«Daudziem no šeit esošajiem jauniešiem nav bijis iespējas augt un pilnveidoties sakārtotā vidē un sabiedrībā, tāpēc, radot viņiem labus sadzīves apstākļus un ieguldot darbu resocializācijā, mums ir lielas iespējas šos cilvēkus izaudzināt par kārtīgiem vīriešiem un labiem Latvijas pilsoņiem,» atklājot Cēsu ieslodzījuma vietas nepilngadīgajiem jaunos un renovētos korpusus, uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Cēsu nepilngadīgo ieslodzījuma vietā ar Norvēģijas Karalistes finanšu instrumenta atbalstu pilnīgi no jauna ir uzbūvēta apcietinājuma izpildes daļas ēka un rekonstruēts notiesāto dzīvojamais korpuss, kurā izvietotas arī administrācijas telpas. Šis ir pirmais cietums, kas Latvijā tapis pēc brīvības atgūšanas. Jaunās ēkas atklāšanas pasākumā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Norvēģijas tieslietu ministrs Knuts Strorbergets un Latvijas tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība.
Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītā projekta Ieslodzījuma vietu ēku standartu izstrādāšana ietvaros bija paredzēta pieredzes iegūšana un jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas būvniecība apcietināto un notiesāto jauniešu izvietošanai. Jaunajā korpusā būs 40 vietu apcietinātajiem, no tām šobrīd aizņemtas 10. Kopējās šā projekta izmaksas ir 1,28 miljoni eiro (gandrīz 900 000 latu).
Otra projekta ietvaros ir pārbūvēts dzīvojamais korpuss – izbūvētas 62 divvietīgas ar sanitārajām telpām aprīkotas istabas 124 notiesātajiem. Katrā stāvā ir istaba, kur notiesātie var skatīties televizoru, spēlēt galda spēles, kā arī telpas pārrunām un resocializācijas nodarbībām. Šā projekta kopējās izmaksas ir 959 200 eiro (674 000 latu).
Atklāšanas brīdī cietumam tika uzdāvināti divi televizori, grāmatas, futbolbumbas un vārtu siets.
V. Zatlers ir viens no tiem cilvēkiem, kurš rūpīgi sekojis cietuma tapšanas procesam, jo uzskata, ka šī sabiedrības daļa, kas uzturas slēgta tipa iestādē, vēl ir gatava pārmaiņām savā dzīvē – tie nav recidīvisti un cietumiem nolemtie, bet gan jaunieši, kuri, pareizi viņus motivējot un dodot iespēju dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos, var kļūt par vērtīgiem sabiedrības locekļiem. «Pirms trim gadiem, apmeklējot šo cietumu, es biju pilnīgā šokā. Tādos apstākļos, kādi šeit bija, nebija iespējams mainīt jaunā cilvēka dzīves uzskatus, bet gan tikai degradēt. Esmu ļoti gandarīts arī par šīs iestādes darbinieku pašaizliedzību un vēlmi palīdzēt jauniešiem.»
Arī tieslietu ministrs A. Štokenbergs atzīmē, ka diskusijas ap ieslodzījuma piemērošanu nepilngadīgajiem un šā ieslodzījuma izpildes apstākļiem Latvijā turpinās jau kopš 90. gadu sākuma. «Jāteic, ka tas nav palicis bez rezultātiem. Šā procesa rezultātā mainījusies ne tikai pati sodu politika attiecībā uz nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, atzīstot ieslodzījumu par galēju līdzekli, bet arī cilvēku izpratne par to, kādi apstākļi ieslodzītajiem bērniem ir vai nav atzīstami par pieņemamiem. Izvirzot kriminālās justīcijas priekšplānā galveno uzdevumu – palīdzēt kļūt bērniem par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem –, saprotams, ka tas nav paveicams cilvēku degradējošā vidē, jo vide audzina cilvēku ne mazāk kā vārdi. Jaunās audzināšanas iestādes telpas sniedz iespēju ieslodzījuma vietu speciālistiem veikt savu darbu labākā kvalitātē,» norāda A. Štokenbergs. Sodu politikas maiņas rezultātā kopš 1998. gada ieslodzīto pusaudžu skaits ir būtiski samazinājies. 1998. gadā bija 473 nepilngadīgie, kas izcieta sodu slēgta tipa iestādē, bet šogad viņu skaits samazinājies līdz 84.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka tas, ka jaunieši ir nonākuši cietumā, ir pieaugušo vaina. «Mēs neesam kaut ko laikus pamanījuši un izdarījuši, lai bērniem nebūtu vēlmes un vajadzības izdarīt likuma pārkāpumus. Es ticu, ka, mainot viņu dzīves apstākļus cietumā, mums izdosies mainīt viņu priekšstatus par sabiedrību un dzīves veidu, lai viņi nekad vairs neatgrieztos šādā vietā.»
Pēc jauno korpusu nodošanas ekspluatācijā Cēsīs tiks koncentrēti apcietinātie un notiesātie pusaudži no visas Latvijas. Iestādes priekšnieka vietnieks drošības jautājumos Imants Naudižs skaidro: «Ir ļoti svarīgi, lai apcietinājuma laikā, gaidot tiesu, jaunietim nebūtu saskarsmes ar pieaugušiem un daudz pieredzējušiem likuma pārkāpējiem. Viņi ātri mācās visus netikumus un pārņem cietumnieku vidū izplatītas tradīcijas. Kad šādi sabojātu jaunieti atved pie mums, nākas daudz strādāt, lai viņš izmestu no galvas visas cietumnieku mācības. Arī pēc notiesāšanas jaunietim ir jāvelta daudz vairāk laika un uzmanības, lai viņš būtu nevis tikai izolēts no ārpasaules, bet gan iemācītos dzīvot labāk, būt sabiedrībai noderīgs pilsonis. Mēs tiešām ticam, ka varam šiem jauniešiem palīdzēt atgriezties dzīvē. Mūsu turpmākajos plānos ir attīstīt arodapmācību centru, lai jaunietes šeit iegūtu ne tikai vidējo, bet arī arodizglītību.»
* Projekts tiek realizēts ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta palīdzību
