Kurš teica, ka vēsture ir garlaicīga un muzeji – novecojuši? Ja kaut kur šāds eksemplārs arī ir atrodams, tad noteikti ne Ventspilī. Šeit dzīvība kūsāt kūsā gan ikdienā, gan svētkos. «Mūsu galvenais uzdevums ir uzturēt muzeju dzīvu, padarīt to interesantu kā pilsētas iedzīvotāju, tā viesu acīs. Augt un pilnveidoties ar katru aizvadīto gadu, radīt jaunas lietas – tas ir izaicinājums,» saka Ventspils muzeja vadītāja Solvita Ūdre.
Nāciet un izbaudiet!
Ventspils pilsētas muzejs ir būtiska daļa pašvaldībā, kas nodarbojas ar izglītojošu un brīvā laika pasākumu rīkošanu. Viņi ir tie, kuri nodrošina iespēju iedzīvotājiem ne tikai iepazīt Ventspili caur vēstures prizmu, bet arī šodienu skatā uz nākotni. Ventspils muzejs nebūt nav tikai Livonijas ordeņa pils - ir taču arī Amatu māja, rakstnieka Herberta Dorbes muzejs un Piejūras brīvdabas muzejs. Pilsētas svētku laikā ikvienā no iepriekš minētajām vietām būs ko redzēt, darīt un izbaudīt. Lūk, ieskats gaidāmajos notikumos.
MODĪGAS MEDĪBAS. Sadarbībā ar modes vēsturnieka un mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva fondu muzeja apmeklētāji tiek ievesti medību pasaulē. Izstādē ar nosaukumu Eksotiskās medības aplūkojami vairāk nekā 30 vēsturiski tērpi un dažnedažādi aksesuāri ar medību motīviem / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
Muzejam nozīmīgs pasākums notiks jau svētku pirmajā dienā, 3. augustā, proti, tiks atzīmēta Amatu mājas 10 gadu pastāvēšanas gadskārta. Pasākumā piedalīsies visi, kuri savulaik pielika savu roku Amatu mājas izveidē, finansējuma saņemšanas procesā un darbības uzsākšanā. Savukārt 4. un 5. augustā Amatu mājā norisināsies eksperimentālās darbnīcas ar nosaukumu 10 amati.
Tajā pašā dienā Herberta Dorbes muzejā noritēs pasākums Rakstnieka ēdienkarte ar dzejnieci Maiju Laukmani. Dzejniece gatavos svētku kafiju un zāļu tēju, kā arī savu mīļāko desertu, ar cienās apmeklētājus. Paredzēti arī dzejas lasījumi. Nākamajā dienā, 4. augustā, no kulinārijas pie grāmatām! Mana bērnības grāmatiņa - tā skan šā pasākuma devīze. Būs tikšanās ar zemnieku saimniecības Bērziņi saimnieci Ivetu Bērziņu - šī dārzniecība nodrošina Ventspili ar slavenajām ziedu skulptūrām -, viņa stāstīs par savu mīļāko grāmatu. Kura tā ir? Protams, Annas Sakses Pasakas par ziediem. «Pasākumi Herberta Dorbes muzejā allaž ir apmeklēti, jo tajos pulcējas ļaužu grupa, kurus patiesi interesē literatūra, literatūrzinātne un Kurzemes puses jauno literātu veikums,» teic S. Ūdre.
Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
5. augustā pilī notiks pasākums 20. gs. sākuma noskaņās - Zelteris visām zeltenēm. Gaidāma virkne aktivitāšu: sidra degustācijas, limonādes darbnīcas, saldumu darbnīcas bērniem - no saldās mastikas varēs veidot dažādas figūriņas u.c. Par muzikālo baudījumu rūpēsies Saldus senioru akordeonistu ansamblis Akords, kas izpildīs retromūziku.
6. augusts būs varen piesātināta diena Piejūras brīvdabas muzejā - tur notiks Seno amatu diena. Tiks demonstrēti gan seni, gan mūsdienīgi amati: sveču liešana, dažādi rokdarbi, pinumi, keramika, metālkalumi. Apmeklētājiem būs iespēja ne tikai vērot, bet arī pašiem izmēģināt roku kādā no šīm nodarbēm, piemēram, no sagatavēm uzšūt savu īpašo pie apkakles liekamo tauriņu - par to gādās zīmols Betolli. Papildus tam - Mini Zoo rančo, suņu parāde un koncerts.
«Mums pašiem šeit patīk darboties un šo patikšanas sajūtu vēlamies radīt arī mūsu viesiem. Ja kaut ko dari no sirds, apkārtējie to jūt. Muzeja darbinieki ir atsaucīgi, ar pamatīgu pieredzes un prakses bagāžu - viņi parūpēsies, lai ikviens ir gaidīts. Nāciet, iegūstiet jaunu pieredzi un atklājiet muzeju caur savām sajūtām,» aicina muzeja vadītāja.
Ak, jā - kā muzejs sevi pozicionēs svētku gājienā? Šo jautājumu pavada vien zīmīgi smaidi, jo intriga tiks saglabāta līdz pēdējam mirklim. Jāredz pašiem!
Medības ienāk muzejā
Pērn Ventspils muzejā bija aplūkojama unikāla, īpaši Ventspils muzejam veidota tērpu izstāde Kāzu tērpi 1860-2010 no modes vēsturnieka un mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas. Labā pēcgarša pēc šī notikuma jūtama vēl šodien. Iedvesmojoties no izstādes Kāzu tērpi 1860-2010, muzeja pedagoģe I. Buntika sadarbībā ar Ventspils skolu mājturības skolotājiem un audzēkņiem izveidoja paši savējo ar nosaukumu Radīts muzejā VI. Visus izstādē redzamos kāzu tērpus un aksesuārus izgatavoja bērni. «Kad Vasiļjeva kungs šovasar viesojās Ventspilī, viņš šo izstādi aplūkoja un novērtēja atzinīgi,» stāsta S. Ūdre. «Būtībā tā ir nebijusi lieta muzejos, ar ko gribam dalīties, tādēļ oktobrī organizēsim starptautisku muzeja pedagogu konferenci, kurā stāstīsim par savu pieredzi - ka uz muzeju var atnākt ne tikai kaut ko aplūkot, bet arī smelties iedvesmu un radīt savus darbus, kurus pēc tam izstāda plašākai auditorijai.»
RADĪTS MUZEJĀ. Iedvesmojoties no pērnā gada izstādes Kāzu tērpi 1860-2010, muzeja pedagoģe sadarbībā ar Ventspils mākslas skolotājiem un audzēkņiem izveidoja paši savēj / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
Sadarbība ar A. Vasiļjeva fondu turpinās. Šogad muzeja apmeklētāji tiek ievesti medību pasaulē. Izstādē ar nosaukumu Eksotiskās medības aplūkojami vairāk nekā 30 vēsturiski tērpi un dažnedažādi aksesuāri ar medību motīviem no 19. gs. 70. gadiem līdz pat mūsdienām. Izstādi papildina gan Latvijas mežu iemītnieki - lūsis, āpsis, cauna, ūdele, vāvere, lapsa, gan eksotiski zvēri - strauss, jaguārs, antilope un pat bruņnesis. Turklāt pils pagalmā ir iespēja iemūžināt sevi kopā ar Āfrikas ziloni (Latvijas Safari klubs). Vairāk nekā 400 īpašu aksesuāru - sudraba tabakdozes ar medību motīviem, stikla pērlītēm izšūtas jostas no 19. gs., kņazienes Olgas Radzvilas lūšādas kažoks (1932), krokodilādas un čūskādas somiņas no 20. gs. 70. gadiem vai gulbja dūnu bolero, kas reiz piederēja 20. gs. 30. gadu vienīgajai padomju kinodīvai Ļubovai Orlovai (1902-1975) - tas ir lielisks un iespaidiem bagāts ieskats kultūras vēsturē. Izstāde būs aplūkojama līdz pat 25. septembrim.
Aleksandra Vasiļjeva fonds par izstādes tēmu vēsta: «Jau izsenis visas cilvēces attīstības laikā medības ir bijusi vīriešu nodarbošanās. Protams, aizlaikos nebija īpašu medību apģērbu, un mednieka galvenais uzdevums bija saplūst ar apkārtējo vidi. Medniekam bija jābūt nemanāmam.
Taču vēlākos laikos medības kļūst par izklaides, nevis izdzīvošanas veidu. Tā laika aristokrātiem nerūpēja, cik rubeņu bija nošauts, un viņi neskaitīja noķertās meža irbes, viņus satrauca tikai viens - kā labāk pavadīt brīvo laiku. Sāk parādīties medību apģērbs, kas gūst izplatību ne tikai starp kungiem, bet arī starp kalpotājiem un dzinējiem, kas medībās dodas, tērpti livrejās. Paslēpties mežā šādā apģērbā nebija iespējams. Parasti šāds apģērbs bija muižnieka ģerboņa krāsās, un cilvēks tajā bija pamanāms jau no tālienes.
17., 18. gs. medību kostīma dominējošā krāsa bija sarkanā. Apģērbu nēsāja spilgtu, darinātu no samta vai vilnas, ar izšuvumiem vai zelta apdari. Dāmas devās medībās parūkās un lielās cepurēs, kas bija rotātas ar spalvām, kā baleta Žizele medību ainā. Tādi izbraucieni drīzāk atgādināja pikniku dabā, nevis medības. Medības balstījās uz dzinējiem ar suņiem, bet kungiem atlika vien saskaitīt trofejas.
TUR, KUR SIRDS. Šīs dāmas ir īstajā vietā! Ventspils muzeja Projektu nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Anete Biseniece (no kreisās), Vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga, muzeja vadītāja Solvita Ūdre un projektu vadītāja Ilva Zavicka / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
Īpaši populāri bija tā saucamie medību aksesuāri - patronjostas, somas, kas nereti tiek izšūtas stikla pērlītēm. Pakāpeniski, jau 19. gadsimtā, mode no spilgtajām krāsām sāka pāriet uz dabas toņiem. 19. gs. beigu medību kostīms sasaucas ar austriešu - ungāru tautas tērpu tēmu. Par ļoti modernu tiek uzskatīts audums, kuru dēvē par lodenu. Tas ir blīvs vilnas audums pelēkzaļā tonī, no kura tiek šūdinātas medību virsjakas, bikses un mēteļi. Šis audums kļuva par medību kostīma simbolu 19. gadsimta beigās.
20. gadsimtā šūšana no individuālās pārvēršas par masveida. Parādās specializēti veikali, kuros mednieki var iegādāties gatavo apģērbu. Šāds apģērbs, protams, ir vienkāršāks piegrieztnes ziņā, tam trūkst individualitātes, un tas tuvinās militārajam stilam. Haki krāsa mednieku apģērbu padara līdzīgu militārajai kamuflāžai.
TANGO UZ AUDEKLA. Patlaban apmeklētāji var aplūkot gleznotājas Ievas Saras Breikšas personālizstādi Siltais tango apskāviens / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
20. gadsimta otrajā pusē modē nāk fotomedības. Cilvēki, tērpušies aizsargkrāsas apģērbā, dodas dabā nevis lai nogalinātu zvēru, bet gan lai iemūžinātu to ierastajā uzturēšanās vidē.»
Muzeja vadītāja apstiprina - sadarbību ar Vasiļjeva kungu plāno arī turpmāk. «Esam jau definējuši nākamās izstādes tēmu, un ventspilniekus un pilsētas viesus sagaidīs jauni pārsteigumi. Tiesa, ne nākamgad, jo tad koncentrēsimies notikumiem, kas saistīti ar Latvijas simtgadi,» plānus ieskicē S. Ūdre.
Līdztekus ekspozīcijai un Eksotiskajām medībām apmeklētājiem ir iespēja aplūkot gleznotājas Ievas Saras Breikšas personālizstādi Siltais tango apskāviens. Pati māksliniece, kura jau vairākus gadus dzīvo Itālijā, par savu izstādi saka: «Tango vide un apskāvienu daudzveidība, bet tajā pašā laikā arī vienkāršums un retro garša, man sniedz iespēju attēlot pāri netieši, bet vienlaikus pašā karstākajā momentā, visintensīvākajā vibrācijā. Kustība, manuprāt, ir pilnība, jo tā ir maza burvība ikdienā, kaut kas, kas tiek zīmēts gaisā. Tās attēlošanas medības man attaisno aizvien jaunus gleznieciskus meklējumus, krāsu un emociju jaukšanu.»
Pilnveidos tūrisma piedāvājumu
Ventspils muzejs sadarbībā ar Ventspils un Dundagas novadu pašvaldībām īstenos projektu, kas paredz saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgus kultūras un dabas mantojuma objektus Ziemeļkurzemē. Projekta kopējās izmaksas 5 294 117 EUR, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 4 500 000 EUR (85%). Projekta realizācija plānota četru gadu periodā, no 2017. līdz 2020. gadam. «Ar šā projekta palīdzību vēlamies padarīt Ziemeļkurzemi par pievilcīgu un pazīstamu tūrisma galamērķi, tādēļ tajā iesaistītas pašvaldības, kas aptver jūras krastu. Vēlamies papildināt jau esošo tūrisma piedāvājumu un veidot kopīgus maršrutus,» stāsta projektu vadītāja Ilva Zavicka. Ir apstiprināta projekta ideja, muzeja darbinieki sagatavojuši projekta iesniegumu un iesnieguši to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Jāteic, ka plānoto darbu saraksts ir garš, tādēļ ieskicēsim dažas no apjomīgākajām iecerēm.
PĀRMAIŅU GAIDĀS. Projekta Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība ietvaros tiks nojaukta esošā Ventspils Piejūras dabas muzeja ēka un uzbūvēta jauna multifunkcionāla celtne / F64
Vairākas aktivitātes saistītas ar Jūrkalni. Viena no tām - Jūrkalnes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīcas ēkas atjaunošana un piegulošās teritorijas labiekārtošana, proti, servisa ēkas izbūve un dabas koncertzāles izveide. Kopš 2010. gada Jūrkalnes Ugunspļavā svin vasaras saulgriežus. Pirmajā gadā šis pasākums pulcēja galvenokārt Jūrkalnes iedzīvotājus, bet šobrīd Ugunspļava ir kļuvusi par vienu no centrālajām vasaras saulgriežu svinību vietām Kurzemē, tādēļ ir svarīgi šo teritoriju labiekārtot, lai pamatīgā cilvēku masa darbotos organizēti un nenodarītu kādu kaitējumu dabai.
Pamatīgas pārmaiņas gaida Ventspils Piejūras dabas muzeju. Projekta ietvaros tiks nojaukta esošā, savu laiku nokalpojusī ēka un uzbūvēta jauna multifunkcionāla celtne. «Patlaban var sacīt, ka muzeja speciālisti patiešām strādā muzejā. Projekta īstenošanas rezultātā viņi iegūs modernas telpas un aprīkojumu, lai varētu maksimāli efektīvi izmantot laiku materiālu pētīšanai, izzināšanai, restaurēšanai, nevis kā tagad - pa vidam nest malku un kurināt, sildīt ūdeni,» saka S. Ūdre. Taps arī jauna ekspozīcija, kas stāstīs par piejūrai raksturīgo dzīvesveidu gan zvejniecības, gan zemkopības jomās.
Te jāpiebilst, ka pārmaiņu un uzlabojumu process jau ir sācies ar kāda cita projekta palīdzību. Raugi, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētās rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākuma Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana ietvaros notiek vēsturisko zvejas laivu, kutera un seno burinieku priekšmetu atjaunošana un ekspozīcijas izveide Piejūras brīvdabas muzejā. Pilnīga restaurācija vēsturiskajām zvejas laivām līdz šim Latvijā nav veikta. Projekta īstenošanas rezultātā Piejūras brīvdabas muzejs būs vienīgā vieta Latvijā, kur atjaunotās vēsturiskās zvejas laivas interesentiem būs pieejamas apskatei autentiskā izskatā. Muzeja krājumā esošā ar zvejniecību un jūras transportu saistīto vēsturisko peldlīdzekļu kolekcija ir plašākā Latvijā, tās sastāvā ir vairāku meistaru būvētas 26 vēsturiskās zvejas laivas un kuteris, kas būvēti un lietoti Liepājas, Ventspils, Talsu, Tukuma un Rīgas jūrmalas apkārtnē, kā arī ar buriniekiem saistītās kuģu detaļas - šverts, burinieku vraka fragmenti, klāja sija, burukuģa stūre.
Projekta kopējās izmaksas ir 211 570,80 EUR, tajā skaitā 190 413,16 EUR EJZF un Ventspils pašvaldības līdzfinansējums 21 157,64 EUR apmērā. Projektu plānots realizēt līdz 2017. gada beigām.
«Mums ir svarīgi, lai viss, ko darām, būtu vērsts ar skatu nākotnē. Nav noslēpums, ka tehnoloģijas noveco ļoti strauji, tādēļ mums ir ne tikai jāiet laikam līdzi, bet arī tam pa priekšu. Ja jauno ekspozīciju un muzeja ēku plānojam atvērt 2020. gadā, tai jābūt interesantai arī 2025. gadā,» uzsver S. Ūdre. Vaicāta, kādiem paņēmieniem apsteigt laiku, viņa atteic - liekot kopā prātus un zināšanas, saucot talkā dažādus speciālistus, kuri plāno un iekārto izstādes. Galarezultātam jābūt interesantam, atraktīvam, izglītojošam un modernam.
Apmeklētāji grib aktīvi līdzdarboties
Kāds ir šodienas muzeja apmeklētājs? Ko viņš gaida? «Cilvēki arī muzejā meklē iespējas, kā aktīvi darboties, vēlas caur sevi izdzīvot to, ko redz,» novērojumos dalās S. Ūdre. «Tādu iespēju nodrošina muzeja pedagogu sagatavotās darbnīcas. Piemēram, Piejūras brīvdabas muzeja pedagoģe ir sagatavojusi īpašus uzdevumus bērniem. Viņa sadala bērnus grupiņās un dod tiem uzdevumu atrast konkrētus objektus un tos nofotografēt. Pēc tam viņi visi sapulcējas kopā un ar degsmi izrunā nule redzēto un piedzīvoto.»
Septembrī muzejā atsāksies vēstures otrdienas, kas ir vietējo iedzīvotāju iecienīts pasākumu cikls. Kā stāsta muzeja vēstures nodaļas vadītāja Stella Lindenberga, reizi vai divas mēnesī muzeja speciālisti aicina iedzīvotājus uz tikšanos, kur stāsta par dažādiem interesantiem un pilsētas vēsturē svarīgiem notikumiem dažādās jomās, dalās jaunās atziņās, ko savā darbā ieguvuši, un to visu papildina ar attēliem no muzeja krājumiem. «Ar netradicionālu metožu palīdzību esam pratuši iesaistīt vietējos iedzīvotājus, interesentu skaits aizvien pieaug. Mūsu darbs nav tikai krāt un pētīt vēstures materiālus, bet saistošā un interesantā veidā par to stāstīt sabiedrībai,» saka muzeja vadītāja.
***
Pilsētas svētki Ventspils muzejā
3. augustā
• 16.00-8.00, Amatu māja, Skolas ielā 3
10 gadi - 10 amati. Amatu māja 2007-2017, svētki un sveicējiIeeja - ar ielūgumiem
• 15.00 H. Dorbes muzejs, Ērgļu ielā 1
Rakstnieka ēdienkarte ar Maiju Laukmani
4. augustā
• 12.00, H. Dorbes muzejs
Mana bērnības grāmatiņa, tikšanās ar Z/S Bērziņi dārznieci Ivetu Bērziņu
• 17.00 - 19.00, Amatu māja
Eksperimentālās darbnīcas - 10 amati
5. augustā
• 13.00-15.00, Amatu māja
Eksperimentālās darbnīcas - 10 amati
• 17.00- 20.00, Livonijas ordeņa pils, Jāņa ielā 17
Zelteris visām zeltenēm
Dzirkstoši dzērieni, joki un mūzika
6. augustā
• 11.00-16.00, Piejūras brīvdabas muzejs, Riņķa ielā 2
Amatu diena
Amatnieki, podnieku ceplis, radošās darbnīcas, grupa Hallo, suņu paraugdemonstrējumi, mini ZOO.
***
Ventspils muzejs
Viens no senākajiem un lielākajiem muzejiem Kurzemē. Muzeja četrās struktūrvienībās apmeklētājus gaida stāsti par Livonijas ordeņa pils un pilsētas vēsturi, novada zvejnieku un zemnieku tradicionālo dzīvesveidu, senajiem amatiem, 20. gs. sākuma skolu, rakstniecības un kultūras vēsturi. Muzeja krājumos glabājas vairāk par 120 tūkstošiem priekšmetu, to veidotie stāsti pieejami daudzās pastāvīgās ekspozīcijās, izstādēs un interaktīvās aktivitātēs.
