Šī nedēļa sola sākties ar vairākiem protestiem pret valdībā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Pirmdien un otrdien ir pieteikti trīs pasākumi, kuros plānots pulcēt tūkstošus.
Taču to, vai atsevišķie piketi un gājieni varētu pāraugt arī kādā tiešām masveida protesta pasākumā, vismaz šajā laikā, sabiedrisko un politisko procesu vērotāji gan neņemas apgalvot, jo daudzi sociālie un organizatoriskie aspekti par to neliecina. Arī 13. janvāra scenārijs diezin vai tuvākajā laikā atkārtošoties.
Akciju organizatori gan uzsver, ka galvenais ir pievērst politiķu uzmanību tam, ka cilvēki ar viņu veikumu nav apmierināti. Piemēram, šodien pie Saeimas notiks Latvijas Motoklubu asociācijas organizēts pikets, kurā motociklisti paudīšot protestu pret transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. Savukārt otrdienas rīts sāksies ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) piketu pie Saeimas Mēs pret antisociālu budžetu, pēc kura protestētājus pie parlamenta ēkas nomainīs studenti, kuri, protestējot pret finansējuma samazinājumu izglītībai, no Ministru kabineta gar Brīvības pieminekli, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju dosies gājienā līdz Saeimai.
Protestēt gatavi nedaudz
Sociālantropologs, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis intervijā Latvijas Radio gan stāstīja, ka pirms valsts svētkiem veikts pētījums, kur bijis arī jautājums par gatavību iesaistīties sociālajos nemieros, un tikai 12% bija atbildējuši, ka iesaistītos. Gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku bijuši gatavi emigrēt no Latvijas. Pēc R. Ķīļa domām, lielā mērā tas sakņojoties neticībā kolektīvās darbības sekmīgumam, bet organizatoriem neesot iemaņu strādāt ar cilvēkiem. "Nav organizatoru, nav līderu, kas varētu profesionāli šādus pasākumus organizēt, jo stihiski tas neveidosies," viņš sacīja.
"Ja minētie 12% ir tie, kas gatavi protestiem, tad nodēvēt to par mazu gan ir vieglprātīgi, un es to par nelielu skaitli neriskētu nosaukt," gan iebilda sociologs Aigars Freimanis. Tas esot pietiekams, lai sarīkotu ievērojamas un pamanāmas akcijas. Viņš spriež, ka diezin vai šādi noskaņotas sabiedrības īpatsvars ir bijis lielāks gada sākumā, kad Latviju pāršalca protestu vilnis. Arī arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers sarunā ar Neatkarīgo teica, ka arī, pēc viņa domām, 12% ir pilnīgi pietiekami, lai protesta akcijas dalībnieku skaits būtu salīdzinoši liels. Taču viņš atzina, ka acīmredzot cilvēki nav pietiekami gatavi pastāvēt par savām tiesībām un ar īpašu aktivitāti neizceļas. Kāpēc? "Negribētu jau visu skaidrot ar bailēm, kas arī ir. Bet tādi nu laikam mēs esam, tāda mentalitāte," viņš sacīja.
Sekas jutīs nākamgad
A. Freimanis gan arī skaidro, ka situācijas mēdz būt atšķirīgas un daudz kas atkarīgs no kopējā fona. Pirmām kārtām arī A. Freimanis tāpat kā R. Ķīlis uzsver organizatorisko pusi.
Piemēram, 13. janvāra manifestāciju organizēja politiķi, kas tobrīd vēl bija opozīcijā. Pašlaik šādas vērā ņemamas politisko partiju iniciatīvas nav, bet, pēc A. Freimaņa teiktā, tieši politiķiem ir daudz lielākas iespējas mobilizēt cilvēkus nekā arodbiedrībām, kurām trūkst šādas kapacitātes. Jo vairāk, arī arodbiedrību līderi nav slēpuši, ka viņu iekšējās organizācijās viedokļi ir atšķirīgi. Turklāt lielākus protestus varot gaidīt drīzāk nākamgad, un tiem var būt visdažādākās formas – ne tikai publiskas akcijas, bet, piemēram, nodokļu nemaksāšana un tamlīdzīgi. Kā norādīja sociologs, tas būs brīdis, kad cilvēki reāli saņems mazākas algas un izjutīs uzlikto jauno nodokļu slogu. "Februāris būs brīdis, kad daudzi sastapsies ar realitāti, un tad gan varētu sagaidīt arī lielākus pavērsienus," viņš sprieda. A. Freimanis gan norādīja, ka algas tika samazinātas arī līdz šim. Taču sociālie protesti bieži noplok, jo cilvēki diezgan ātri pie daudz kā pierod. Tāpēc arī šogad gada sākumā neapmierinātība bija jūtama vairāk un atjaunoties varētu tad, kad reāli būs jūtams nākamais padziļinājums. "Tam gan var būt arī dramatiskākas sekas, jo izejas punkts jau ir ļoti zems," prognozēja A. Freimanis
Politiķiem ērti
No protestu lietderības viedokļa jautājums gan ir arī par to, vai cilvēku gatavība lielākoties protestēt pēc notikušā, nevis kad lēmumi tiek pieņemti un varētu mainīt to iznākumu, ir tas pareizākais. Arī šoreiz LBAS pikets notiks dienā, kad budžetu Saeimā pieņems galīgajā lasījumā un visas diskusijas – aiz muguras. Taču P. Krīgers nedomā, ka šajā reizē protesti notiek novēloti. "1. decembrī mēs paužam attieksmi pret to procesu, kādā budžets tika izstrādāts un kādā lēmumi tika pieņemti," atzina P. Krīgers. Turklāt viņš piebilda, ka lēmumu pieņemšanas gaitā arī maz ko varētu mainīt, jo šobrīd valdībai ir arī ērta pozīcija pamatojumu visiem lēmumiem novelt uz Starptautisko Valūtas fondu, kam cilvēki klāt netiek un nevar noskaidrot, kā tad īsti ir.
A. Freimanis šajā sakarā teic, ka sabiedrībai ir grūti izprotamas politiskās pozīcijas, jo varas pārstāvji uzsver, ka budžets tiešām nav labs un taisnīgs, bet ir tāds, kas ir pieņemams aizdevējiem. Un tad cilvēkiem tiešām varot rasties jautājums, kāda jēga protestēt, ja politiķi vārdos ir ar tiem cilvēkiem, kas grib protestēt. Taču A. Freimanis uzsvēra, ka patiesībā tādējādi vara degradē sevi, pasakot, ka nav rīcībspējīga.
***
nra.lv piedāvā tiešraides
• Pirmdien, 30. novembrī, no plkst. 13.00 Latvijas Motoklubu asociācijas pikets pret transportlīdzekļu nodevas palielināšanu
• Otrdien, 1. decembrī, no plkst. 8.30 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotais pikets
