Sabiedrisko attiecību aģentūras "Baltijas Komunikāciju centrs" sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Krastiņš jau diezgan agri uzsāka patstāvīgu dzīvi.
16 gadu vecumā viņš īrēja dzīvokli dzimtajās Cēsīs, pēc tam, atnākot uz Rīgu mācīties, izbaudīja dzīvi gan "kojās" jeb dienesta viesnīcā, gan īrētos mitekļos, gan ārvalstīs, kur mācījies, un arī paša īpašumā – nelielā dzīvoklī jaunā projektā Rīgas pievārtē. Taču pērnā gada rudenī nejaušs gadījums Reinim piespēlēja izdevību kļūt par ļoti mājīga un komfortabla divu stāvu dzīvokļa īrnieku simt gadu vecā koka ēkā Pārdaugavā.
"No draugu draugiem uzzināju, ka dzīvokļa saimnieki dodas uz Lielbritāniju, lai tur pārlaistu krīzi, un tādēļ meklē īrniekus, kas dzīvotu viņu īpašumā. Pirms pieciem gadiem biju pie viņiem viesojies pāris reižu, zināju, kā šis mājoklis izskatās. Patiesībā tas man bija neizdzēšami palicis atmiņā, tāpēc, ilgi nedomājot, devos pie dzīvokļa saimniekiem – amerikāņu rakstnieces Holijas Morisones un reklāmu grafiskā dizainera Egila Griķa – uz pārrunām. Viss notika ļoti strauji – jau pēc pāris dienām pārcēlos uz Pārdaugavu, līdzi ņemot tikai dažas savas lietas, jo dzīvoklis man tika izīrēts ar visām mēbelēm un citiem interjera priekšmetiem," stāsta Mārcis, kurš jaunajā, 500 kvadrātmetru plašajā miteklī jau nodzīvojis pirmo pusgadu.
Jaunais vīrietis atklāj, ka viņam neesot sanācis iztaujāt mājokļa saimniekus par mitekļa vēsturi, tā pārveidi un iekārtošanu, bet to gan viņš zinot, ka Holija un Egils dzīvokli un bēniņus iegādājušies pirms gadiem desmit un tas esot bijis drausmīgā stāvoklī – kā jau komunālais dzīvoklis. "Saimnieki stāstīja, ka viņi šo mitekli esot remontējuši un iekārtojuši palēnām – visus desmit gadus, ko šeit mituši."
Mārcis uzsver, ka viņam neesot tuvs "mūsdienu super sterilais dizains", tāpēc viņa simpātijas uzreiz esot iekarojis mājokļa oriģināli veidotais interjers. "Pirms kāda laika es nepievērsu īpašu uzmanību dzīvesvietas iekārtojumam, ka tikai ir kur pārgulēt, bet tagad man arvien būtiskāka šķiet vide, kurā es uzturos. Turklāt jauks ir ne tikai šis dzīvoklis, kurā dominē dabīgie materiāli – koks, stikls, metāls un ķieģelis, bet pievilcīga ir arī tuvējā apkārtne – senatnīgā koka arhitektūra, zaļā zona – dārzi un parki. Tā kā esmu no Cēsīm, kas ir skaista un zaļa pilsēta, nevaru sevi iedomāties dzīvojam daudzstāvu māju mikrorajonos."
Komforta Zona.
Tā varētu nosaukt dzīvokļa daļu, kas iekārtota pirmajā stāvā blakus kāpnēm uz otru stāvu. "Šeit parasti pulcējas draugi, kad atnāk pie manis ciemos, jo šī ir omulīga vieta. Tiesa, ne vienīgā šajā mājā, jo otrais stāvs omulības ziņā neatpaliek," uzskata dzīvokļa īrnieks. Neparastā dizaina dīvāns no koka un lina izgatavots pēc pasūtījuma. Apjomīgie spilveni pie koka apmales piesieti tā, lai sēžot būtu ērti atbalstīt muguru.
"Šis dzīvoklis ir dzīvs, tas elpo, jo māja ir būvēta no dabīgiem materiāliem, arī interjerā tie dominē," tā īsi savu īrēto mitekli raksturo sabiedrisko attiecību aģentūras "Baltijas Komunikāciju centrs" sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Krastiņš.
Dzīvokļa pirmajā stāvā atrodas divas guļamistabas, vannas istaba, atpūtas zona, virtuve, ēdamzona, no kuras var nokļūt uz jumta jeb terases (vasarā tur stāvot galds, krēsli un grils), bet otrajā stāvā jeb izbūvētajos bēniņos iekārtota plaša telpa, kuras vienā galā ir guļamzona un vannas istaba, bet otrā – darba zona un atpūtas zona.
Virtuves specifiskā konfigurācija dzīvokļa saimniekiem likusi palauzīt galvu, kā šo telpu iekārtot tā, lai saimniekošanai nepieciešamajām lietām varētu ērti piekļūt. Pārdomāts risinājums ir "sala" jeb galds ar plauktiem virtuves centrā un pannu un katlu novietošana pie griestiem (tie karājas uz āķiem, kas piestiprināti pie metāla sieta).
"Otrajā stāvā man patīk tāpēc, ka ir daudz jumta logu, ir daudz zonu – darbam, atpūtai un miegam, kā arī vienmēr ļoti silts. Apkures sistēmas specifikas dēļ gada aukstajās dienās apakšstāvā ir diezgan vēss, taču otrajā stāvā tā nekad nav," skaidro Mārcis. Uz apjomīgā koka sola pietiek vietas daudziem. To pašu var teikt par pūralādi, kas ir ne tikai mantu glabātava, bet pilda arī galda funkcijas. Vāka virsma ir tik liela, ka uz tās iespējams novietot ntās tējas krūzītes un starp tām vēl ripināt kauliņus. Šī esot viena no Mārča un viņa draugu iecienītajām galda spēlēm.
Gribas apgalvot, ka ēdamzona, kas atrodas vienā virtuves spārnā, demonstrē divu kultūru sazobi. Robustais masīvkoka galds un ar metālu apkaltās pieliekamo skapju durvis ir raksturīgas mūsu platuma grādiem (protams, ne tikai), bet baltie krēsli ar augstajām atzveltnēm un izšūtiem spilventiņiem sēdes daļā asociējas ar pagājušā gadsimta piecdesmito, sešdesmito gadu amerikāņu virtuvēm. "Es kādu laiku esmu padzīvojis Amerikā, tāpēc šeit manu vairākus šīs aizokeāna zemes citātus, nu, kaut vai piemēram – lupatu segas, kas raksturīgas amerikāņu guļamistabu interjeriem.".
"Jaunībā esmu pabijis diezgan daudzos viesu namos un pirtīs, kur tika rīkotas ballītes. Parasti šo atpūtas vietu interjerā bija bagātīgi izmantots koks – ar dēlīšiem bija noklātas gan sienas, gan griesti, kas radīja sajūtu, ka atrodies koka kastē. Šā materiāla dominēšana interjerā man radīja pretestību pret koku. Taču mana attieksme mainījās, kad redzēju, cik prasmīgi kokmateriālu izmantojuši dzīvokļa saimnieki. Kaut interjerā koks ir daudz izmantots – ir dēļu grīda, koka sijas, koka loga rāmji un kāpnes, arī mēbeles, izņemot dažas, darinātas no koka, tas ir tik veiksmīgi kombinēts ar atsegtu ķieģeļu un krāsotām sienām, ka nerada pārsātinājuma iespaidu," uzskata Mārcis. Dzīvoklī ir vairākas pūralādes, kuras tiek izmantotas gan drēbju uzglabāšanai, gan kalpo kā galdi.
Mārča vecmāmiņa esot strādājusi par grāmatvedi. Tie, kas pieredzējuši padomju laikus, gan jau atceras, ka skaitīkļi bija teju vai galvenais šīs profesijas pārstāvju darbarīks. Mārcis novērtēja, ka skaitāmajiem kauliņiem varētu būt dubults izmantojums – tie viņam atgādinātu par bērnību, kad viņš devās līdzi vecmāmiņai uz darbu, kā arī kalpotu kā savdabīgs interjera akcents.
Pie vienas no virtuves sienām blakus novietota izlietne un gāzes plīts, kā arī neliels skapītis traukiem. Šiem priekšmetiem atvēlētā telpas daļa diktē savus noteikumus – to, ka izlietnei, plītij un skapītim jābūt kompaktiem.
Guļamistaba ir viena no lielākajām telpām dzīvoklī. Tā nav pieblīvēta ar mēbelēm – mūsdienīga gulta ar metāla karkasu labi "sadzīvo" ar restaurētu senatnīgu drēbju skapi. Telpā atrodas arī darba galds, kur paredzēta vieta klēpjdatoram, televizors, kā arī podiņu krāsns. Kad sals kļūst bargs, Mārcis to iekurinot, bet citkārt pietiekot ar gāzes apkuri. Dzīvokļa īpašnieki esot atstājuši ne vien gandrīz visu mājokļa iekārtojumu, bet Mārcim uzticējuši arī savus telpaugus un balto kaķeni Bianku.
uļot no pamatīga masīvkoka būvētajā gultā, noteikti var justies drošs, ka tā zem diža gulētāja svara neizšķīdīs kā lego klucīšu krāvums. Savukārt romantiski noskaņotas būtnes varētu būt sajūsmā par iespēju, guļot šajā gultā, caur jumta logiem vērot naksnīgās debesis.
***
