Valdība pieņēmusi strīdīgus un pēdējā brīdī virzītus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju. Tie paredz, ka iedzīvotājiem par dzīvnieku čipēšanu un piereģistrēšanu būs jāmaksā no savas kabatas, papildu finansiālais slogs būs arī pašvaldībām.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir sašutušas par valdības lēmumu, kas paredz, ka dzīvnieku reģistrācija sāksies tikai pēc pieciem gadiem.
Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka sakārtotas un pārredzamas sistēmas vietā valdība izvēlējusies iet sarežģītu ceļu, kas apgrūtinās gan pašvaldības, gan iedzīvotājus, bet klaiņojošo dzīvnieku problēmu nerisinās. Dzīvnieku aizsardzības biedrības Ulubele pārstāve Inese Bāra norāda, ka valdības pieņemtais Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātais variants, ar kuru steigā aizstāta sākotnējā iecere dzīvnieku reģistrācijā izmantot Eiropas savienības līdzekļus, ir absurds. «Variantā, kuru neapstiprināja, pašvaldībām nebūtu jātērē 80 latu par katra klaiņojoša suņa uzturēšanu. Tas nozīmē, ka tiem, kam suņu nav, vairs nebūtu jāmaksā par tiem, kuriem tie ir, par suņu nodarītajiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem būtu atbildīgs dzīvnieka saimnieks, jo varētu pierādīt tā piederību. Tāpat piederību varētu pierādīt gadījumos, ja īpašnieks cietsirdīgi izturējies pret savu dzīvnieku vai to pametis, noklīdušo mīluļu saimnieki varētu ātrāk un vieglāk atrast savu mīluli, patversmes nebūtu tik noslogotas, bet līdzekļu to uzturēšanai kļūtu vairāk,» norāda I. Bāra.
Savukārt SIA AB Grupa vadītājs Aivars Borovkovs uzsver, ka ZM virzītais projekts nav bijis izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un saskaņots atbilstoši MK noteikumiem, tādējādi pārkāpjot sabiedrības līdzdalības principu. Šā gada aprīlī birojs nosūtījis ZM iebildumus un ieteikumus sistēmas uzlabošanai, taču nav saņēmis nekādu atbildi. A. Borovkovs vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim uzsver, ka ZM variantā vietējām pašvaldībām tiek uzlikta noteikumu izpildes uzraudzības un kontroles funkcija, ko tās nav akceptējušas, līdz ar to pašvaldībām tiks uzlikts jauns finansiālais slogs.
«Sistēma noliks dzīvnieka īpašnieku neapskaužamā situācijā, jo par dzīvnieka apzīmēšanu nāksies pārmaksāt desmitkārtēju cenu, kādu uzliks veterinārārsts. Savukārt dzīvnieka reģistrēšanas funkcija sadrumstalota četros dažādos procesos, ko veic datu centrs, veterinārārsts, vietējā pašvaldība, pats dzīvnieka īpašnieks,» raksta A. Borovkovs. Turklāt pats būtiskākais – dzīvnieku reģistrācija un trakumsērgas vakcinācijas kontrole sāksies tikai no 2016. gada.
Sarkano gaismu šiem noteikumiem iepriekš signalizējusi arī Tieslietu ministrija, kas savā atzinumā uzsvērusi, ka ZM virzītās izmaiņas galvenokārt kontrolē labticīgus mājdzīvniekus, nevis klaiņojošos un uzliek dzīvnieka īpašniekam papildu pienākumus, kas nemotivēs mīluli reģistrēt. Būtībā tiks uzskaitīti tie dzīvnieki, kas jau ir vakcinēti un tiek turēti atbilstoši labturības prasībām.
