Pēc vēlēšanām šodien uz pirmo koalīcijas sēdi sanāks šā brīža varas partijas, apspriežot gan nākamās valdības aprises, gan visiem pozīcijas partneriem pieņemamus sadarbības modeļus ar Saskaņas centru (SC).
Līdztekus sarežģītajam jautājumam par attiecībām ar SC, nākamās koalīcijas izveidē parādās arvien jauni asumi, arī dažādie viedokļi pašas Vienotības iekšienē un bažas par jaunu, nepieredzējušu politiķu spēju iekļauties parlamenta darbā.
Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nepieciešamību meklēt sadarbības iespējas ar SC skaidro ar to, ka "būtu bīstami atstāt karojošā opozīcijā vienu trešdaļu parlamenta deputātu, kas varēs nobloķēt daudzus valdībai svarīgus jautājumus. Vēlamies, lai Saskaņas centrs uzņemtos līdzdalību un, kas svarīgākais, atbildību par 10. Saeimā notiekošajiem procesiem".
S. Āboltiņa gan neslēpa, ka, visticamāk, SC tomēr netiks piedāvāts iekļauties koalīcijā, bet gan parakstīt atsevišķu sadarbības līgumu, kas, no vienas puses, prasītu koleģiālu sadarbību ar valdošajām partijām, bet, no otras puses, garantētu SC vadošus amatus Saeimas komisijās un prezidijā.
Gaida konkrētību
SC līderis Jānis Urbanovičs šādu Vienotības scenāriju uztver ar neslēptu aizkaitināmību. "Amati Saeimā nav viņu kompetencē! Tās ir demokrātiskās spēlītes, kas mūs pazemo," savu sašutumu neslēpa politiķis. Viņš arī noraidīja visas spekulācijas par to, ka SC it kā pats negribot samierināties ar amatiem Saeimā, gaidot uzaicinājumu iekļauties koalīcijā un ieņemt kādu ministra amatu. "Mums joprojām neviens neko konkrētu nav piedāvājis. Pēc vēlēšanām esam vienu reizi tikušies ar Vienotību, taču šīs saruna aprobežojās ar vispārīgām pieklājības frāzēm. Ja kāds saka, ka Saskaņas centrs pats kaut ko negribot, tad tie ir meli. Mēs gaidām konkrētību," klāstīja J. Urbanovičs.
Arī Vienotības līdzpriekšsēdētāja S. Āboltiņa apstiprināja, ka Saskaņas centram tik tiešām pagaidām vēl nav izteikti precīzi piedāvājumi. Iespējams, zināmu skaidrību viesīs koalīcijas partiju sēde, kurā visas šā brīža varas partijas ieskicēs savu redzējumu gan par koalīcijas līgumu, gan par visiem koalīcijas partneriem pieņemamām sadarbības formām ar Saskaņas centru.
Uztraucas par Visu Latvijai!
Pašlaik, līdztekus neviennozīmīgajam jautājumam par tālāko sadarbību ar SC, jaunās koalīcijas izveidi bremzē arī sarežģītās attiecības pašas apvienības Vienotība iekšienē, kā arī pieredzējušo politiķu bažas par radikāli noskaņoto partijas Visu Latvijai! (VL) pārstāvju darbu parlamentā. Gados jaunie VL pārstāvji, kuriem nav vērā ņemamas pieredzes "lielajā politikā", ieguvuši sešas no astoņām vietām 10. Saeimā, kas pienākas apvienībai VL!TB/LNNK. Kuluāros jau izskanējušas bažas, ka radikālie jaunpienācēji varētu sarežģīt Latvijas ārpolitiskās attiecības – turklāt gan Austrumu, gan arī Rietumu virzienā. Tieši tādēļ, lai arī runā par līdzšinējās koalīcijas saglabāšanos arī nākamajā valdībā, tēvzemiešu iekļaušanās jaunajā koalīcijā tomēr joprojām nav viennozīmīga. Vēl jo apšaubāmāka tēvzemiešu nonākšana pie varas ir arī tādēļ, ka bažas par VL pārstāvjiem esot paudušas arī atsevišķas ārvalstu organizācijas.
Sākuši dalīt amatus
Tikmēr Vienotības iekšējo nesaskaņu pamatā ir tās neviendabīgums, ko rada apvienības sastāvā ietilpstošo partiju Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība dažādie skatījumi. Neoficiālās sarunās Vienotības līderi atzīst, ka Pilsoniskā savienība (PS) iekšēji esot sadalījusies četros blokos, kas katrs paužot atšķirīgu viedokli gan par Vienotības attiecībām ar SC, gan par iespējamo ministru portfeļu sadali. S. Āboltiņa apgalvo, ka, lai arī publiski PS pauž noraidošu attieksmi pret iespējamību piedāvāt SC kādu ministra posteni, PS vadībā tomēr esot arī daži, kuri paši nākuši klajā ar šādu ierosmi. PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis gan to kategoriski noliedz.
Iekšējo rīvēšanos rada vēlēšanās uzvarējušās apvienības politiķu pretenzijas uz vadošajiem amatiem Saeimā un ministru portfeļiem. Ekonomikas ministra posteni gribētu saglabāt arī līdzšinējais ministrs, Jaunā laika pārstāvis Artis Kampars.
