Eiropas Savienības (ES) diplomāti pirmdien gatavojas izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto projektu par sankciju "trešās fāzes" noteikšanu Krievijai, kas Maskavai varētu nozīmēt miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Saskaņā ar kādu informētu ES avotu sankciju ekonomiskais efekts šogad nodarīs Krievijai 23 miljardus eiro lielus zaudējumus, kas līdzvērtīgi 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad - 75 miljardus eiro (4,8% no IKP).
Izdevums "The Economist" savukārt aplēsis, ka Krievijas uzņēmumi sankciju dēļ var ciet pat 744 miljardus eiro lielus zaudējumus.
Bet sankciju ekonomisko ietekmi izjutīs arī ES, jo spēkā stāsies tirdzniecības aizliegumi aizsardzības, augsto tehnoloģiju un citām precēm un dubultā pielietojuma iekārtām, kas var tikt izmantotas gan militāriem, gan aizsardzības mērķiem. Gaidāmi arī ierobežojumi kapitāla tirgiem.
Eiropas Komisija (EK) aplēsusi, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ ES šogad varētu zaudēt 40 miljardus eiro jeb 0,3% no IKP, bet 2015.gadā - 50 miljardus eiro (0,4% no IKP).
Sagaidāms arī, ka Krievija reaģēs uz sankcijām, piemērojot savus tirdzniecības aizliegumus ES dalībvalstīm.
Tas savukārt jau radījis satraukumu bloka dienvidu dalībvalstīs, sevišķi Itālijā, kurai ir draudzīgas ekonomiskās attiecības ar Krieviju.
ES vēstnieku sanāksmē pagājušajā nedēļā bloka dienvidu valstis aicināja EK ņemt vērā sankciju sekas, kad tā izvērtēs valstu pieturēšanos pie budžeta un parādsaistību normu ievērošanas.
Arī Vācija, kura līdz šim atturējusies atbalstīt plaša mēroga ekonomiskās sankcijas, gatavojas šādu pasākumu sekām.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" nedēļas nogalē norādīja, ka "pēc 300 nevainīgu cilvēku nāves" un Maskavas atbalstīto krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņoto bandu "necienīgās rīcības" (..) Krievija nav atstājusi citu iespēju, kā piemērot tai ekonomiskās sankcijas.
Austrumukrainā virs bruņoto bandu kontrolētās teritorijas 17.jūlijā tika notriekta lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Lidmašīnu notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas "Buk" izšāvušas krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju, uzskata Ukrainas varasiestādes.
Kijeva un Rietumi Austrumukrainas destabilizācijā vaino Krieviju, kas robežu ļauj šķērsot krievu algotņiem un apgādā viņus ar ieročiem, arī ar smago bruņojumu.
Šteinmeiers intervijā "Wirtschaftswoche" pauda pārliecību, ka Krievijai piemēroto sankciju ietekme uz Vācijas ekonomiku būs ierobežota.
Tikmēr Vācijas uzņēmējdarbības lobija Austrumeiropas Ekonomisko attiecību komiteja, kas pārstāv Krievijā aktīvi darbojošos uzņēmumus, paziņojusi, ka papildu sankcijas pakļautu riskam 350 000 darba vietu.
Tomēr komitejas vadītājs Ekharts Kordess pagājušajā nedēļā pauda atbalstu stingrāku sankciju noteikšanai Krievijai, pat ja tas kaitēs Vācijas ekonomikai.
Krievija savukārt nav izrādījusi ne mazāko gatavību draudošo sankciju dēļ mainīt savu nostāju Ukrainas jautājumā.
"Pašreizējām sankcijām nebūs makroekonomisks efekts, tā ir specifisku kompāniju problēma," norādīja Kremļa padomnieks Andrejs Belousovs.
Krievijas ekonomika pagājušajā gadā palielinājās par 1,3%, bet Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti šogad sankciju dēļ prognozē daudz mazāku - 0,3% - pieaugumu.
Bet laikraksts "Financial Times" paudis pārliecību, ka precīzi prognozēt sankciju ietekmi ir gandrīz neiespējami, jo plašā mēroga ekonomiskās prognozēšanas modeļi šādās krīzes situācijās nedarbojas.
Tikmēr citi diplomāti steidz atgādināt, ka sankcijas nevarot aizstāt "politisku risinājumu" un tās neesot universāllīdzeklis Ukrainas krīzes atrisināšanai.
