Pēc pandēmijas izraisītā samazinājuma Vācijā atkal ievērojami pieaugusi imigrācija - pat vēl pirms aptuveni miljona bēgļu ierašanās no Ukrainas, liecina jauns valdības ziņojums.
2021.gadā Vācijā reģistrēti aptuveni 1,32 miljoni imigrantu, kas pārvākušies uz Vāciju. Tas ir par 11,5% vairāk nekā 2020.gadā, kad migrāciju stipri ietekmēja ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar Covid-19.
Neto migrācija - starpība starp cilvēku skaitu, kas pārcēlušies uz valsti, un tiem, kas valsti pametuši - Vācijā 2021.gadā bijusi aptuveni 329 000, kas ir salīdzināms ar 2019.gadu pirms sākās pandēmija.
2021.gadā visvairāk imigrantu ieradās no Rumānijas, līdzīgi kā 2020.gadā. Rumānija 2021.gadā bija izcelsmes valsts 202 686 imigrantiem.
Otrā lielākā grupa bija imigranti ar Vācijas pilsonību, bet trešajā vietā imigranti no Polijas, kam seko bulgāri, sīrieši un turki.
Federālā Migrācijas un bēgļu biroja ikgadējā ziņojumā teikts, ka proporcionāli visvairāk migrantu ir Berlīnē.
Saskaņā ar valdības reģistru 2021.gadā galvaspilsētā 20,2% iedzīvotāju nebija Vācijas pases.
2021.gadā lielākā daļa imigrantu bija vīrieši. Federālā statistikas biroja dati liecina, ka Vācijā 2021.gadā ieradās aptuveni 802 000 vīriešu un 521 000 sieviešu.
Gaidāms, ka 2022.gadā imigrācijas aina būs atšķirīga, jo vairums bēgļu, kas ierodas no Ukrainas, ir sievietes.
Neskatoties uz migrācijas jautājuma sensitīvo raksturu Vācijā, valstij nepieciešami 400 000 cilvēku katru gadu, lai nodrošinātu darbaspēku, norādīja deputāte Misbaha Kana.
