Eiropas Komisija izstrādājusi jaunas rekomendācijas par patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas reformu, taču šis plāns ir aizdomīgi līdzīgs pērn prezentētajai Žana Kloda Junkera bēdīgi slavenajai kvotu sistēmai, kas pagaidām lielākoties palikusi tikai uz papīra.
Galvenā atšķirība - tagad tās valstis, kuras centīsies izvairīties no procentuāli taisnīga skaita bēgļu uzņemšanas, varēs sodīt finansiāli. Tas, protams, notiks vien gadījumā, ja rekomendācijas atbalstīs ES dalībvalstu vairākums un Eiropas Parlaments, kuriem drīzumā būs jālemj arī par EK rekomendēto bezvīzu režīma noteikšanu Turcijas pilsoņiem, kuri ierodas Šengenas zonas valstīs.
Reuters norāda, ka migrācijas maršrutos esošās Eiropas dienvidu valstis, piemēram, Itālija un Grieķija, kas fiziski nespēj kontrolēt savas jūras robežas, jau gadiem ilgi sūdzas par novecojušo Dublinas regulu - saskaņā ar to patvēruma meklētājiem jāreģistrējas pirmajā ES valstī, kuru viņi sasnieguši, un šai valstij arī jāuzņemas rūpes par viņiem. Pierobežas zonas valstis uzskata, ka šī sistēma ir netaisnīga, jo nozīmē, ka dažām valstīm nākas izjust visu ar migrāciju saistīto slogu. Pēc pagājušās vasaras un rudens migrācijas krīzes bija skaidrs, ka sistēma tiks modernizēta, un nu šis laiks pienācis.
Reuters norāda, ka saskaņā ar jauno kārtību, kuras apstiprināšana gan varētu būt samērā sarežģīta, spēkā paliks tā regulas sadaļa, kas paredz, ka patvēruma meklētājiem jāreģistrējas pirmajā ES valstī, kurā ieradušies. Taču tālākās rūpes jau tiks dalītas starp 25 bloka dalībvalstīm (Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai ir tiesības nepiedalīties kopējā bēgļu politikā). Katrai no šīm valstīm atkarībā no tās turības, iedzīvotāju skaita un citiem parametriem būs jāuzņem noteikts skaits bēgļu. Precīzas kvotas vakar netika paziņotas, taču Reuters atgādina, ka pērn EK izstrādātajā plānā par pastāvīgo bēgļu sadali bija minēts, ka, piemēram, Vācijai jāuzņem 18% no visiem patvēruma meklētājiem, Francijai - 14%, Polijai - 5,6%, bet Ungārijai - 1,8%. Kā jaunumu BBC min soda naudu noteikšanu - par katru kvotā iekļauto neuzņemto bēgli valstij būtu jāmaksā 250 000 eiro liela soda nauda. Šos līdzekļus plānots novirzīt tām valstīm, kurām nāktos uzņemt vairāk patvēruma meklētāju, nekā tām pienāktos. Reuters gan uzsver, ka pagaidām tas ir tikai projekts, kurā apspriešanas laikā noteikti parādīsies daudz grozījumu un labojumu, turklāt nav šaubu, ka šim plānam netrūks kritiķu. Jo vairāk tādēļ, ka iepriekšējā Ž. K. Junkera iniciatīva, kas pagājušajā rudenī tika uzspiesta bloka dalībvalstīm, īsti nedarbojas - no 160 000 patvēruma meklētāju, kurus, pamatojoties uz kvotām, bija jāpārvieto no Itālijas un Grieķijas, jaunas mājvietas pašlaik atradis vien 1441 cilvēks.
Kā jau tika prognozēts, EK rekomendējusi līdz jūnija beigām noteikt bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem, kuri vēlas apmeklēt Šengenas zonas valstis - ar nosacījumu, ka Turcija līdz tam laikam būs izpildījusi visus 72 ES noteiktos kritērijus. Nedēļas sākumā AFP, atsaucoties uz ES diplomātiem, vēstīja, ka 64 no šiem kritērijiem jau ir izpildīti, bet pirmdien un otrdien Turcijas parlaments pieņēmis vēl vairākus svarīgus lēmumus, cita starpā nosakot bezvīzu režīmu visu 28 ES dalībvalstu (arī Kipras) pilsoņiem, kas stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgu Šengenas zonas valstu lēmumu. Tiesa, tas nenozīmē, ka Turcija būtu oficiāli atzinusi Kipru, un šis ir viens no galvenajiem šķēršļiem bezvīzu režīma ieviešanā. Lai gan daudzviet Rietumeiropā jau paustas bažas par gaidāmo Turcijas pilsoņu invāziju, Reuters atgādina, ka bez vīzām Šengenas zonā drīkstēs iebraukt tikai biometrisko pasu turētāji, bet šādu pasu izdošana Turcijā pat vēl nav sākusies. Tāpat bezvīzu režīms nenozīmē darba atļauju ES valstīs, bet Turcijas pilsoņiem, kuri to izmantos, maksimālais uzturēšanās laiks Šengenas zonā būs trīs mēneši. Arī par šo rekomendāciju gaidāmas asas debates gan Eiropas Parlamentā, gan jūnijā paredzētajā ES samitā, taču Turcija jau brīdinājusi, ka bezvīzu režīma neieviešanas dēļ tā atteiksies uzņemt atpakaļ Grieķijā ieradušos migrantus. Briselē uzskata, ka vienošanās ar Turciju, kas ir spēkā kopš 20. marta, savus rezultātus jau devusi, jo beidzamā pusotra mēneša laikā migrantu plūsma pār Egejas jūru būtiski sarukusi.
