Teroristu uzbrukuma risks Latvijā ir ļoti zems, tomēr pilnībā nevar izslēgt iespēju, ka valsts nokļūs "Islāma valsts" un citu radikālo grupējumu "radarā". Galu galā Latvija - ar aktīvu darbību vai vārdiem - piedalījās Rietumu valstu koalīcijās pret šīm organizācijām. Par to Latvijas Radio 4 raidījumā “Doma laukums” runāja poliglots, Daugavpils universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs, koloniālisma pētnieks un bijušais LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols.
Doma, ka "Islāma valsts" ir pilnībā sakauta, neatbilst realitātei, uzsvēra Ozols. "Pat tagad Sīrijā un atsevišķos Irākas apgabalos "Islāma valsts" kontrolē noteiktas teritorijas. Tās nav tik lielas, ne tik nozīmīgas kā kādreiz, bet tomēr šī organizācija nekur nav pazudusi,” viņš uzsvēra.
Komentējot nesen notikušo teroraktu koncertzālē Maskavā, par kuru atbildību uzņēmās "Islāma valsts", Imants Frederiks Ozols norādīja, ka mēs, iespējams, runājam par "nedaudz citu "Islāma valsti"". Proti, tā saucamā "Vilajat Horasan". "Viņi darbojas zem viena karoga [ar "galveno" "Islāma valsti"], viņiem ir kopīga propaganda, bet tajā pašā laikā viņiem ir savi komandieri. Es domāju (atkal, man nav īpašu datu), ka tas nav gluži tas pats, kas Sīrijā. Lai gan tie, protams, ir saistīti,” viņš teica.
Komentējot pieaugošo terorisma draudu līmeni Francijā un citu valstu bažas, Ozols atzīmēja, ka dažādās valstīs ir atšķirīgi principi, pēc kuriem tiek noteikts draudu līmenis. Dažkārt tas var notikt nespecifisku riska datu saņemšanas dēļ vai tādēļ, ka citā valstī noticis teroristu uzbrukums un jūsu teritorijā ir kāda veida par to atbildīgās organizācijas struktūra. Vai varbūt izlūkdienesti tiešām saņem informāciju par reāliem riskiem un cenšas tos novērst.
"Ko mums vajadzētu darīt? Nu parasti Latvijas specdienesti šādā situācijā saka, ka mums ir ļoti zems terorisma draudu risks. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Latvija bija koalīcijā pret "Islāma valsti", par šo lietu bija oficiāli paziņojumi, tas viss ir internetā. Lai gan atceros, ka pāris reizes lasīju lekcijas par "Islāma valsti" un islāma terorismu un studentiem rādīju vienu no "Islāma valsts" propagandas video. Tur bija interesanti: Latvijas karogs video neparādījās. Bija Igaunijas karogs, bija Lietuvas karogs, bet nebija Latvijas karoga. Bet tas, protams, neko nenozīmē. Mēs bijām oficiālajā koalīcijā pret "Islāma valsti", kas nozīmē, ka teorētiski mēs varētu būt mērķis.
Kopumā visi kristīgie Rietumi varētu būt mērķis. Arī Latvija kopā ar ASV bija koalīcijā pret talibiem Afganistānā un tajā piedalījās diezgan nozīmīgi. Un tieši tā ir "Vilajat Horasan" teritorija. Bet piekritīšu, ja mūsu izlūkdienesti teiks, ka riski ir mazi,” saka Ozols.
