Krievijas prognozējamā nedemokrātija Latvijai ir izdevīga, kaut arī attiecības ar kaimiņvalsti, Vladimiram Putinam kļūstot par prezidentu, varētu kļūt asākas, uzskata politologi.
Sestdien visu pasauli pāršalca jau gaidīta, tomēr demokrātijas pūristu neatbalstīta un nosodīta vēsts, ka Krievijas Federācijas ministru prezidenta un prezidenta amata krēslus savā starpā jau sadalījis bijušais prezidents un pašreizējais premjers Vladimirs Putins un esošais prezidents Dmitrijs Medvedevs.
«Esmu pārliecināts, ka Vienotā Krievija uzvarēs un, visas tautas atbalstīts, Dmitrijs spēs izveidot jaunu, efektīvi funkcionējošu, jaunu, enerģisku vadības komandu, vadīs Krievijas valdību, lai tupinātu darbu pie visu mūsu dzīves jomu modernizācijas,» paziņoja V. Putins.
Valsts domes vēlēšanas, kurās tiks izraudzīts arī premjerministrs, notiks šogad 4. decembrī, bet Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2012. gada 4. martā.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra, piemēram, uzskata, ka šāda rokāde Krievijas varas gaiteņos būtiski samazina Saskaņas centra cerības iekļūt koalīcijā. Politologi gan šīm norisēm nepiešķir tik lielu nozīmi.
«Domāju, ka Latvijai tas neko nenozīmē. Krievijā turpinās esošais kurss,» saka politologs Arnis Kaktiņš. Viņš uzskata, ka šāda prognozējamība un varas mantošana Latvijai nāk pat par labu, jo šie politiskie līderi jau ir pierasti un prognozējami. «Lielās līnijās viss turpināsies tāpat kā līdz šim. Tas nav sliktākais Latvijai. Sliktākais būtu, ja tur valdītu haoss un neprognozējamība,» pauž A. Kaktiņš.
Viņš arī uzskata, ka šie notikumi nekādi neietekmē koalīcijas izveidi Latvijā. Argumenti, kāpēc koalīcijā nepieņemt Saskaņas centru, atrastos neatkarīgi no tā, kas notiek Krievijas Federācijā. «Ja nebūs šāds arguments, tad atradīsies septiņi citi,» saka politologs.
Savukārt politologs Filips Rajevskis norāda, ka, V. Putinam nonākot prezidenta krēslā, Latvijai būs jārēķinās ar asāku un tiešāku dialogu ar kaimiņvalsti. «V. Putins ir stingrāks līderis. Līdz ar to tā ārpolitika būs stingrāka, ar mazāk pelēkajām zonām. Būs vairāk baltā un melnā. Mēs nevaram prognozēt, ka būs draudzīgas attiecības ar Krieviju, tās būs interešu orientētas. Jau Vinstons Čērčils teica, ka politikā draugu nav – ir tikai intereses,» uzskata F. Rajevskis. Viņš arī prognozē, ka Krievija sarunās ar Latviju vairāk izmantos savu nozīmi valsts enerģētikā. Ja parādīsies kāda iespēja izmantot ekonomiskās sviras, lai, piemēram, izmantotu Latviju Eiropas Savienības politikas ietekmēšanā.
Politologi atzīst, ka Krievijā demokrātija vēsturiski nekad īsti nav bijusi, tā nav demokrātijas lielvalsts. Šāda varas nodošana esot kompromiss starp nedemokrātiju un demokrātiju, kas radikālās izpausmēs varētu apdraudēt valsti, piemēram, dziļi parādi un lielas iekšējās problēmas, kas Krieviju mocīja, V. Putinam kāpjot prezidenta tronī. «Viņi ļoti lēnām soļo pa ceļu, kas kaut kad novedīs līdz demokrātijai, bet tas nenotiks vienas paaudzes laikā,» uzskata F. Rajevskis.
