Atšķirībā no pagājušā gada, šogad Jaungada svinības Ķelnē beigušās bez incidentiem, un sūdzību par seksuāla rakstura uzbrukumiem vai laupīšanām nav bijis.
Tomēr pilsētas policijas vadībai atkal nācies taisnoties - gan par to, ka policisti lielāko uzmanību pievērsuši ieceļotājiem no Ziemeļāfrikas valstīm, gan par to, ka publiski nosaukuši viņus savās aprindās pieņemtajā žargona vārdā nafris, kas tiek atšifrēts kā likumpārkāpēji no Ziemeļāfrikas valstīm.
Ķelnes centrā - pie katedrāles un dzelzceļa stacijas - 2017. gada iestāšanos sagaidījuši vairāk nekā 50 000 cilvēku. Lai gan drošības apsvērumu dēļ uguņošana šajā teritorijā bija aizliegta, bet par kārtību vecpilsētā rūpējās gandrīz 2000 policistu, raidkorporācijas Deutsche Welle aptaujātie svinētāji atzinuši, ka pastiprinātā likumsargu klātbūtne viņiem nekādas neērtības nesagādā. Gluži otrādi, viņi slavējuši policiju par drošības izjūtas radīšanu, atgādinot, ka pērn situācija bija diametrāli pretēja. Simtiem sieviešu kļuva par laupīšanas vai seksuālas aizskaršanas upuriem, turklāt, tā kā agresīvi noskaņotie jaunie vīrieši bija ieceļotāji no Ziemeļāfrikas, šos incidentus pilsētas vadība un policija politkorektuma vārdā centās noklusēt.
Gada laikā ap katedrāli un dzelzceļa staciju ir uzstādītas videonovērošanas kameras, bet 31. decembra vakarā policija strādāja īpašā režīmā. Stacijā un tās apkaimē tika pārbaudīti dokumenti vairāk nekā 650 cilvēkiem, kuri ar savu uzvedību radīja aizdomas. Ķelnes policijas priekšnieks Jirgens Matīss atzinis, ka lielākoties pārbaudīti tieši ieceļotāji no Ziemeļāfrikas valstīm - ne tikai tāpēc, ka šo jauno vīriešu kompānijas uzvedušās visbravūrīgāk un agresīvāk, bet arī tāpēc, ka starp viņiem bijis daudz ļaužu, kurus policija jau iepriekš pieķērusi dažādos likumpārkāpumos, visbiežāk zādzībās vai laupīšanās. J. Matīss skaidrojis, ka policijas rīcībā bijusi informācija par to, ka šīs grupas pulcējas, lai pastrādātu kādus pārkāpumus. Saskaņā ar oficiālo statistiku, no visiem pārbaudītajiem 190 cilvēki nav ielaisti teritorijā, kur notika svinības, vēl 90 uz laiku aizturēti, bet 27 arestēti. Starp viņiem esot ne tikai afrikāņi, bet arī etniskie vācieši, uzsvēris J. Matīss.
Tomēr liberāli noskaņotā sabiedrības daļa interneta sociālajos tīklos jau sacēlusi brēku, kurai piebalsojuši arī vairāki Kreiso un Zaļo partijas politiķi. Piemēram, Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Simone Petera intervijā Rheinische Post norādījusi - viņai šķiet nepieņemami, ka policijas kontrolei lielākoties bijuši pakļauti tikai noteiktu etnisko grupu pārstāvji. Lai gan J. Matīss izskaidrojis, kādēļ bijuši šādi kritēriji, Zaļo partijas politiķi tas nav apmierinājis. Vēl niknāka viņa bijusi par policijas Twitter vietnē izmantoto žargona vārdu nafris, un arī policijas šefs atzinis, ka ārējā komunikācijā to droši vien nevajadzēja lietot.
