Reaģējot uz Rīgas pašvaldības izstrādāto saistošo noteikumu projektu par medību regulēšanu galvaspilsētas teritorijā, divpadsmit nevalstiskās organizācijas (NVO) izplatījušas atklātu vēstuli, kurā paudušas bažas, par medību radīto ietekmi.
Kā aģentūru LETA informēja apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mihails Simvulidi, NVO ieskatā, saistošie noteikumi esot nepārdomāti. Piemēram, neesot veikts risku izvērtējums.
Atsaucoties uz Valsts meža dienesta apkopoto statistiku, NVO informē, ka pēdējos 10 gados Latvijā konstatēti 403 medību drošības prasību pārkāpumi un notikuši 29 nelaimes gadījumi, no kuriem pieci beigušies letāli.
Sevišķas bažas radot tas, ka medības plānots atļaut gandrīz visā Rīgas teritorijā, izņemot centru, tajā skaitā blīvi apdzīvotās apkaimēs, kur atrodas arī izglītības iestādes, un iedzīvotāju atpūtas vietās - parkos, pludmalēs un citur.
NVO pārstāvju ieskatā, mežacūku medībām esot alternatīvas, piemēram, samazināt pārtikas atkritumu brīvu pieejamību, veidot nožogojumus apkārt vietām, kur mežacūkas varētu nodarīt postījumus, izvietot sīpolu, ķiploku un kajēnas piparu stādījumus pamīšus starp lauksaimniecības kultūrām un ķert mežacūkas ar slazdiem, kas saglabā tās dzīvas.
NVO ieskatā, mežacūku populācija Latvijā esot ievērojami pieaugusi tādēļ, ka mednieki tās piebaro, lai viņiem būtu, ko medīt. Tādēļ esot apšaubāms, ka problēmu var novērst tie, kas paši to radīja.
Valsts Meža dienesta publiskā informācija gan liecina, ka mežacūku populācija, visticamāk Āfrikas cūku mēra un tā ierobežošanas pasākumu dēļ sarukusi no pāri par 70 000 dzīvnieku līdz nedaudz vairāk par 20 000 dzīvnieku.
Vēstules autori uzskata, ka nepieciešams izvērtēt šādu saistošo noteikumu nepieciešamību un gadījumā, ja tie ir nepieciešami, ietvert saistošajos noteikumos konkrētus medījamos dzīvniekus, medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas domē, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā esot skaidri definēts mērķis - nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu epizootijas riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā.
Turklāt, saskaņā ar Medību likumu pašvaldības izveidotajai medību koordinācijas komisijai epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara teritorijās, kur medīt aizliegts, ir tiesības, pieaicinot ekspertus, noteikt pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
Pašvaldībā arī informēja, ka Valsts meža dienesta Rīgas reģionālajā virsmežniecība atteikusi izsniegt atļauju mežacūku medīšanai Rīgas teritorijā, līdz pašvaldības saistošo noteikumu par medībām pieņemšanai.
Pārtikas un veterinārais dienests sniedzis izvērtējumu par riskiem, ko rada mežacūkas, proti, meža cūkas ir uzskatāmas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa rezervuāru dabā, visefektīvākais slimības profilakses un kontroles pasākums esot sistemātiska meža cūku populācijas kontrole.
Ņemot vērā populācijas atjaunošanos Rīgas pilsētas teritorijā, lai arī turpmāk nodrošinātu dzīvnieku un augu izcelsmes produktu netraucētu eksporta un tranzīta plūsmu, kā arī ilgtspējīgu Rīgas ostas darbību, Pārtikas un veterinārais dienests aicina Rīgas domi nekavējoties izstrādāt saistošos noteikumus par medībām Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī īstenot pasākumus, ar mērķi līdz minimumam samazināt meža cūku skaitu pilsētas un tai piederošā SIA "Rīgas meži" teritorijās.
Pašvaldībā kritiski vērtē NVO vēstulē pausto apgalvojumu, ka mežacūkas barotos ar atkritumu konteineros esošās pārtikas atkritumiem. Slēgti konteineri pēc būtības uzlabotu situāciju ar savvaļas un klaiņojošu mājdzīvnieku piekļuvi saturam, taču mežacūku un bebru populācijas palielināšanos tas neietekmēšot.
Turklāt, medību likuma izpratnē dzīvnieku ķeršana un pārvietošana ārpus pilsētas teritorijas esot medības, attiecīgi to bez noteikumiem nedrīkst realizēt. Turklāt saistībā ar ĀCM izplatīšanās risku dzīvniekus nemaz nedrīkst pārvietot.
Ņemot vērā savvaļas dzīvnieku iespējas iekļūt Rīgas teritorijā, iežogot platības, kurās iekļūst dzīvnieki, turklāt ne tikai valsts un pašvaldības, būtu neracionāls risinājums un neattaisnojami izdevumi privātīpašniekiem.
Pašvaldībā uzsvēra, ka tikai komisija pieņems lēmumu par medību organizēšanu. Pilsētā nenotiks medības klasiskā izpratnē, bet gan pēc medību koordinācijas komisijas uzdevuma tās veiks profesionāli mednieki, ar kuriem tiks noslēgts šāds līgums.
LETA jau ziņoja, ka Rīgā izstrādāti jauni noteikumi par medību regulēšanu galvaspilsētas teritorijā, par kuriem līdz 5.februārim notiks sabiedriskā apspriešana, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Medību likumā pašvaldībai dotas tiesības izdot noteikumus par medībām pilsētā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Rīgas teritorijā ietilpst platības un ūdenstilpes, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada postījumus videi, apdraudējumu iedzīvotājiem un var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā.
Pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, tika konstatēts vairākkārtējs mežacūku populācijas pieaugums, kas būtiski palielina gan mežacūku nodarīto postījumu draudus, gan rada infekcijas slimību izplatīšanās riskus dzīvniekiem.
Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka, konstatējot Āfrikas cūku mēra gadījumus Rīgas teritorijā, tiktu ietekmēts vai pārtraukts gaļas un piena pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu produkcijas eksports un loģistika pilsētas teritorijā esošajās ostās.
Ievērojamus postījumus meliorācijas sistēmām radot nekontrolēti savairojušies bebri, kuru darbības rezultātā cieš cilvēku īpašumi.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu slimību izplatīšanās riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām Rīgas pašvaldības teritorijā.
Kā norādīts saistošo noteikumu projektā, medības Rīgā nebūs atļautas Daugavas labajā krastā, teritorijā, kuru ierobežo Slāvu iela, Piedrujas iela, Braslas iela, Gustava Zemgala gatve, Viestura prospekts, Ezera iela, Tvaika iela, Ganību dambis, Lugažu iela, Eksporta iela, 11.novembra krastmala, Ģenerāļa Radziņa krastmala, Krasta iela.
Citviet medības organizējamas, ievērojot medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu un šo saistošo noteikumu prasības.
Medību nepieciešamību, medījamos dzīvniekus, nomedīšanas apjomus, kā arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus noteiks pašvaldības Medību koordinācijas komisija.
Ar noteikumu projektu var iepazīties un sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā.
