Saeimas Aizsardzības komisijas sēdē šodien tika apspriests jautājums par cīņu ar spēļu sarunāšanu Latvijas profesionālajā sportā. Aptuveni vienu stundu ilgušajā sēdē komisijas deputāti tika iepazīstināti ar problēmu un tās nopietnību un tika nolemts rosināt grozījumus Krimināllikumā.
"Lai arī komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas puses izskanēja viedoklis, ka Krimināllikums pret šādām noziedzīgām darbībām strādā un problēma ir galvenokārt tā piemērošanā, komisijas deputāti tomēr uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai rosinātu izmaiņas," teica komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. "To apliecina šodien sēdē dzirdētās vairāku profesionālā sporta organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu, kā arī, lai pasargātu jaunos spēlētājus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī."
"Ļoti labi, ka esam šai problēmai pievērsuši uzmanību. Prieks, ka sēdi apmeklēja tik milzīgs skaits cilvēku, kāda šādās sēdēs vēl nav bijis nekad," sarunā ar Sportacentrs.com sacīja biedrības "Latvijas Futbola virslīga" izpilddirektors Emīls Latkovskis. "Runājot par likumdošanu, uzskatu, ka arī jau esošā Krimināllikuma ietvaros var atrast veidu, kā sodīt. Ja nav iespējams piemērot pantu par krāpšanu, tad var skatīties citus pantus un, ņemot vērā ārzemju pieredzi, darboties radoši."
"Daudzās citās valstīs īpaša panta par sporta spēļu krāpšanu nav, taču cilvēki ir saņēmuši sodu. Process, kas nepieciešams izmaiņu veikšanai likumdošanā, var nebūt tik mazs, tāpēc noteikti nevajag sēdēt un gaidīt, bet censties kaut ko darīt jau tagad," Emīls Latkovskis turpināja.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis sēdē atklāja, ka šobrīd saistībā ar iespējamo spēļu sarunāšanu ir divas lietas, sīkāk par to gaitu un apstākļiem gan nekomentējot. "Pirms aptuveni nepilniem desmit gadiem jau bija divas lietas 2005. un 2007. gadā, kas vairāku objektīvu iemeslu dēļ nebeidzās ar gaidīto rezultātu," iepriekšējo praksi komentēja Gudermanis, akcentējot, ka šāda veida pieredze Latvijā ir minimāla. "Šādos jautājumos ir grūti runāt par krāpšanu un svešas mantas piesavināšanos, bet gan par nelikumīgu labuma gūšanu." Atsaucoties uz neseno gadījumu Igaunijā, kur spēlētāji tika atzīti par vainīgiem spēļu sarunāšanā, taču netika notiesāti, Gudermanis atzina, ka pašreizējā likumdošanā ir nepieciešamas izmaiņas.
Otrs sēdē pārstāvētais sporta veids bija basketbols, un groza bumbas viedokli pauda Latvijas Basketbola līgu direktore Lāsma Zandere: "Kopš februāra beigām ir uzķerti vairāki sarunātu spēļu gadījumi. Tas noticis tikai gados jaunu – padsmitnieku vecuma – spēlētāju vidū. Savienība šajā jautājumā ir uzsākusi sadarbību ar klubiem, no kuriem daudziem šāda problēma bija liels jaunums. Klubi ir paveikuši nopietnu darbu un vairākkārt iespējamos gadījumus novērsuši jau saknē. Ir izdevies iegūt pierādījumus, atzīšanās." Zandere gan atklāja, ka tieši pirms pāris dienām esot saņemts atteikums un kriminālprocesa nebūšot.
Sēdē piedalījās arī LFF un UEFA pārstāvošais jurists Saulvedis Vārpiņš, kuram jau ir pieredze tamlīdzīgos jautājumos, LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs,FederBet ģenerālsekretārs Frančesko Baranka, Spānijas "La Liga" godīgas spēles uzraugs Manuels Kintanars un citi. Baranka uzsvēra, ka spēlētāji esot pārāk pašpārliecināti, jo jūtas nesodāmi, un ka, novērojot aizdomīgas darbības un likmju koeficientu izmaiņas, ir jārīkojas nekavējoties, nevis tas jādara pēc diviem gadiem. Savukārt Kintanars piebilda, ka spēlētāji ir jāizglīto un ka arī šādā veidā ir iespējams mazināt problēmas esamību.
Aizsardzības komisija rosinās Krimināllikumā ieviest jaunu pantu par oficiālu sporta pasākumu prettiesisku ietekmēšanu. Grozījumi par konkrētu personu uzpirkšanu vai citādu prettiesisku ietekmēšanu nolūkā manipulēt ar sporta rezultātiem paredzētu cita starpā brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt sportistiem un citiem iesaistītajiem, saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu tostarp brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, norāda komisijas priekšsēdētājs.
