Vienkāršās un pildītās, agri un vēlu ziedošās, bagātīgā un smilšainā augsnē, saulē un mežā augošās… Visas tās ir tulpju meitas.
Jau otro gadu tūkstoti turki lepojas, ka tieši viņi necilajās savvaļas puķēs spēja saskatīt tulpju neticamo pārvēršanās spēju. Rietumeiropu tulpju trakums piemeklēja 16. gadsimta beigās, kad botāniķis, Eiropā vecākā Leidenes botāniskā dārza Hortus Botanicus direktors Karols Klūzijs iestādīja dažus no Konstantinopoles vestus tulpju sīpolus. Ar mīlestību uz šīm puķēm visliktenīgāk jau 16. gadsimtā saslima Nīderlande, kas mūsdienās kļuvusi par tulpju lielvalsti. Holandieši ziedus vērtējuši neticami augstu, jo par vienu vienīgu sīpolu pūrā līgavainis sievas ģimenei pat atdevis plaukstošu alus darītavu! Interesanti, ka holandieši tulpju sīpolu biznesu saukuši par tirgošanos ar vēju, jo uz svara par bargu naudu tos pārdevuši jau tad, kad tie vēl nebijuši izrakti.
Ziedu skaistums un daudzveidība laika gaitā radījusi arī leģendas. Viena no tām vēsta, ka alķīmiķis doktors Fausts savā laboratorijā radījis tulpju šķirni Ahilleja papēdis, kuras sīpolu izvilkumu devis dzert saviem audzēkņiem, tos šķietami novedot komā. Tad doktors iemiesojies viņu jaunajos ķermeņos, tā cerot kļūt nemirstīgs.
Leģendas paliek leģendas, bet arī mūsdienās daudzi selekcionāri atdevuši velnam mazo pirkstiņu, lai kaut vai nedaudz piekļūtu tuvāk tulpju dvēselei.
Viens no tiem – selekcionārs Jānis Salens – ar gandrīz 500 dažādām šķirņu tulpēm sastopams Bauskas novada Gailīšos. Saimnieks pasmaida: «Kādreiz, pirms 33 gadiem, pēc Dārzkopju biedrības tulpju izstādes man uzdāvināja trīs zeķītes ar sīpoliem. Es tos iestādīju un tā arī nemanīju, ka tik daudz gadu jau pagājis.» Jautāts, vai viņam ir kādi noslēpumi, Jānis atbild: «Daru kā jau visi, kad šīs noziedēs, tām noraušu galviņas. Kad sāks kalst lapas, rakšu ārā, apžāvēšu nojumē un tad nesīšu mājās iekšā. Un tā pa riņķi: kad zemes temperatūra būs ap plus deviņiem grādiem, stādīšu atpakaļ. Man parasti iznāk kaut kad oktobrī.»
Speciālisti uzskata, ka sīpoli jāstāda 2 līdz 3 reizes dziļāk par to augstumu. J. Salens gan praksē turas pie citādas, dziļās stādīšanas. «Sīpolus roku vienas lāpstas dziļumā, tad tie veidojas lielāki un mazāk apbērnojas, neveido tik daudz vairsīpoliņu. Dziļāk raktie arī vieglāk pārziemo. Pavasarī piebarošu ar vircu. Var jau likt uz sniega, bet tad daudz labas mantas ar kūstošo sniegu aizplūdīs. Labāk paciesties, kamēr gaisu ošņā kādu pussprīdi gari dzinumi.» Protams, selekcionārs zina, ka tulpes savā ēdienkartē labprāt iekļautu arī pelnus, bet… «Ar pelniem savukārt jābūt ļoti uzmanīgiem, esmu viens no tiem, kas ar aukstajiem pelniem ir smagi apdedzinājies. Uzkaisīju uz sniega, lai ātrāk nokūst, bet asni jau bija parādījušies un, skat, paspēja no pelniem apdegt. Tagad pelnus nedēļu pirms stādīšanas iestrādāju zemē, uzkaisu un ar grābekli ierušinu.» Ar Jāņa Salena un citu Latvijas tulpju selekcionāru veikumu katru gadu varat iepazīties vairākās izstādēs – šogad Rundāles pilī un no 18. līdz 21. maijam arī Dabas muzejā.
No mežiem, cauri sultānu pilīm līdz mūsu dārziem, tāds ir pavasara ziedu – tulpju – ilgais ceļš. Ja vēlaties pavasari baudīt ne vien sirdīs, bet arī dabā, zālienā varat stādīt narcises pamīšus ar tulpēm. Kāda pasteigsies noziedēt agrāk, kāda nebūs tik trakulīga, bet tā pavasari varēsiet baudīt līdz pat jāņuzālēm. Nenožēlosiet arī, ja brīva plānojuma stādījumos pildītās agrās tulpes iemitināsiet pie klājeniskiem vai ložņājošiem augiem. Ja nervi netur un pavasari vēlaties jau rīt uz brokastu laiku, rudenī iestādiet podā tulpju sīpolus un uz vairākiem mēnešiem trauku nolieciet tumšā, vēsā vietā. Pārnestas gaišās, siltās telpās, sīpolpuķes drīz vien raisīs ziedus. Audzēšanai podos piemērotākās ir ne sevišķi augstās, vēlās lilijziedu, ekstravagantās papagaiļziedu, Rembranta un peonijziedu tulpes.
Jānis SALENS, tulpju selekcionārs:
– Lai gan manas lutekles nesargā žogs, no garnadžiem es nebīstos, jo, lai gan katrai sugai esmu pielicis savu šiltīti ar cipariem, tulpju nosaukuma tajās nav. Un kurš gan pirks pliku tulpju sīpolu, ja nezinās tā nosaukumu? Visa informācija man ierakstīta tulpju bībelē, gan vagas numurs, gan sugas nosaukums. No tiem, kas brauc pa dienu, man noslēpumu nav.
SVARĪGI
Pērkot jāraugās, vai tulpju sīpols nav iekaltis, jo pēc iestādīšanas tādam vajadzēs laiku, lai pilnībā atgūtos. Segzvīņām jābūt nebojātām, lai tās spētu sīpolu pasargāt no slimībām.
