Daudzi cilvēki tumšajā gadalaikā bieži sirgst ar saaukstēšanos, arī zaļajiem augiem ziemā ar imunitāti ir pašvaki. «Tas gan atkarīgs no kopšanas,» pārliecināta Latvijas Universitātes botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa.
Ja cilvēkiem daudzas kaites piemetas no nemazgātām rokām, augiem tās rodas nekoptu lapu dēļ. Lielākā kļūda ir tā, ka augu laistīšanu mēs bieži vien pieskaitām patīkamai nodarbei, pat brilles noņemam, acis atpūtinot. Bet, ja tās atstātu uz deguna un palūkotu, kas darās lapu apakšpusēs, un pārbaudītu stumbrus un zarus, vai tur kāds neaicināts nav iemitinājies uz palikšanu, ātri un enerģiski rīkojoties, var gan slimo augu izārstēt, gan pārējos no nelaimes pasargāt.
Karstā, apkures izsausētā gaisā pirmās drīz vien viesos ieradīsies vai nu parastās tīklērces, vai kādas no bruņutīm (parastās vai pūkainās). Ja uz kāda auga esat pieķēruši nevēlamu viesi, nekavējoties pārbaudiet arī pārējos un, ja iespējams, vājinieku izolējiet no citu augu sabiedrības. Novērsiet kaitēkļiem labvēlīgos apstākļus, piemēram, tīklērces fano par sausu gaisu un jūtas ļoti neapmierinātas, ja to sāk mitrināt. Mitras lapas maitā dzīvi arī blusu fejām – baltblusiņām (spārniņi samirkst!). Un, ja vēl noliksiet augu pavēsā vietā, kaitēkļiem dzimtie tropi sapņos rādīsies…
Kā jau dienvidnieces, baltblusiņas iecienījušas saulaino – dzelteno – krāsu. Tad ļaujiet tai dzīvi beigt uz dzeltena mušpapīra. Kad augs ar remdenu ūdeni rūpīgi nomazgāts, pirms ķerties pie kaitēkļu iznīcināšanas, padomājiet, vai mājās nav mazi bērni, vecvecāki, suņi, kaķi, zivis vai dekoratīvie putniņi? Viņiem un, protams, jums pašam jebkurš ķīmiskais kaitēkļu iznīcināšanas līdzeklis veselībai par labu nenāks. Ja uzlējumi, novārījumi, pelnu maisījumi un citi tautas līdzekļi nelīdzēs, augs jāapsmidzina ar deci vai jāaplej ar aktaru. Dace Grīviņa gan brīdina – tīklērcei aktara ir kā pīlei ūdens, bet bruņutis tā lieliski atbruņo. Savukārt spirta un ūdens šķīdums 1:1 pūkainās, jēlās bruņutis pārliecinās, ka alkohols kaitīgs veselībai, un tās kritīs nost grabēdamas.
Diemžēl no kārumnieku zobiem nav pasargātas arī saknes. Tās ir iecienījušas daudznedažādas sakņu ērcītes. Viņu ēdienkartē pārsvarā ierakstīti sīpolaugi (it sevišķi orhidejas, hiacintes, tulpes u.c.). Ja augsne būs pārāk mitra, gaidiet vien, un čaklās rīmas drīz būs klāt!
**
LAPUTIS – ļoti kaitīgi kukaiņi, jo Dievs tiem devis spārnus, ļaujot viegli nokļūt no viena auga pie otra. Laputu pārstrādātā augu sula viesmīlīgo mājastēvu pārklāj ar nepatīkami lipīgu vielu. Pirmās pamanītās nelūgtās viešņas ar pirkstiem vienkārši saspiež, tad augu apsmidzina ar zaļo vai saimniecības ziepju šķīdumu. Var pamēģināt arī tabakas, vērmeļu, pieneņu, samteņu, sīpolu vai ķiploku uzlējumu
NEPIEĒDINĀMĀ TĪKLĒRCE – kā vairums kaitēkļu, acīs nerādās, savus tīmekļus iemitina lapu apakšā. Dievina fuksiju, pelargoniju, begoniju, balzamīņu un citu augu maigās lapas. Protestē pret lielāku gaisa mitrumu. Reiz inficētie augi jāpārbauda atkārtoti, jo ērces pie indēm ātri pierod
LĒCASTES jeb kolembolas – sīkie, lecīgie baltie tārpiņi (baltā kolembola) augsnes viskārtā liecina, ka tā ir pālieku mitra. Jāļauj augsnei pažūt un tad virskārtā jāuzkaisa kārtiņa smalku smilšu. Lēcastes grauž augu lapas, dzinumus un bojā augu saknes
BALTBLUSIŅAS jeb baltās mušas labākas dzīves meklējumos atlido, ja ir mitrs un silts gaiss.
Ja baltblusiņu daudz, pakustinot augu, paceļas balts mākonis. Lidones pazudīs, ja pazemināsiet temperatūru un augu noliksiet sausākā vietā
JA PUĶU PODĀ esat iemitinājuši augsnes irdinātāju – visparastāko slieku, ļoti iespējams, ložņa aiz gara laika ķersies arī pie jaunajiem sakņu dzinumiem.
Ja augs sāk nīkuļot, to atliek vai nu pārstādīt, vai kārtīgi saliet, lai sliekas izlīstu paelpot svaigu gaisu PARASTĀS BRUŅUTIS – kā bruņrupuči paslēpušās zem brūniem vairodziņiem. Protestē pret vēsumu un apgaismojumu
PŪKAINĀS BRUŅUTIS – uz lapām vates piciņām līdzīgi veidojumi. Iecienījušas daudzus augus, it sevišķi orhidejas
NODERĪGI
• Nātru izvilkums laputīm (gatavo pavasarī un vasarā): Dažas saujas nātru diennakti mērcē 5 l ūdens, tad rūpīgi apsmidzina augus (it sevišķi lapu apakšpuses).
• Spirta un ziepju kokteilis bruņutīm (gatavo visu gadu): 1 ēdamkaroti zaļo vai saimniecības ziepju
(der arī trauku mazgāšanas līdzeklis) iemaisa 1 l silta ūdens. Kad ziepes izšķīdušas, pielej 1 ēdamkaroti spirta. Augu apslaka ar otiņu, neaizmirstot arī lapu apakšpuses.
**
Dace Grīviņa, Botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāja:
– Ja no augusta līdz oktobrim savus telpaugus esat piebarojuši ar mēslojumu, kas visvairāk satur kāliju, varat būt pārliecināti, ka tie ir labi sagatavoti ziemošanai. Šāds mēslojums augus pasargā no slimībām un kaitēkļiem. Augi būs pateicīgi arī par tiem pareizi atvēlēto vietu: no subtropiem nākušie vislabprātāk snauduļos vēsākā, bet tie, kam sapņos rādās mitrie, siltie mūžameži – siltākā vietiņā. Gan vieniem, gan otriem ar pārlieku liešanu gan nevajadzētu uzbāzties, gulošam cilvēkam arī neslāpst.
