Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija šonedēļ izskatīja valsts medicīnas budžeta un visas medicīnas glābšanas plānus. Medicīnas darbinieki ar veselības ministru Juri Bārzdiņu priekšgalā saņēma nepārprotamu ekonomistu slēdzienu, ka vienīgā izeja ir vērienīga medicīnas iestāžu slēgšana. Tai jānotiek iespējami saudzīgi pret Latvijas iedzīvotājiem.
Proti, medicīnas iestādes jālikvidē vienlaikus ar apdzīvotām vietām. Kur neviens nedzīvos, tur neviens arī nesūdzēsies par medicīnas pakalpojumu trūkumu.
Latvijas iedzīvotāju tagadējā sūdzēšanās par medicīnas iestādēm, pakalpojumiem un pašiem mediķiem komisijas sēdē tika apstiprināta ar socioloģiskās firmas SKDS direktora Arņa Kaktiņa starpniecību: 81% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju teikuši, ka tagadējā veselības aprūpes sistēma neatbilst viņu interesēm, 58% – ka medicīnai vajag pārmaiņas.
Diskusijas vadītājs Kārlis Streips paspilgtināja iedzīvotāju kritisko attieksmi pret mediķiem ar solījumu nemaz nelaist J. Bārzdiņu un viņa kompāniju pie vārda – lai viņi klausās, kā turpmāk strādāt, nevis taisnojas par to, ko nav paveikuši.
Par medicīnas likteņa lēmējiem Stratēģiskās analīzes komisijā tika iecelti banku algotie eksperti (Mārtiņš Kazāks no Swedbank, Andris Strazds no Nordea) un vēl pašalgotais investīciju baņķieris Ģirts Rungainis (IBS Prudentia).
Banku darbinieki atklājuši, ka gan banku, gan medicīnas iestāžu klientu maksātspēja esot proporcionāla ietaupījumiem uz infrastruktūras uzturēšanu. Ar to domātas gan slimnīcas ar iespējami modernu un dārgu aprīkojumu, gan ceļi, pa kuriem ātrās palīdzības mašīnas ved cilvēkus uz slimnīcām. Ģ. Rungainis paziņoja, ka valstī daudzviet nevajag ne vienu, ne otru. Proti, valstij pietiek ar piecām slimnīcām (Stradiņa, Austrumu un Bērnu slimnīcas Rīgā, Liepājas un Daugavpils slimnīcas reģionos) un vēl helikopteriem, kas vedīs cilvēkus bez kādiem ceļiem. A. Strazds un vēl citi precizēja, ka jāsamazina ne vien slimnīcu, bet arī apdzīvoto vietu skaits. "Bet jūs padomājiet, ko rīt rakstīs visas avīzes," publiskās diskusijas dalībniekus piebremzēja K. Streips: "Ekonomisti iznīcina Latvijas laukus!" Ekonomistus tas nebūt neapstādināja, bet pamudināja vienbalsīgi piekrist šim secinājumam. "Un neaizmirstiet antropologu arī," par sevi atgādināja komisijas vadītājs Roberts Ķīlis.
Veselības ministrs J. Bārzdiņš burtiski ievēroja K. Streipa norādījumu un pievienojās ekonomistiem ar paziņojumu, ka tagadējā valsts situācijā "ārprātā būtiska" ir iedzīvotāju darbspēju noturēšana.
Visai veselības aprūpes sistēmai ir jāmainās tā, lai galvenais ir pacients un viņa intereses un tiesības, Neatkarīgajai atzīst veselības ministrs Juris Bārzdiņš, uzsverot, ka „sāls nav jautājumā, vai un cik slimnīcas slēgs”. Uz šādiem izteicieniem, uzskatot tos par iedzīvotāju musināšanu, ministrs arvien asi reaģējis, paskaidrojot, ka veselības jomas vadības galvenais mērķis nekad nav bijis slimnīcu slēgšana. Pat ne slimnīcu reforma. „Mūsu mērķis ir mainīt veselības aprūpes sistēmu par labu pacientam un aicināt iedzīvotājus saprast, ka slimnīca nav noteicošais ķēdes posms visā šajā sistēmā,” spriež ministrs. Stacionārā veselības aprūpe „aizņem” ap 15 procentu no visas sistēmas, tērējot proporcionāli lielus naudas resursus, kurpretim pārējās veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļas, kurām ir vislielākā nozīme un ietekme uz cilvēku veselību un mūža ilgumu, - tērē vismazāk. Tas attiecas uz profilaksi, ambulatoro aprūpi, kompensējamo medikamentu sistēmu. Pēc J. Bārzdiņa domām, visdažādākajos veidos jāstiprina primārā veselības aprūpe, kā arī jānodrošina ar pietiekamu finansējumu kompensējamie medikamenti, lai iedzīvotājiem pēc iespējas mazāk būtu jāguļ slimnīcā.
Pašlaik par slimnīcu reformu konkrēti nevar runāt, jo ir izveidota darba grupa, kas apbraukā visas lokālās slimnīcas, vērtējot to darbu (vakar tā bija Preiļos). Kāds būs darba grupas lēmums, ko tā ieteiks ministram un valdībai, sabiedrība uzzinās marta beigās, kad jāpieliek punkts ziņojumam. Lai arī veselības ministrs norāda, ka „tauta tiek tracināta ar slimnīcu slēgšanu, lai patiesībā nevienu iestādi nav plānots slēgt, bet gan, iespējams, pārveidot”, jāatzīmē, ka saskaņā ar finanšu ministrijas iepriekš izplatītiem plāniem, lai panāktu budžeta turpmāku konsolidāciju, jāreformē 9 no 11 lokālajām slimnīcām.
