Šobrīd profesionālo skolu absolventi saņem diplomu divi vienā, iegūstot gan vidējo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju.
Taču dažkārt šī ierastā kārtība rada problēmas, respektīvi, ja skolēnam rodas grūtības nokārtot kvalifikācijas praksi un eksāmenu izvēlētajā profesijā, viņš diplomu nesaņem, un tas nozīmē – augstskolas durvis viņam ir slēgtas, lai gan valsts eksāmenus vispārizglītojošos mācību priekšmetos viņš ir nokārtojis un liecībā ir tikai viena nesekmīga atzīme.
«Profesionālo skolu audzēkņi patlaban ir zināmā mērā ierobežoti attiecībā pret vispārizglītojošo skolu skolēniem, proti, pat ja viņi ir nokārtojuši visus valsts centralizētos eksāmenus, jaunieši nesaņem divi vienā diplomu un nav tiesīgi stāties augstskolā, jo nav sekmīgi (ne zemāk par 5 ballēm) nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu,» skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja vietnieks Jānis Gaigals. Lai novērstu šīs nevienlīdzīgās prasības, ir iecerēts izsniegt divus dokumentus (viens apliecinās iegūto izglītību, otrs – iegūto kvalifikāciju). Tas palīdzētu veidot vienotu sistēmu ar vienotiem noteikumiem, jo līdzšinēja prakse rāda, ka vispārējās izglītības un profesionālās izglītības sistēma darbojas līdzās viena otrai, bet trūkst vienotības elementu, secina J. Gaigals.
Mainīt līdzšinējo kārtību iecerēts arī tāpēc, ka «Latvija jau sen ir solījusi ieviest Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru, kas ļautu Latvijā iegūto kvalifikāciju salīdzināt ar citās valstīs iegūto,» norāda J. Gaigals. Tas nozīmē, ka uzlabotos Latvijas izglītības dokumentu starptautiska atzīšana gan turpmākām studijām, gan nodarbinātībai.
«Šajā sakarā mainās akcenti no atsevišķu mācību priekšmetu apguves uz mācīšanas rezultātiem,» uzsver J. Gaigals. Kā trešais būtiskākais iemesls gaidāmajām pārmaiņām ir jau sen aizsāktā diskusija, ka profesionālajai izglītībai ir jāatbilst darba tirgus vajadzībām. Lai šo apņemšanos celtu arvien augstākā līmenī, kvalifikācijas eksāmenu vērtētājiem jābūt no darba tirgus – viņi vislabāk var novērtēt, vai jaunietis ir apguvis nepieciešamās prasmes, zināšanas, lai būtu tiesīgs saukties, piemēram, par mehāniķi, šuvēju... «Jāpalielina darba tirgus, nozaru atbildība, gan nosakot profesionālās kvalifikācijas prasības, gan piešķirot kvalifikāciju apliecinošu dokumentu konkrētai personai,» secina J. Gaigals. Lai arī šobrīd kvalifikācijas eksāmenu norisē tiek piesaistīti darba devēji, tie nereti ir, tā teikt, savējie, līdz ar to rodas bažas par eksāmenu vērtējuma objektivitāti.
«Lai maksimāli novērstu subjektivitātes momentu eksāmenos, vajadzīgs ir «ārējais pārbaudītājs». Līdzīgi kā tas ir valsts centralizētajos eksāmenos – skolēns taču nezina, kas pārbaudīs viņa darbu. Šāda pieeja jāievieš arī profesionālajā izglītībā, kad profesionālo kvalifikāciju piešķir konkrēta komisija, ekspertus ir nozīmējusi attiecīgā nozare un pārbaudītāji iepriekš nav zināmi,» stāsta VISC vadītāja vietnieks.
Plānots, ka ieceres varētu tikt ieviestas dzīvē ne ātrāk kā pēc gada, jo vispirms ir jāpieņem grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas pašlaik ir sagatavoti izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā, kā arī jākoriģē virkne Ministru kabineta noteikumu.
