Ceturtdiena, 2.maijs

redeem Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

arrow_right_alt Māja \ Interjers

Cilvēkam draudzīgs jumts

Māla dakstiņi ir klasisks jumta seguma materiāls, ko pazīst kopš sirmas senatnes.

"Tie ir dabiski, izturīgi, ugunsdroši, sala izturīgi, tos neietekmē temperatūras svārstības un neapdraud kaitēkļi. Savu kvalitatīvo īpašību dēļ māla dakstiņi ir vieni no pieprasītākajiem jumta seguma materiāliem," zina teikt Latvijas Jumiķu apvienības valdes loceklis, diplomēts jumiķu amata meistars un sertificēts jumtu eksperts Armands Liede.

"Arheoloģiskajos izrakumos, ko veica seno romiešu apdzīvotajās vietās, tika atrasti māla dakstiņi, kas līdzīgi tiem, ko izmantojam šodien. Pārliecinājušies, ka apdedzināti māla podi ir cieti, izturīgi un nelaiž cauri ūdeni, senie romieši šo materiālu atzina par tik vērtīgu, lai segtu uz jumtiem. Turklāt pirmo dakstiņu forma atgādināja uz pusēm pārgrieztu māla podu," stāsta sertificētais jumtu eksperts. "Ražošanas tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, taču pamatelementi, kas nepieciešami keramisko dakstiņu ražošanai, joprojām ir tie paši – ūdens, māls un uguns."

Arī angobēti un glazēti

Šim jumta seguma materiālam ir liela krāsu un formu dažādība. Īpašs pieprasījums ir pēc vēsturiskajiem māla dakstiņiem dabiskajā jeb ķieģeļu sarkanajā krāsā, taču tie tiek ražoti arī citos toņos, izmantojot speciālu tehnoloģiju – angobēšanu. "Pirms apdedzināšanas dakstiņa virsmu pārklāj ar māla masu, kurai atkarībā no tā, kādu krāsu nepieciešams iegūt, tiek piejaukti atbilstošie minerāli vai metāla oksīdi. Dedzinot šis maisījums piedeg pie dakstiņa virsmas pusotra vai divu milimetru dziļumā. Tādējādi kārniņš ne vien iegūst melnu, brūnu, pelēku, zaļu, dzeltenu vai citu toni, bet arī kļūst noturīgāks pret skrāpējumiem, salu un nokrišņiem," skaidro speciālists. "Angobētie dakstiņi ilgstoši saglabā savu mirdzumu. To pašu var teikt par glazētajiem, kuriem iededzinātās krāsas kārtiņa vēl ir pārsegta ar glazūru, kas sastāv no sasmalcinātas stikla masas ar speciāliem piejaukumiem. Šajā variantā ir sasniegta māla dakstiņu visaugstākā līmeņa aizsardzība pret sūnu, jo ar glazūru ir nosegtas dakstiņa poras."

Armands Liede norāda, ka pieejami ir gan nelieli, smalki dakstiņi, ar kuriem iespējams apšūt nelielus tornīšus vai citas liektas formas, gan lielformāta, kad kvadrātmetra nosegšanai pietiek ar sešiem dakstiņiem. "Tos var izmantot gadījumā, kad savrupmājai grib nomainīt, piemēram, azbesta cementa viļņotās plātnes pret dabīgu materiālu."

Labvēlīga dzīves telpa

Māla kārniņi nodrošina mājā stabilu iekšējo klimatu, izgrezno fasādi, padara to pamatīgāku un vērtīgāku. Šis jumta materiāls nav dārgāks par bitumenu vai skārdu, turklāt dakstiņu priekšrocība ir ilgais kalpošanas laiks – 150 un vairāk gadu. "Tas, ka dakstiņi ir smagi, ir ļoti labi. Uz jebkuras konstrukcijas uzliekot lielu smagumu, šī konstrukcija tiek nospriegota un tā vairs netiek tik daudz pakļauta ārējo apstākļu iedarbībai. Tādējādi spēcīgs vējš nevarēs neko nodarīt ne tikai jumtam, bet arī nesošajai konstrukcijai," skaidro sertificētais jumtu eksperts.

Pareizi uzklāti māla dakstiņi samazina ārējo trokšņu līmeni – tie negrab pat stiprā lietū un vējā, ko nevar teikt par metāla jumtiem. Ir ugunsdrošs materiāls – dakstiņi nedeg, negruzd un neizdala indīgus dūmus. "Gribu izcelt vēl kādu māla dakstiņu priekšrocību – tie neveicina elektromagnētiskā lauka veidošanos," iespējams, daudziem nezināmu faktu piemin Armands Liede. "Dzīvojamās mājās parasti pirmajā stāvā atrodas virtuve ar ledusskapi, elektrisko vai indukcijas plīts virsmu, mikroviļņu krāsni un citiem sadzīves tehnikas priekšmetiem, kas nekad netiek izslēgti, – tie strādā nepārtrauktā režīmā. Savukārt otrajā stāvā tradicionāli ir iekārtotas guļamistabas. Tā sanāk, ka gulta bieži vien atrodas virs kādas no šīm elektroierīcēm. Ja ir metāla jumts, starp šo iekārtu un jumtu veidojas magnētiskā cilpa, kas nekad nenotiek, ja jumta segumam ir izmantoti māla dakstiņi."

Kas zem dakstiņiem

Māla dakstiņus var likt uz diezgan lēzeniem jumtiem – jau sākot no piecu grādu slīpuma, citādi pastāv neliels risks, ka mitrums var iekļūt zem tiem. Dakstiņus klāj, tos savstarpēji saāķējot, tādējādi tie cits citu notur virzienā no apakšas uz augšu.

Dakstiņi balstās uz koka latojuma, kas piestiprināts pie jumta konstrukcijas. Lai palielinātu izturību pret sliktiem laika apstākļiem, dakstiņus pie latojuma piestiprina ar īpašiem stiprinājumiem, naglām vai skrūvēm. Latojums atrodas uz zemseguma. Dakstiņu jumtiem vispiemērotākais ir elpojošais zemsegums jeb difūzijas plēve, bet var izvēlēties arī pretvēja plēvi. Latojums un zemsegums ļauj gaisam cirkulēt zem dakstiņiem un izvada mitrumu.

Ar māla dakstiņiem klātās mājas nezaudē siltumu ziemā un ir patīkami vēsas vasarā. Atšķirībā no metāla jumta seguma zem dakstiņiem neveidojas kondensāts. Šis dabiskais segums palīdz jumta konstrukcijai elpot, kondensāts caur dakstiņiem tiek viegli izvadīts. Atšķirībā no citiem dabīgiem jumta seguma materiāliem (piemēram, koka, niedrēm) tos neapdraud mikroorganismi, dakstiņi mitruma iespaidā nebojājas. Šāds jumts iztur plašas temperatūras svārstības. Problēmas varētu sagādāt vienīgi apaugšana ar sūnām un sīkaļģēm, bet dakstiņus iespējams viegli nomazgāt.

Kā jākopj

Tā kā dakstiņu gludās virsmas dēļ daudzi gruži noslīd no jumta, notekas būtu jāatbrīvo no sakritušām koku lapām un zariņiem. Bet ik pēc trim, pieciem gadiem vēlams pārbaudīt visu blīvējumu un izvadu hermētiskumu, lai pārliecinātos, ka nekas vējā nav nobīdījies un tāpēc mitrums nevar piekļūt jumta konstrukcijai. Keramiskie dakstiņi ir ļoti izturīgi pret saspiešanu, tāpēc var droši staigāt pa jumtu un tīrīt dakstiņus. "Jaunākās paaudzes dakstiņi ir ar speciālām nano piedevām, kas jumta segumam piešķir pašattīrīšanās spējas – iededzinātais virsslānis saules iedarbībā iznīcina tādas sīkas organiskās daļiņas kā rūsa, tauki, sūnas, aļģes un citas, bet lietus tās noskalo."

Jebkuram jumtam neatkarīgi no izvēlētā materiāla ir jābūt konstruētam, paredzot daudz lielākas smaguma slodzes par jumta materiāla svaru. Papildus jumta materiāla svaram konstrukcijai jānotur vēl vismaz cilvēka (amatnieka pilnā ekipējumā), sniega un vēja slodze. Precīzi aprēķini, protams, jāveic katram projektam atsevišķi, ņemot vērā arī jumta izmērus un slīpumu, bet Latvijas būvnormatīvi nosaka 70 kg/m2 sniega slodzi, 40 kg/m2 vēja slodzi, 25 kg/m2 konstrukciju slodzi un tikai tad seko paša seguma svars.

***

Noderīgi

Māla dakstiņu priekšrocības:

ekoloģiski tīrs materiāls;

ilgs ekspluatācijas laiks (kalpo 100 un vairāk gadu);

augsta noturība pret salu un temperatūras svārstībām;

absorbē skaņu, tāpēc lietus un krusas laikā "netrokšņo";

zem māla dakstiņiem neveidojas kondensāts;

telpas zem dakstiņu jumta karstā laikā neuzkarst;

ir ugunsdrošs materiāls – nedeg un negruzd;

viegli remontējams klājums (jāizņem un jāapmaina tikai bojātie dakstiņi);

labi nospriego jumta konstrukciju, tāpēc spēcīga vēja vai sniegputeņa laikā nav tik liela slodze kā vieglajiem jumtiem;

investīcijas nākotnē, jo viss kļūst dārgāks, bet dakstiņus var izmantot atkārtoti.