Latvijas teritoriālajos ūdeņos sākusies militārās operācijas Open Spirit 2011 aktīvā fāze. 19 dažādu NATO valstu un tostarp arī divi Krievijas kuģi pārķemmē Irbes jūras šaurumu, meklējot pasaules karu mantojumu – mīnas, torpēdas.
Pēc sprāgstvielu pievienošanas tās sprāgst ar vēl lielāku jaudu, nekā pagājušajā gadsimtā garantēja militārie ražotāji. Komandieris Rimants Štrimaitis Neatkarīgajai vēsta, ka šajā operācijā pirmā torpēda jau uzspridzināta. Bojā gājusi tikai viena zivs. It kā.
Ūdenslīdēji esot pat izcēluši uz klāja apmēram 10 centimetru garo reņģīti.
Jūras vides speciālisti gan pastāv uz to, ka patiesais uzspridzināto zivju apjoms skaitāms nevis vienībās, bet daudzās tonnās. Vienkārši epicentrā sprādzienu spēks tās pilnībā izšķaida, savukārt tālāk perifērijā esošajām pārstāj funkcionēt peldpūšļi.
Pēc līdzīgām operācijām pagājušajā gadā aplēstie zaudējumi svārstās ap 900 tonnām, kas pēc būtības ir vienas zvejnieku saimniecības gada apgrozījums. Un tas pagalam nelāgi izskatās kontekstā ar ik gadu sarūkošajām nozvejas kvotām.
Nesarunāšanās politika
Domstarpībām starp militāro resoru un zivju resursu kopējiem ir jau daudzos gados mērāma vēsture, taču pozitīvi, ka līdzšinējā nesarunāšanās politika pamazām ievirzās konstruktīvākā gultnē. Jāatgādina, ka neatrisināts ir jautājums par zivju resursiem nodarītā kaitējuma kompensēšanu, kā arī ikgadējo spridzināšanas operāciju rīkošanu jūras iemītniekiem pēc iespējas mazāk traumatiskā periodā, turklāt respektējot nārsta vietas.
Zīmēs saudzēšanas karti
16. augustā Aizsardzības ministrijā tika sasaukta plaša ekspertu līmeņa sanāksme, kuras dalībnieki apņēmās sacerēt speciālu sadarbības līgumu starp vides institūcijām, zivju resursu pārvaldītājiem, ministrijām. Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle informē, ka viens no pielikumiem tajā būs vienota Latvijas teritoriālo ūdeņu karte, kurā tad arī iezīmēs jutīgās teritorijas, kur spridzināšana nav vēlama vai pieļaujama tikai laikā, kad nenotiek aktīva zivju migrācija. Par konkrētiem termiņiem, kad šī karte tiks akceptēta, runāt gan esot pāragri. Tādējādi varētu noprast, ka pašlaik notiekošajā operācijā vides intereses tiek ignorētas. Tomēr Jūras spēku flotiles komandieris un šīs operācijas vadītājs Rimants Štrimaitis apgalvo, ka dalībnieki cenšas nodarīt pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Zivis tiek biedētas projām ar sonoriem. Vai tas ir arī efektīvi, īpaši pētīts gan netiek. Pirmā torpēda – 300 kilogramu smaga vācu ražojuma īpatne – patrāpījās franču kolēģiem, ārpus Irbes šaurumā noteiktās Natura 2000 lieguma zonas. Viņi to arī uzspridzināja. Pēc tam ūdenslīdēji nolaidušies šajā vietā un uzgāja vienu beigtu reņģi. Komandieris gan arī atzīst, ka pašlaik aļģu dēļ redzamība zem ūdens esot ļoti slikta. 20 līdz 100 centimetru. Tas apgrūtinot sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanu. Tāpēc pagaidām atrasto un uzspridzināto mīnu nav daudz. Acīmredzot arī zivju – ne.
Maksājam par tēvu grēkiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir viena no tām institūcijām, kas ieinteresēta lielākā skaidrībā par militāristu darbībām. Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris spriež – par to, ka vecās mīnas nebūtu vispār jāspridzina, neesot runas. Tas ir kuģošanas drošības jautājums, tātad nepieciešama lieta. Taču zivis gan ejot bojā neglābjami. Ja mazie brīdinājuma sprādzieni mazās zivis tiešām atbaida, tad lielās – gluži otrādi. Tās esot ziņkārīgas un iet skatīties, kas tie par brīnumainiem burbuļiem. Tiesa gan, R. Bebris arī pieļauj, ka realitātē bojā iet mazāk zivju, nekā rēķinot pēc vidējiem nozvejas rādītājiem.
Kompensāciju jautājumam ekspertu sanāksmes dalībnieki pieskārās tikai garāmejot. R. Bebris spriež: «Jautājums, kam tad tos pierēķināt. Kā Bībelē teikts, izskatās, ka mēs par tēvu grēkiem maksāsim līdz ceturtajai paaudzei.»
Militāristi lēš, ka Baltijas jūras dzelmē atrodas 80 000 sprādzienbīstamu priekšmetu. Kopš 1996. gada Latvijas teritoriālajos ūdeņos atrasti un iznīcināti vien 629. Šie nesamērojamie apjomi un kampaņveidīgā pieeja spridzekļu likvidācijā rada iespaidu, ka pats spridzināšanas process NATO ir svarīgāks par kuģošanai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu mūsu piekrastē. Komandieris R. Štrimaitis sniedz atšķirīgu skaidrojumu: «Cik budžets ļauj, tik darām.
