu operācijas" laikā apcietināja visus latviešu biedrību locekļus, visus politemigrantus no Latvijas, kas atradās PSRS teritorijā un kas bija ieradušies pēc 1920.gada, Latvijas pavalstniekus, izņemot diplomātisko iestāžu darbiniekus, un citus latviešus, kuri tika turēta aizdomās par spiegošanu, diversijām, pretpadomju nacionālistisko darbību.
"16 500 cilvēku tika nošauti un apglabāti ne savā dzimtenē tikai par to, ka viņa bija latvieši, ka viņiem sava izcelsme bija svarīga, ka viņi palika uzticīgi savai nacionālajai identitātei un kultūrai, un tajā laikā ticēja savai valstij," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, piebilstot, ka neviens brīvā Latvijā un Eiropā negrib pieredzēt un pieļaut šādus noziegumus.
Viņa akcentēja, ka komunisma noziegumi tiek pieminēti piemiņas dienās, Komunistiskās partijas darbība tika aizliegta, tomēr ar šiem soļiem izrādījies daudz par maz, ko apliecināja Krievijas karadarbība uz Ukrainas valsts zemes. Ozolas ieskatā, šogad ir sperti milzu soļi okupācijas seku novēršanā, pievēršot uzmanību "elementārai higiēnai" Latvijas masu mediju telpā, nostiprinot latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu mūsu izglītības sistēmā, kā arī likvidējot padomju pieminekļus pilsētu vidēs.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece klāstīja, ka patlaban norit darbs pie latviešu valodas nostiprināšanas publiskajā telpā, vietvārdu lietojumu caurskatīšana un darbs citos virzienos. Ozola uzsvēra, ka ne jau aizliedzot komunisma jēdzienu Latvija panāca drošību savai valstij un cilvēkiem, jo viens ideoloģiska koncepta aizliegums nekādā veidā neatcēla Krievijas ambīcijas vai imperiālistiskās tieksmes, un vēlmi pakļaut sev citas tautas un valstis.
Ozola atzīmēja, ka Rīgas domes koalīcijā panākta vienošanās par četru ielu pārdēvēšanu. Viņas ieskatā, tā ir "minimālā programma derusifikācijas politikas īstenošanā galvaspilsētā". Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece sacīja, ka neatbildēts paliek jautājums, vai Latvijas galvaspilsētā Rīgā jābūt ielai, kas godina "ļaunuma impērijas", Krievijas galvaspilsētas vārdu.
Tuvākajā laikā plānots, ka Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela pārtaps par brāļu Kaudzīšu ielu, Valentīna Pikuļa aleja tiks nosaukta gleznotājas Birutas Baumanes vārdā, Detlava Brantkalna iela tiks sadalīta trīs posmos un nesīs rakstnieču Annas Brigaderes, Zentas Mauriņas un Vizmas Belševičas vārdu.
Tāpat, atsaucoties uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna ierosinājumam, panākta vienošanās Staraja Rusas ielu pārdēvēt par Hugo Celmiņa ielu.
