Vai smieties ir veselīgi? Tas ir kārtējais jautājums, uz kuru saņemam izvairīgu atbildi – par to vēl zinātnieki strīdas. Nevar noliegt, ka daudzi cilvēki pēc kārtīgas izsmiešanās jūtas labāk, tomēr nav īsti skaidrs, cik lielā mērā to nosaka smieklu fizioloģiskais mehānisms un cik lielā mērā citas lietas, kas saistītas ar smiekliem – laba humora izjūta, pozitīva attieksme pret dzīvi, draudzīga un ģimeniska jautrība. Diez vai kādreiz pienāks laiki, kad ārsts pacientam dos norādījumu smieties, piemēram, vienu stundu rītā un vēl stundu vakarā, lai izārstētos no tās vai citas kaites, taču smieklu pozitīvā ietekme var palīdzēt dažādās ārstniecības jomās un uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.
Kas notiek organismā
Kad cilvēks smejas, tiek nodarbināti sejas un ķermeņa muskuļi, paātrinās pulss, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās elpošana, aktivizējas asinsrite, audi saņem vairāk skābekļa. Smieklus pat var salīdzināt ar nelielu pavingrošanu: 10-15 minūšu ilga intensīva smiešanās ļauj sadedzināt 50 kilokaloriju. Tas gan nenozīmē, ka smiekli var aizstāt vingrošanu. Ir radītas terapijas, kur abas šīs lietas tiek kombinētas, lai panāktu vislabāko efektu. Smiekli palīdz atbrīvot visu ķermeni no saspringuma un padzen stresa hormonus, kuri liek sašaurināties asinsvadiem un negatīvi ietekmē imūnsistēmas darbu. Daži pētījumi liek domāt, ka smiekli sekmē labāku imunitāti, jo veicina infekciju apkarojošo vielu līmeņa celšanos asinīs. Smieklu labvēlīgo ietekmi atzinuši arī cilvēki, kuri cieš no hroniskām sāpēm un iemigšanas grūtībām. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka smiešanās kalpo par palaidējmehānismu, kas sekmē endorfīnu - labsajūtas hormonu - izdalīšanos asinīs.
Emocionālajai veselībai
Smieklus ar panākumiem izmanto psihoterapijā, kur pastāv speciālas metodikas. Bet, pat neko par tām nezinot un nemeklējot speciālistu palīdzību, cilvēki jau kopš seniem laikiem ievērojuši, ka sirsnīga izsmiešanās ļauj labāk tikt galā ar satraukumu, nervozitāti, dusmām un skumjām. Spēja uztvert dažādas negācijas ar veselīgu humoru ļauj paskatīties no malas uz šķietami bezcerīgu problēmu. Dzīvē ir atsevišķas smagas situācijas, kur patiešām nav par ko smieties, bet vairāk ir tādu, kuras mēs paši dramatizējam, jo uztveram sevi pārlieku nopietni. Psihologi iesaka, saskaroties ar problēmu, kas šķiet šausminoša, pavaicāt sev dažus jautājumus: vai šīs problēmas dēļ patiešām ir vērts satraukties? Vai ir vērts satraukt citus? Vai tas noteikti ir svarīgi? Vai ir tik slikti? Vai situācija nav labojama? Vai tā ir tieši mana problēma? Tas var palīdzēt veidot reālistisku skatu uz notiekošo, saprast, ka ir apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt, saskatīt likteņa ironiju un pasmieties pašiem par sevi. Humora izjūta palīdz arī labāk pielāgoties dažādām dzīves situācijām un elastīgāk risināt problēmas, savukārt stress un pārmērīga nopietnība iedzen cilvēku strupceļā. Daži eksperti iesaka ņemt piemēru no bērniem, kuri tver dzīvi viegli, jautri un rotaļīgi - šādā noskaņā arī nopietnas problēmas var risināt radoši, aizrautīgi, ar interesi.
Attiecībām
Smiekli vieno cilvēkus. Kopīga smiešanās, dalīšanās ar citiem jautrajā un komiskajā palīdz stiprināt un uzturēt savstarpējās attiecības, kā mēdz teikt - piešķilt tām dzirkstelīti. Te ir runa gan par attiecībām ar mīļoto un citiem tuviem cilvēkiem, gan ar kolēģiem, gan draugiem un pārējiem, ar ko diendienā tiekamies. Cilvēks ar labu humora izjūtu, ap kuru allaž sprēgā jautrība un skan smiekli, pievelk citus, smiekli vārda tiešā nozīmē ir lipīgi. Humorpilna gaisotne vairo optimismu, palīdz vieglāk tikt pāri neveiksmēm, aizvainojumiem, pārpratumiem un kritikai, ļauj sekmīgāk risināt konfliktus un stiprināt komandas garu pat tad, kad nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem un grūtībām. Šādā atmosfērā var justies brīvāk, rīkoties radoši un spontāni, atmetot bažas un bailes, patiesāk paust savas emocijas. Smiešanās kopā ar citiem dod vēl lielāku pozitīvu efektu nekā smiešanās vienatnē.
Ja neesi nekāds jautrais
Smieties ir dabiski - to cilvēks sāk darīt jau zīdaiņa vecumā. Bet tie, kuru dzimtajās mājās neskanēja smiekli, var apgūt šo prasmi jebkurā mūža posmā. Sākt var kaut vai ar to, ka ik dienu ieplānot noteiktu laiku humoram un smiekliem. Ko darīt? Skatīties smieklīgas filmas un humora šovus, lasīt uzjautrinošas grāmatas, meklēt internetā anekdotes un stāstīt tās arī citiem, dauzīties ar bērniem un četrkājainajiem draugiem, sarīkot jautru ballīti vai galu galā vienkārši izdarīt kaut ko muļķīgu.
Smieklu priekšvēstnesis ir smaids. Arī tas, tāpat kā smiekli, ir lipīgs. Eksperti iesaka biežāk apzināti uzsmaidīt citiem - vienkārši tāpat, bez konkrēta iemesla. Ir vērts meklēt jautru, bieži smejošu un labsirdīgu cilvēku sabiedrību, kuri spēj uz visu apkārt notiekošo paraudzīties no komiskās puses. Tāpat var rosināt apkārtējos, lai viņi pastāsta kādu joku vai smieklīgu gadījumu - lielākā daļa cilvēku labprāt dalās ar citiem.
Atziņas par smiekliem
* Smiekli - spēks, kam spiesti pakļauties arī šīs pasaules varenie.
Emīls Zolā, franču rakstnieks (1840-1902)
* Bērniem jau mazotnē ir jāiemāca nepiespiesti smieties, jo priecīga sejas izteiksme pakāpeniski pāriet iekšējā būtībā un rada priekpilnu, laipnu un labvēlīgu attieksmi pret visiem.
Imanuels Kants, vācu filozofs (1724-1804)
* Kurš smejas vienmēr - tas ir dumjš, kur nesmejas nekad - tas ir nelaimīgs.
Tadžiku sakāmvārds
* Smieties ir labāk nekā raudāt. It sevišķi, ja nelīdz ne viens, ne otrs.
Ērihs Marija Remarks, vācu rakstnieks (1898-1970)
* Smiekli labāk saglabā mūsu saprātu nekā vilšanās un sarūgtinājumi.
Gotholds Efraims Lesings, vācu literāts un filozofs (1729-1781)
* Tikai smiekli ir tie, kas soda bez ļaunuma un stiprina visu labo bez raudulības.
Džordžs Bernards Šovs, īru rakstnieks un dramaturgs (1856-1950)
* Mēs jūtamies apmierināti, kad smejas par mūsu asprātību, taču ne tad, kad smejas par mūsu muļķību.
Džonatans Svifts, angļu - īru rakstnieks, satīriķis (1667-1745)
* Dienu var uzskatīt par zaudētu, ja jūs ne reizi neesat smējušies.
Viktors Igo, franču rakstnieks (1802-1885)
