Domubiedru grupa "Par godīgu un caurspīdīgu valsti" aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru un visas augstākās amatpersonas nepieļaut Rīgas domes (RD) lēmumu par Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma akceptēšanu, aģentūrai BNS pavēstīja grupas pārstāvji.
Pēc viņu teiktā, RD par Ziemeļu šķērsojuma koridora trešā un ceturtā posma izbūvi plāno pārmaksāt gandrīz 30 miljonus latu.
Grupa "Par godīgu un caurspīdīgu valsti" atgādina, ka 16.februārī RD Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Ziemeļu transporta koridora trešo un ceturto posmu - automaģistrāles būvniecību no autoceļa A5 un A10 krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai, paredzot otrā piedāvātā alternatīvā varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi.
Saskaņā ar domes dokumentiem šajā variantā paredzēts, ka rietumu daļā trase virzīsies pa esošo Rīgas-Jūrmalas šoseju A10 līdz ceļu mezglam ar Salaspils-Babītes autoceļu A5, tad tā pagriezīsies Babītes virzienā, šķērsos Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju un turpināsies pa esošo autoceļu A5 līdz tā pagriezienam uz Babīti. Babītes novada teritorijā Ziemeļu transporta koridors virzīsies pa jaunbūvētu trasi Saulīšciema virzienā un Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām. Rīgas pilsētas teritorijā trase šķērsos Spilves poldera pļavas ziemeļos no Kleistiem. Variants paredz, ka Ziemeļu transporta koridors ar Kleistu ielu tiks savienots ar daudzlīmeņu ceļu mezglu. Tālāk austrumos plānots trases divlīmeņu šķērsojums pāri dzelzceļa līnijai Zasulauks-Bolderāja.
Domubiedru grupa vērš uzmanību uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma secinājumi neliecina par otrā varianta priekšrocībām - IVN procesa gaitā konstatēts, ka visoptimālākais attiecībā uz dabas vērtībām ir pirmais variants, bet no tuvējo iedzīvotāju ērtības viedokļa efektīvāks ir otrais variants vai 2.a variants. Savukārt trešais trases novietojuma variants tiek uzskatīts par visnelabvēlīgāko gan dabas vērtībām, gan cilvēku ērtībām.
"Ir veikts visu variantu būvniecības izmaksu novērtējums - izvēlētais otrais variants kopumā izmaksā gandrīz par 30 miljoniem latu dārgāk nekā ļoti līdzīgais 2.a variants vai par 20 miljoniem dārgāk nekā pirmais variants," uzsvērts paziņojumā.
Domubiedru grupa nosūtījusi vēstuli dažādām institūcijām un valsts amatpersonām - Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Rīgas mēram Nilam Ušakovam, valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai, kā arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar lūgumu nepieļaut šā gada 1.martā domes sēdē domniekiem pieņemt lēmumu, kas atbalstītu Ziemeļu koridora trešā un ceturtā posma būvniecību.
Jau vēstīts, ka arī Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma sabiedriskajā apspriešanā 91% no 388 respondentiem izteikuši atbalstu otrajam variantam, kurā jāatsavina vismazāk nekustamo īpašumu.
Domes materiālos kā otrā varianti plusi minēti salīdzinoši vismazākā negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem, iestādēm un būvēm gan objekta būvniecības, gan ekspluatācijas periodā, lielākais sabiedrības atbalsts, augstākais novērtējums ekspertu vērtējumā, kā arī tas, ka nav jānojauc neviena ēka un tas skaitliski šķērso vismazāk nekustamo īpašumu, kā arī atbilst visu iesaistīto pašvaldību teritoriju plānojumiem
Kā varianta trūkumi savukārt minēti salīdzinoši lielas būvizmaksas, tas, ka trase ir vairākos posmos (Spilves pļavas un teritorija pie Spilves poldera sūkņu stacijas) un šķērso teritorijas ar autoceļu būvniecībai ļoti nepiemērotiem apstākļiem, kurās nepieciešami apjomīgi inženiertehniskās sagatavošanas darbi. Par automaģistrāles būvniecību posmā no autoceļa A5 un A10 krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai dome lems otrdien, 1.martā.
Ziemeļu koridors ir no jauna būvējams aptuveni 30 kilometru garš lielas kapacitātes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu. Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu transporta koridors ir sadalīts četros projekta posmos, un katram no tiem ir vairāki alternatīvie risinājumi.
Ziemeļu koridors būs daļa no automaģistrāles "Via Baltica". Tā būvniecības aptuvenās izmaksas iepriekš ir lēstas viens miljards eiro.
