Premjera amata kandidātu cīņā uz nākamgad rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) grasās bruņoties ar Rīgas veiksmes stāstiem, par kuriem jau saņemta arī kritika. Par saimnieciskajām un politiskajām ambīcijām Aināra Šlesera intervijā Neatkarīgajai.
Pirms laika Nils Ušakovs brauca uz Maskavu, tagad arī jūs, kas rada komentārus par savu Rīgas ārpolitiku.
Ainārs Šlesers: – Šo Rīgas domi pastāvīgi salīdzina ar centrālo varu, piedēvē tai savu ārpolitiku. Ar ārpolitiku jānodarbojas centrālajai varai, no otras puses, Rīga tomēr ir Latvijas galvaspilsēta, te ir lielāka biznesa koncentrācija, tāpēc ir loģiski, ka mēs arī ar to nodarbojamies. Tas tikai lieku reizi aktualizē īpašā galvaspilsētas likuma nepieciešamību.
Esošā politiskā vara Rīgā Maskavai šķiet draudzīgāka nekā iepriekšējā TB/LNNK vadībā, kuras uzstādījums bija naidīgs. Mēs ar Krieviju gribam konstruktīvi sadarboties kā līdzvērtīgi partneri, lai veicinātu biznesu, tūrismu, lai ar Rīgas brendu iekļūtu Krievijas tirgos, lai Krievija izmantotu jau izbūvēto infrastruktūru, mūsu ostas. Atkarībā no politiskajiem uzstādījumiem ekonomiskā sadarībība var uzlaboties vai pasliktināties. Mums ilgstoši ir bijušas sliktas attiecības ar Krieviju, šodien tās ir labākas nekā jebkad.
Vai pirms braukšanas uz Maskavu apspriedāties ar Ārlietu ministriju, ministru, varbūt premjeru?
– Nē. Man tas nav jādara!
Viņiem arī nav intereses?
– Es atvainojos, es piedalos vēlēšanās, esmu deputāts, Rīgas vicemērs! Ar Riekstiņa kungu man ir normālas attiecības, ja nepieciešams, diskutējam par kādiem jautājumiem, bet man nav jāsaskaņo ar viņu sava rīcība. Arī tieša koordinācija ar premjeru nav bijusi.
Nesaku, ka jāsaskaņo, bet, ja Rīgas pārstāvis brauc uz Krieviju, varbūt valstij ir kāda interese caur to stiprināt attiecības arī valsts mērogā.
– Par manu vizīti pilnībā bija informēta mūsu vēstniecība Maskavā, vēstnieks piedalījās vairākos pasākumos. Vismaz līdz šim ar ĀM bijusi cilvēciska sadarbība.
Cik lielā mērā Rīgas ārpolitika novirzās no valsts ārpolitikas kursa?
– Kāds tad ir šis Latvijas kurss? Salaist dēlī visu, ko var salaist! Gan II pasaules karš, gan aukstais karš ir beidzies, sīvākie pretinieki – Vācija, ASV – šodien sadarbojas daudz labāk ar Krieviju nekā Latvija, kuras daudzi politiķi apzināti eskalē situāciju, lai gūtu šauru, politisku labumu. Šī politika gan pamazām bankrotē, redzējām, kā pēdējās vēlēšanās izgāzās TB/LNNK un PCTVL. Mums nevajag veidot īpašās attiecības starp Latviju un Krieviju, tās jāveido ES politikas ietvaros, bet neesmu manījis, ka Brisele būtu teikusi, ka jāveido sliktas attiecības ar Krieviju. Gluži otrādi.
Bet tas, ka jūsu redzējums par attiecībām ar Krieviju ir citāds nekā centrālajā varā, meklējot kontaktus ar Krieviju, ir pluss vai mīnuss, jo aiz jums nestāv valsts struktūras?
– Tas nav cits redzējums, tas ir tāds pats kā Briseles redzējums. Man ir vēlētāju mandāts, es darbojos likumīgi, un man neviens neko nevar pārmest!
Nerunāju par pārmešanu, bet par to, kā Maskava to uztver. Viņi taču zina, ka Rīgas domes vadība valdībai ir opozīcijā.
– Mūsu darbs Rīgā vainagosies panākumiem nākamajās vēlēšanās, mēs ar Saskaņu kā divas atsevišķas partijas vinnēsim Saeimas vēlēšanas un izveidosim valdību, jo cilvēki vairs negrib šīs daudzpartiju koalīcijas. Sabiedrībai būs iespēja izvēlēties starp šo impotento valdības politiku, tās nespēju pieņemt lēmumus, skaidri definēt prioritātes un parādīt biznesa stratēģiju, kā attīstīt ekonomiku, starp valdību, kas runā tikai par griešanu, pretstatā Rīgai, kas ģenerēs jaunas idejas, piesaistot investīcijas un domājot par valsts attīstību. Ja viens strādā slikti, vēlēšanās uzvar citi.
Svarīgi būs ne tikai lielie veiksmes stāsti, bet arī mazāki veiksmes stāstiņi, piemēram, kampaņa Live Riga. Lai gan neesam vēl izmaksājuši algas jaunā biroja darbiniekiem, KNAB jau sācis pārbaudi. Lūk, tā ir tā attieksme pret mūsu iniciatīvu!
Sabiedrība jau vairāk šūmējas par to, ka shēma ir necaurspīdīga, birojs uzstaisīts steigā no sev tuviem cilvēkiem, viss noticis bez konkursiem.
– Jau oktobra beigās Rīgā ieradās 50 ārvalstu žurnālisti, kam air Baltic apmaksāja ceļa izdevumus, viesnīcas – nakšņošanu, restorāni – ēdināšanu, viņiem rādīja to labāko, kas Rīgā ir, un dome par to nav maksājusi neko! Un šie žunālisti uzrakstīs kaut ko skaistu par Rīgu. Ar ko asociējas Somija? Ar Formula1, Nokia, godīgumu, caurspīdīgumu. Jā, arī Santa Klausu. Bet, kad aizbraucu uz Helsinkiem, redzu, ka visi tuneļi pilni ar narkomāniem un dzērājiem, somu dzērāji brauc uz Tallinu, lai izdzertu visus krogus, uz Pēterburgu, kur viņi cisternām izdzer šņabi. Bet vai tad Somija savā oficiālajā reklāmā saka, ka somi ir dzērāju tauta? Katrā valstī ir gan sliktās lietas, gan labās, un šodien ir ārkārtīgi svarīgi parādīt labās.
Nav runa par to, ka mērķi, idejas būtu sliktas, bet par to, kādā veidā šajā un citos gadījumos – ar krastmalas iznomāšanu, Centrāltirgus rekonstruēšanu, Grindeks augstceltni – idejas tiek virzītas, bez konkursiem, steigā, necaurspīdīgi, kas atstāj vietu aizdomām.
– Ja mēs Live Riga gribētu izmantot līdzšinējo praksi un sāktu ar visādām aptaujām, mēs varētu gatavoties 2011. vai 2012. gada, nevis 2010. gada svinībām. Bet mums jārada darba vietas šogad, jāpiepilda viesnīcas, restorāni, kefejnīcas, muzeji, opera. Tāpēc kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, tā vadītāju Andreju Tiknusu konsultējamies, lai nepārkāptu likumus. Laikā, kad Latvijas ekonomika deg zilās ugunīs, lēmumi jāpieņem ātri. Piemēram, jautājums par Grindeks, kurš vēlas investēt...
24 stāvus augstā ēkā, ko nepieļauj pilsētas attīstības plāns.
– Jā, bet Maskavas forštatē, kur nesen bija liels ugunsgrēks! Pats nāku no Ķengaraga un zinu, ka tā aura, kas veidojas ap šo rajonu, ir aizvien sliktāka. Tas, ka tur ir narkomāni, noziedznieki, visādas sabiedrības padibenes, rada problēmas normālajām ģimenēm, kuras tur dzīvo.
Ļoti svarīgi domes vadībai paust skaidru attieksmi pret šādām investīcijām pēc būtības, investori nestāv rindā, lai investētu miljonus Maskavas forštatē, neviens cits nav pieteicies. Būtu dīvaini neļaut šim vietējam uzņēmējam investēt Latvijas ekonomikā un spiest investēt kur citur. Par to, vai 24 stāvi, 20 vai 12, varam diskutēt, jāatrod kompromiss. Bet ir nepieciešama vilkme, lai kaut ko mainītu Maskavas forštatē, kāds liels projekts, kas situāciju pamaina, arī tirgus rekonstrukcija, kas dod cerību, ka te var dzīvot arī normāli cilvēki.
– Bet ir pilsētas attīstības plāns, kurā domāts arī par citām kategorijām, nevis tikai tūlītēju ekonomisku efektu. Jūsuprāt, tāds plāns vispār nav vajadzīgs? Jūs jau šajā kontekstā esat izteicies, ka atcelsiet visu, ko vajadzēs, "sauciet to par izņēmumu, ja gribat". Daudz tādu izņēmumu varētu būt?
– Protams! Pilsētas attīstības plānu grozīsim nākamā gada laikā. Manuprāt, tas jāmaina ik gadu, jo neviens plāns nav perfekts. Šis plāns bija pieņemts treknajos gados, plānojot, ka viss attīstīsies. Bet, piemēram, visa dzīvojamo ēku būvniecība, kas bija plānota ostas teritorijā, netiks realizēta, arī Pārdaugavā tuvākajā laikā nekādu debesskrāpju nebūs. Daudz reālāk šodien ir attīstīt ostu, un pēc desmit gadiem, kad ekonomika būs citāda, varbūt tur varēs nojaukt noliktavas un uzbūvēt dzīvojamās mājas, bet ne šodien. Zinu arī, ko bankas ir gatavas finansēt un ko ne. Mums jāspēj ātri reaģēt, ja nāk kādi investori, varam piekoriģēt, uzlabot attīstības plānu, jo tas ir kā biznesa plāns. Protams, ir pilsētas vēsturiskais centrs, Vecrīga, tās buferzona, kur jāreglamentē daudz nopietnāk, bet es runāju par teritorijām ārpus tām.
Neaicinu rīkoties nelikumīgi, neesmu pret arhitektu viedokļu ievērošanu, juridiski korektiem risinājumiem. Bet jāsaprot, ka pirms krīzes iestrādātie priekšlikumi attīstības plānā nākamo desmit gadu laikā netiks realizēti, tāpēc šis plāns nevar būt svētā govs un mēs tās ķīlnieki līdz 2018. gadam.
Sakāt, ka neaicināt rīkoties nelikumīgi, bet valsts kontroliere Inguna Sudraba krastmalas iznomāšanu bez konkursa jau nodēvējusi par likumpārkāpumu.
– Izskatās, ka Inguna Sudraba gatavo pamatu savai politiskajai karjerai. Viņas izteikumos ir pārāk maz sausā atlikuma.
Jautājums nav par Ingunu Sudrabu...
– Jau 2004. gadā uzņēmums P.V.B. vērsās domē ar konkrētu ideju piekrastē uz pontoniem izvietot restorānus, kafejnīcas, daudz ko citu. Daudzi saka, ka mums ir tik feina krastmala, bet tur nekas nenotiek, var tikai pasēdēt uz soliņa un iedzert kādu polšu no pudeles kakliņa...
To gan nedrīkst!
– Mēs neizmantojam savu potenciālu! Vai to attīstīs viens vai otrs uzņēmums, ir otršķirīgi. Varam runāt par to, vajag vai nevajag konkursu. Pirms vēlēšanām esmu skaidri definējis, ka krastmalā jānotiek attīsītbai, mani vēlētāji to zināja un mani atbalstīja.
Tas jau bija pateikts Rīgas tūrisma attīstības pamatnostādnēs.
– Jā. Runa ir par izpildījumu. Ja domes vairākums uzskatīs, ka vajag konkursu, varam to taisīt, bet jautājums, kāpēc iepriekšējā dome piecu gadu laikā nevienu konkursu par to tā arī nenoorganizēja. Vai labāka ir šī stagnācija? Esmu gatavs saņemt kritiku par to, ka varbūt plānojam darīt par daudz ātri, bet, ja jau Rīgas plānos, kā teicāt, ir paredzēts attīstīt krastmalu, jautājums, kāpēc tas nenotiek? Neviens nenāks un neinvestēs viesnīcās tikai tāpēc, ka konkursu rīkojam – tā tikai iztērēsim naudu un laiku, jo šodien viesnīcas ir pustukšas. Ja kāds atnāks pie manis un teiks, ka gatavs investēt lielas viesnīcas būvniecībā, tad skaidrs, ka jātaisa nevis mistisks konkurss, bet jānodrošina, lai šis investors atnāk, jo viņš tikpat labi var aiziet ar savu naudu uz Tallinu, Vīni, Londonu. Šodien ir 20% bezdarbs valstī, ir jārīkojas daudz ātrāk nekā tradicionāli miera apstākļos. Tāpēc nevis jāorganizē konkursi, bet jābraukā pa ārzemēm un jāmeklē investori. Vai mēs taisījām konkursu, lai piesaistītu aizņēmumu Latvijas valstij? Uz ceļiem lūdzāmies, lai SVF iedod naudu! Tā varam aiziet ar tiem konkursiem līdz absurdam.
Cik no solītajām darba vietām, ko solījāt, jau līdz Ziemassvētkiem radīsiet? Varat jau par kaut ko atskaitīties?
– Vismaz 50 000 darba vietu radīšana saistīta ar četru gadu programmu. Būvēt parasti nesāk rudenī, bet gan pavasarī, ko arī darīsim, sākot ar Centrāltirgus rekonstruēšanu, plānojam daudzstāvu autostāvvietas, ostas attīstību. Mēs neradām darba vietas tiešā veidā, to veiks uzņēmēji, kam mēs palīdzēsim. Gan atsevišķi Latvijas, gan Krievijas uzņēmumi ir gatavi investēt jaunos projektos. Arī tas, ko plānojam tūrismā, vērsts uz tūlītēju efektu, tāpēc varbūt nedarbojamies tik caurspīdīgi, jo svarīgi, lai jau šīs ziemas laikā Rīgā būtu vairāk tūristu, lai nākamā gada pavasarī, vasarā Rīga būtu pārpildīta ar tūristiem, jo katrs tūrists rada darba vietas. Attīstīt tūrismu ir vieglāk nekā uzbūvēt jaunu rūpnīcu, jo tūrismam mums viss jau ir: viesnīcas, skaista vecpilsēta, pilsētas centrs, aviotransports, prāmju transports. Apmēram tie 10 000 cilvēku, kas šajā nozarē pazaudēja darbu pēdējā gada, pusotra laikā, jāmēģina atgūt. Tūrismam ir ļoti izteikta sezonalitāte, tāpēc ļoti nopietni strādājam pie korporatīvo pasākumu veicināšanas, lai te brauktu biznesa tūristi.
Solījāt pamatīgu tīrīšanu administratīvajā aparātā. Ko un cik īsti esat saīsinājuši, apvienojuši pēc būtības? Tajā pašā laikā radīta jauna struktūra – Birokrātijas apkarošanas centrs...
– Ar trim cilvēkiem.
Ne par skaitu runa. Bet par to, ka, reorganizējot departamentus, atlaisti vieni cilvēki, pieņemti citi, piemēram, reorganizējot Komunālo un Vides departamentu, izveidots Mājokļu un vides departaments, kurā darbinieki atlaisti, bet vietā pieņemta pašvaldības aģentūras Rīgas mājoklis direktora Anatolija Aļeksejenko faktiskā sieva, arī drauga meita. Jūs neesat slēpis, ka uzticaties cilvēkiem un liekat amatos, ko pats pazīstat. Vai atbalstāt šādu politiku arī citu izpildījumā?
– Sistēmas līmenī pieņemti ļoti būtiski lēmumi, viens no tiem – izpilddirekciju apvienošana, to skaitu samazinot uz pusi. Gribam arī namu pārvaldes apvienot, lai būtu tikai viena liela pārvalde, un tas jau ir procesā, bet to nevar izdarīt ļoti ātri, jo nevar cilvēkus atlaist, neuzsakot viņiem darbu laikus. Ja partija iegūst vēlētāju atbalstu, tad, uzskatu, tai ir tiesības amatos virzīt partijas cilvēkus – tur nav nekā nosodāma. Labāk ielikt partijas cilvēku, kuram ir pieredze vai kāds vēlētāju atbalsts, nevis vienkāršu garāmgājēju, kuru neviens nepazīst.
Arī bez konkursa?
– Piemēram, kāpēc Dmitrijs Pavlovs vada ar Centra rajonu apvienoto jauno Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju? Viņš no LPP/LC tika ievēlēts domē, bet viņš ilgus gadus jau bija Latgales priekšpilsētas izpilddirektors, viņš profesionāli pārzina jomu, viņam arī vēlētāji devuši mandātu. Skaļākie kritizētāji ir mūsu politiskie oponenti, un būtu dīvaini, ja viņi nekritizētu, jo īpaši tuvojoties vēlēšanām, jo viņiem ir bažas, ka tandēms Šlesers – Ušakovs tiešām tajās var uzvarēt.
Nebaidāties, ka to, ka iesiet kopā ar Ušakovu, jums varētu pārmest?
– Mēs nekur neiesim, mēs jau esam kopā, un to ir atbalstījuši mūsu vēlētāji. Mums nav nekādu pretrunu. Pirms vēlēšanām jau teicu, ka Saskaņa būs mūsu tuvākie partneri.
Kad Repše veidoja savu pirmo valdību, jūs arī ar JL bijāt tuvākie partneri, izveidojāt bloku, kas beidzās ar dunčiem mugurā.
– Mēs jau kādu strādājam kopā, un tik laba sadarbība, kāda ir ar Saskaņu, man nav bijusi nevienā citā koalīcijā. Ļoti koleģiāli spējam vienoties par daudziem smagiem jautājumiem.
Neesmu nekad mēģinājis izpatikt visiem, jo tas nav iespējams. Politiķiem jābūt saviem uzskatiem, viņš nedrīkst būt kā hameleons. Ja 2006. gada vēlēšanās par LPP/LC nobalsoja 8–9% Rīgā un valstī ieguvām 10 mandātus, par mani personīgi nobalsoja 10,5 tūkstoši cilvēku, tad tagad šie 28 000 ir 2,7 reizes vairāk.
Pašreiz partijas reitings gan nav diez cik augsts.
– Man reitingi nekad nav bijuši, tie ir ļoti teorētiski, ar tiem vienmēr var spekulēt. Vienīgie reitingi, kam ticu, ir vēlēšanu rezultāts. Mans mērķis nav izpatikt visiem, bet lai nākamajās vēlēšanās par mani Rīgā nobalso nevis 28 000, bet 50 000 – tie, kuriem patīk, ka es konkrēti rīkojos, pieņemu lēmumus un lobēju lietas likumā paredzētā kārtībā.
Rīgas domē jums nebija pretī tādi smagsvari, kādi pieteikti tagad – Andris Šķēle, Aivars Lembergs, kas nominēti premjera amatam. Vai priekšvēlēšanu cīņa būs galvenokārt starp jums trim vai notiks pa kādu citu frontes līniju?
– Nākamās vēlēšanas nebūs skaistuma konkurss. Manas, Šķēles un Lemberga vecuma un svara kategorijas atšķiras. Būs cīņa starp līderiem un partiju piedāvājumiem. Viduvējība vai tehnisks birokrāts nevar būt
valsts vadītājs. Ir jāpieņem lēmumi, nevis vienkārši jābrauc uz Briseli un jāprasa, vai drīkst. Nepieciešams līderis, kurš spējīgs aizstāvēt Latvijas intereses, pārliecināt, kāpēc mēs to darīsim, nevis kāpēc mēs to nedarīsim, jāpārliecina, kāpēc naudu, kas nāk iekšā, vajag likt ekonomikas stimulēšanā, kā to dara, piemēram, Vācija. Nevis pakļauties uzspiestam progresīvajam ienākuma nodoklim, bet tieši otrādi – noteikt maksimālo algu, no kuras jāmaksā nodokļi, pateikt, ka neapliekam ar nodokli uzņēmumu reinvestēto peļņu – jābūt veselai nodokļu paketei, lai ārvalstu investorus motivētu. Jādomā šādi, jārada apstākļi, lai rastos jauni biznesi, nevis jāatlaiž skolotāji, mediķi, policisti un jācer, ka pēc 10 gadiem būs labāk.
