Ceturtdiena, 2.maijs

redeem Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

arrow_right_alt Māja \ Virtuve

Izsmalcinātais suši

Mūsdienās suši kļuvis par populāru ēdienu, ko var baudīt ne tikai kafejnīcā. Daudzi suši gatavo arī mājās.

Teorētiski vārds suši nozīmē rīsus ar etiķi, taču to plaši izmanto, lai apzīmētu dažādus ēdienus, kuros ir jēla zivs, ko uzliek uz rīsu bumbiņas (nigiri), vai gan maza, gan lielāka izmēra rīsu un jūraszāļu rullīši, kas pildīti ar zivi un/vai dārzeņiem (maki).

Suši var ēst bez piedevām vai pirms ēšanas iemērkt sojas mērcē. Suši pagatavošanai vajadzīga liela rūpība, bet tam izmanto veselīgus produktus– rīsus, jūraszāles (nori), lasi, krabju nūjiņas, garneles, ikrus, gurķus, avokado, dažreiz arī omleti. Suši ir lielisks risinājums tiem, kuriem ir aktuālas svara problēmas un holesterīna līmenis, jo ēdienā ir maz tauku. Suši ir mazu kumosu ēdiens, tāpēc to var ēst lēnām un ar baudu izgaršot. Pavāri, kuri īpaši apmācīti suši gatavošanas mākslā, parasti ievēro stingrus noteikumus, taču, ēdot jēlu zivi, jābūt piesardzīgiem.

SUŠI VĀRDNĪCA

• Kalifornijas maki– krabja gaļa, salakas vai citu zivju ikri un avokado, ietīti rīsos.

• Maki vai norimaki– suši, kas gatavots no nori lapām, kurās ietīts rīsu un dārzeņu vai cits pildījums.

• Makisu– bambusa paklājiņš, ko izmanto, lai sarullētu suši.

• Nigiri– zivs, vēžveidīgie vai zivs ikri uz rīsiem.

• Daikons– garais baltais redīss.

• Nori– plānās lapās sapresētas jūraszāles, ko izmanto norimaki suši pagatavošanai.

• Sashimi– jēla zivs, atdzesēta un sagriezta šķēlēs.

• Ebi– vārītas garneles.

• Gari– marinēts ingvers.

• Gohan– vārīti rīsi.

• Hashi– irbulīši.

• Shoy– sojas mērce.

• Wasabi– japāņu mārrutki.

*

NODERĪGI

• Suši vienmēr jātur atdzesēts, pat tad, ja rīsiem ir pievienots etiķis, kas pasargā no kaitīgo mikroorganismu attīstīšanās.

• Suši nav ieteicams glabāt ilgāk par astoņām stundām.

• Tie, kuri nelabprāt ēd jēlu zivi, var izvēlēties suši ar citām sastāvdaļām, ceptu krabi vai zuti, garneles, olas, tofu sieru vai dārzeņus.

Labās īpašības

* Pagatavots no veselīgām izejvielām, jūraszālēm, rīsiem, dārzeņiem un zivīm.

* Mazs tauku saturs.

Sliktās īpašības

• Lielu daļu suši gatavo, izmantojot jēlu zivi, ko nav ieteicams lietot uzturā sievietēm grūtniecēm un cilvēkiem ar imūnsistēmas darbības problēmām, jo, ēdot jēlu zivi, pastāv risks uzņemt kaitīgas baktērijas un parazītus.

*

SASTĀVDAĻAS

Kas nepieciešams suši pagatavošanai?

• Īstie suši rīsi, bet, ja nav, tad parastie rīsi.

• Kaltētas un ceptas ūdenszāles (nori).

• Rīsu etiķis.

• Pildījums– pēc izvēles lasis, forele, siers, avokado, garneles.

• Sojas mērce, japāņu mārrutki (wasabi) un marinēts ingvers (gari)

• Bambusa paklājs (makisu), ko izmanto, lai sarullētu suši.

*

Andis BRĒMANIS, dietologs:

– Japāņu virtuve ienāk arī Latvijā, un kāpēc gan to neizmantot, ja tā patīk. Šuši gatavo no rīsiem, speciālām lapām, kurās rīsos tin pildījumu– zivi, gurķi, avokado, garneles, lasi. Suši gabaliņi ir maziņi, to sastāvā esošie rīsi nodrošina enerģiju, jo satur cieti; pildījums, ja tajā ir zivs, nodrošina ar olbaltumvielām. Ja izmanto avokado, tur ir tauki; to var papildināt ar dārzeņiem, piemēram, gurķi. Suši var izmantot kūpinātu vai svaigu lasi. Paralēli suši porcijai vērtīgi apēst dārzeņus, jo suši to ir minimāli. Suši kā piedevu izmanto sojas mērci, marinētu ingveru, kas dod pikantumu, mārrutkus. Ieteikums– nevajag izmantot pārlieku daudz sojas mērces, jo tā ir diezgan sāļa.