Tartu pilsētas mērs Urmass Klāss un domes priekšsēdētājs Teniss Lukass nolēmuši vērsties pie Igaunijas Aizsardzības ministrijas un Kultūras ministrijas, lūdzot aizvākt no Igaunijas Nacionālajam muzejam piederošās teritorijas Rādi ezera krastā padomju karavīru memoriālu, kas tur izveidots 1975.gadā, un pārapbedīt piemērotākā vietā savulaik masu kapā apraktos Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus.
Klāss, kas pārstāv Reformu partiju, un Lukass no partijas "Tēvzeme" vienojušies nosūtīt vēstuli ar šādu aicinājumu Aizsardzības ministrijas Karavīru kapu komitejai, aizsardzības ministram Kallem Lānetam un kultūras ministram Tītam Terikam, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".
"Neslēptā agresija pret Ukrainu aktualizējusi daudzus jautājumus, par ko līdz šim mūsu sabiedrība vairījusies atklāti runāt," norādījis mērs. "Šis piemineklis un uzraksti pie tā ir pretrunā ar igauņu vēsturisko apziņu un neapšaubāmi sniedz maldinošu informāciju."
Laikraksta "Sirp" galvenais redaktors Kārels Tarands pirs dažām dienām pievērsa uzmanību piemineklī iekaltajiem vārdiem, kas vēsta, ka "pateicīgā Tartu pilsēta laiku laikos pieminēs savus aizstāvjus un atbrīvotājus - visu Padomju Savienības tautu dēlus".
Aicinājumi novākt šo pieminekli izskanējuši arī agrāk.
"Runājot par Tartu, jāpatur prātā, ka mēs esam tāds kā Igaunijas atmiņas centrs. Ja šo jautājumu tagad izvirzīsim mēs, tas, protams, tiks izvirzīts arī citur," piebildis Klāss.
Kultūras ministrs savukārt atgādinājis, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados no publiskās telpas aizvākti vairāki padomju laika monumenti, taču citi dažādu iemeslu dēļ vēl palikuši un turklāt tagad tiem lielākoties ir īpašnieki.
"Primāri tas ir jautājums par vietējās dzīves organizēšanu, ar ko vajadzības gadījumā būtu jānodarbojas pašvaldībām un kurā ministrijai šobrīd nav pamata iejaukties," izteicies Teriks. "Konkrēti soļi - vai nu pieminekļu aizvākšana, vai pārvietošana - jāsper tad, ja kāds no šiem pieminekļiem rada spriedzi un kļūst par iemeslu provokācijām. Tādus ziņojumus līdz šim neesam saņēmuši. Ja nepieciešams, es atbalstīšu attiecīgas diskusijas atsākšanu."
Tartu mēra un domes priekšsēdētāja nosūtītajā vēstulē teikts, ka apbedījuma vieta Rādi parkā kopš 1997.gada ir aizsargājams valsts nozīmes vēstures piemineklis, un apbedījums un memoriāls tiek uzskatīti par vienotu veselumu. Likums par karavīru kapu aizsardzību paredz iepēju pārapbedīt kritušo karavīru mirstīgās atliekas kapsētā, ja tās apglabātas nepiemērotā vietā, un, kā uzsver vēstules autori, parks uzskatāms par īpaši nepiemērotu vietu. Vienlaikus viņi norāda, ka arī pieminekļa novākšana būtu pilnīgi pamatota.
Vēstulē uzsvērts, ka Igaunijas vasltij nebūtu jāaizsargā šādi okupācijas varas iestāžu celti pieminekļi, kuru svešais un nepatiesais vēstījums nav savienojams ar igauņu tautas atmiņu un kultūrvidi.
Tartu mērs norādījis, ka pilsēta ir gatava sadarboties pārapbedīšanas organizēšanā, bet atzinuma pieņemšana ir Karavīru kapu komitejas kompetencē un aizsardzības ministram saskaņā ar šo atzinumu jāpieņem attiecīgs lēmums. Pēc viņa vārdiem, piemērota vieta pārapbedīšanai varētu būt Rādi kapsētas karavīru kapi.
Klāss pieļauj, ka monumentu varētu pārcelt uz Igaunijas Vēstures muzeja ekspozīciju pie Piritas ceļa Tallinā - taču jau bez maldinoša teksta.
