Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ un tā priekšgājējas – Erasmus – mobilitātes iespējas (izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs) izmantojuši jau daudzi tūkstoši Latvijas studentu un mācībspēku. Līdz šim programmas dalībnieki savu redzesloku varēja papildināt, dodoties uz kādu no ES valstīm, ES kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, bet kopš 1. jūnija robežas ir paplašinātas – studentiem un mācībspēkiem tiek piedāvāts doties, piemēram, uz Brazīliju, Ķīnu, Indiju, Dienvidkoreju, Palestīnu.
Ārpus ES
Šādas iespējas šobrīd piedāvā 12 Latvijas augstskolu un koledžas. Tās nesen pulcējās Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), lai parakstītu līgumus par svarīgu soli augstākās izglītības internacionalizācijas īstenošanā – jaunas Erasmus+ aktivitātes uzsākšanu. Tā augstākās izglītības iestādēm sniegs mobilitātes iespējas visā pasaulē.
Sākot no šā gada 1. jūnija, augstskolu un koledžu studenti un personāls Erasmus+ apstiprināto projektu ietvaros varēs doties mobilitātē arī uz tādiem pasaules reģioniem kā Āzija, Ziemeļamerika, Latīņamerika, Dienvidāfrika un Rietumbalkāni.
1,2 miljonu eiro atbalsts
Latvijai pieejamais finansējums jaunās aktivitātes īstenošanai 2015. gadā ir 1,2 miljoni eiro. Plānots, ka piešķirtais finansējums ļaus ārpus Latvijas doties vairāk nekā 20 mūsu studentiem un gandrīz 70 mācībspēkiem, kā arī mūsu valsti un augstākās izglītības sistēmu, studiju procesu iepazīt apmēram 150 studējošajiem un gandrīz 80 mācībspēkiem no citām zemēm. VIAA skaidro, ka šī Erasmus+ aktivitāte ir kā attīstības palīdzības instruments valstīm, no kurām studentiem ir iespēja doties uz Latviju, tāpēc arī iebraucošo studentu ir krietni vairāk nekā izbraucošo.
VIAA direktore Dita Traidās uzsver, ka jaunā aktivitāte ir nozīmīgs solis, kas būs arī gana izaicinošs pašām augstākās izglītības iestādēm: pirmkārt, augstskolās un koledžās vēl vairāk ienāks dažādas starpkulturālas izpausmes, jo ne tikai mūsu studenti un mācībspēki dosies uz citām valstīm, bet arī pie mums brauks dažādu valstu pārstāvji. Otrkārt, ar atsevišķām valstīm Latvijai nav diplomātisku attiecību, līdz ar to augstākās izglītības iestādēm studentu apmaiņa prasīs lielāku sadarbību ar valsts institūcijām.
Augstskolas gandarītas
Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) par sadarbības valstīm izvēlējusies Baltkrieviju un Kazahstānu, jo ar šo valstu augstskolām jau ir izveidojušies draudzīgi kontakti. «Vēlamies paplašināt sadarbību, lai nākotnē kopīgi darbotos daudz dziļākos ūdeņos, piemēram, startētu Horizonts 2020 projektos vai izveidotu kopīgu studiju programmu,» stāsta augstskolas rektore Irēna Pilvere, piebilstot, ka jau tagad Erasmus+ iespējas LLU studentu vidū ir cieņā – katru gadu aptuveni 120 līdz 140 studējošo piesakās dalībai programmā. Arī pasniedzēji labprāt dodas gūt pieredzi uz citu valstu augstskolām.
Bet Liepājas universitāte vēlas studentu apmaiņu uzsākt ar ASV. Mācībspēku apmaiņā (iesaistoties citā programmā) iestrādes jau ir. Sadarbība ļautu labāk arī izzināt ASV augstākās izglītības sistēmu, spriež augstskolas rektora pienākumu izpildītāja Ieva Ozola. Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem iesaistei Erasmus+ viņa min finansiālo atbalstu, jo, piemēram, studentam doties tālāk par kaimiņvalstīm bez stabila finansiāla seguma ir problemātiski. Arī līdz šim Liepājas universitāte aktīvi iesaistījusies Erasmus+ mobilitātē – studenti devušies gan studēt, gan stažēties, mācībspēki – gūt jaunas atziņas sava darba pilnveidei.
UZZIŅAI
Augstskolu un koledžu plānotā mobilitāte ārpus ES Erasmus+ ietvaros
