Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākā administratīvā tiesa pirmdien lēmusi, ka izkārnījumu smaka ir neatņemama lauksaimniecības blakusparādība.
Sūdzību Vācijas tiesā iesniedza kāda lopkopja kaimiņi. Viņi sacīja, ka lopkopis iecerējis paplašināt vistu kūti, taču no tās nākošā mēslu smaka piesārņošot gaisu viņu zemes gabalā.
Administratīvā tiesa Diseldorfā sākotnēji lēma par labu prasītājiem. Taču lieta rosināja diskusiju par to, vai nepieciešams kontrolēt, cik spēcīga smaka valda lauku saimniecībās.
Augstākā administratīvā tiesa lēmumā norādīja, ka lauku iedzīvotājiem esot jārēķinās ar iespējamo smirdoņu. Tiesnešu sastāvs uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēji paši ir vai kādreiz ir bijuši lauksaimnieki. Vietās, kur nepatīkamas smakas ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa, jāspēj pieņemt arī spēcīgākas un ilgstošākas smakas, nekā ierasts, teica tiesneši.
Tiesas lēmumā lauku teritorijas, kuru iedzīvotāji pieraduši pie sliktām smakām, nošķirtas no ciematiem un pilsētām.
Lieta ir precedents, kas iedibina juridisku principu.
