Bezdarbs piespiedīs ar narkotiku izplatīšanu nodarboties cilvēkus, kuri līdz šim bijuši likumpaklausīgi, brīdina policija. Intensīvāka narkotisko un psihotropo vielu izplatīšana notiek tieši Rīgā, jo šeit ir liels pieprasījums pēc tām.
Un vēl – Latvija izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tiek izmantota kokaīna tranzītam no Dienvidamerikas uz Krieviju, savukārt no Krievijas šeit tiek ievests heroīns.
Caur Latviju tiek sūtītas nelegālās sintētiskās narkotiskās vielas, kas paredzētas Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas tirgum. Var prognozēt, ka šāda tendence saglabāsies, norāda narkotiku apkarotāji. Pēc viņu datiem, arī narkotiku lietotāju skaits tuvāko gadu laikā nesamazināsies.
Rīgas reģiona pārvaldes ziņojumā uzsvērts – šajā sociālekonomiskajā situācijā var sagaidīt, ka, zaudējot darbu, cilvēki saredzēs diezgan lielu potenciālo peļņas iespēju tieši narkotisko vielu izplatīšanas rūpalā. Par klientu trūkumu viņiem nenāktos uztraukties, jo pēdējos gados nelegālais narkotisko un psihotropo vielu apgrozījums aptver arvien plašākas dažādas sociālās grupas.
Riska grupa – skolēni un studenti
Piemēram, 2007. gadā tika veikts pētījums, kura rezultāti parādīja – 22% skolēnu vismaz vienu reizi ir lietojuši marihuānu vai hašišu, bet kopumā 45% skolēnu saskārušies ar iespēju pamēģināt marihuānu. Pētījumā uzsvērta tendence – jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo lielāks risks, ka jaunieši pamēģinās marihuānu. Vieglā šīs vielas pieejamība ir viens no iemesliem, kāpēc īpaši Rīgā marihuānas lietošana skolēnu vidū ir vairāk izplatīta. Skolēni Rīgā un lielajās pilsētās salīdzinoši biežāk izmēģinājuši amfetamīnu un ekstazī (attiecīgi 10 un 9%). Lūk, šāds fons ir minētajam policijas ziņojumam, kurā izteiktas bažas, ka skolas, baidoties par savu prestižu, nevēlas un arī negribēs ziņot par pašu atklātajiem narkotiku izplatīšanas vai lietošanas gadījumiem. Jāatgādina, ka nesen līdzekļu taupīšanas dēļ tika likvidēts Rīgas Atkarības profilakses centrs, kas līdz šim aktīvi pieskatīja skolasbērnus un veica profilaktiskos pasākumus mācību iestādēs.
Intensīvākā narkotisko un psihotropo vielu izplatīšana notiek Rīgā, jo šeit ir lielāks pieprasījums: daudz skolu, arī lielākā daļa augstāko mācību iestāžu atrodas galvaspilsētā, te dzīvo cilvēki ar salīdzinoši lielākiem ienākumiem, iebrauc tūristi. Uz Rīgu un Rīgas reģionu no citiem Latvijas rajoniem pārceļas cilvēki darbspējīgā vecumā. Daļa no viņiem apmeklē izklaides iestādes, un policija prognozē, ka, baidoties zaudēt klientus (krīze tomēr!), klubu vadība izvairīsies informēt par narkodīleriem. Līdz šim šāda sadarbība ir bijusi un atzīta par sekmīgu.
Narkotiku izplatītāji strādā dzīvokļos
Nevis vairs uz ielas, bet gan tieši dzīvokļos aktivizējusies narkotisko vielu tirdzniecība. Pēdējos gados tā nebija izplatīta, bet nu atkal uzplaukst. Pārdodot narkotikas dzīvokļos, tajos netiek turēts liels daudzums šo vielu, kuras dīleri nepieciešamības gadījumā ir gatavi ātri iznīcināt. Bieži vien narkotikas tiek glabātas, apraktas zemē. Ja tirgotāji strādā uz ielas, nereti narkotiskās vielas pārdotajā maisījumā ir tik maz, ka nav pamata sodīšanai. Vārdu sakot, ir liela iespēja nopirkt nekvalitatīvu narkotisko krutku.
Šogad Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki Rīgā un tās apkaimē noskaidrojuši 58 dzīvokļus, kuros aktīvi tiek pārdotas narkotiskās vielas: 12 – Zemgales, 10 – Latgales, 9 – Kurzemes, 7 – Ķengaraga, 5 – Jūrmalas, 4 (katrā) – Ziemeļu un Purvciema iecirkņu teritorijā, 3 – Centra, 2 (katrā) – Vidzemes un Olaines iecirkņu teritorijā.
Narkotiku apkarotāju ir mazāk
Kopš šā gada sākuma naudas nav to piecu ielu darbinieku algošanai, kuri līdz šim strādāja ar intravenozo narkotiku lietotājiem, arī Rīgas Atkarības profilakses centrs beidzis pastāvēt, savas funkcijas nododot Rīgas domes Labklājības departamentam.
Kaut arī savulaik Sabiedrības veselības aģentūra par efektīviem pasākumiem atzina darbu izklaides vietās, reidus, informatīvos pasākumus skolās, skolas psihologa darbu, vecāku izglītošanu, speciālas programmas darbā ar riska grupām, kā arī līdzatkarīgo programmas, patlaban nav drošas pārliecības, ka likvidēto iestāžu funkciju pārņēmēji spēs uzreiz darboties agresīvi un iedarbīgi.
Piemēram, Rīgas Atkarības profilakses centrs līdz šim bija vienīgā institūcija, kas vērsās arī pret narkotiku pieprasījumu, ne tikai pret sekām – lietotājiem. Visas citas, tostarp Valsts policija, cīnās ar piedāvājumu, norādījis bijušais centra darbinieks Ivars Redisons. Slēgts arī narkomānu profilakses centrs Rindzelē, kura uzturēšanai gadā bija vajadzīgi tikai 100 000 latu.
Tikmēr valstī laiku pa laikam tiek izstrādāta arvien jauna narkotiku kontroles un ierobežošanas programma, kurā uzskaitītas problēmas. Piemēram, šogad notika sanāksme, kurā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs un Veselības ministrija uzsvēra, ka ārstēšanas principi Latvijā tiek nodrošināti tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, tomēr būtu nepieciešams izveidot bērniem paredzētu nodaļu, kas ietvertu visus ārstēšanas posmus (detoksikācija, motivācija, medicīniskā rehabilitācija); paplašināt ārstēšanas programmas, tās piemērojot arī amfetamīna un Cannabis atkarīgajiem pacientiem; nodrošināt opioīdu atkarīgajiem pacientiem terapijas programmu (metadona) tuvāk personas dzīvesvietai; ārstēšanas procesā iesaistīt sociālos darbiniekus un psihologus, kā arī ieviest ārstēšanas programmas cietumos.
Lai cik skaisti skanētu ieceres, realitātē Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram septembrī finansējumu samazināja tik krasi, ka naudas pietika tikai divu pacientu, respektīvi, narkomānu uzturēšanai iepriekšējo 15 vietā.
Starp citu, policisti prognozē, ka dārgās narkotikas kokaīna tirdzniecība un lietošana gan nesamazināsies.
