Olimpiskās biatlona sacensības latviešiem sākās ar vilšanos – Madara Līduma šautuvē pieļāva četras kļūdas, kas perfektajos laika apstākļos nozīmēja bezcerību cīņā ar konkurentēm par augstu vietu. Labākā no latvietēm, ierindojoties 48. vietā, bija Gerda Krūmiņa, un iedzīšanā rītvakar uz starta izies abas.
Laika apstākļi sacensību rītā jau liecināja, ka cīņā par Vankūveras pirmo biatlona medaļu komplektu visu izšķirs šaušana – pēdējā naktī trasi uzlabojušais sals un šautuvē valdošais pilnīgais bezvējš nesolīja neko skaistu Latvijas komandas līderei Madara Līdumai. Izloze gan bija veiksmīga (16. numurs), un arī solis trasē ātrs – pēc pirmajiem kontrolpunktiem Līduma starp pašām ātrākajām, kur palika līdz pat finišam. Taču jau guļus šaušana salika visu pa nevēlamajiem plauktiņiem. Garām pirmais un arī pēdējais šāviens, divi apļi un niecīgas izredzes, vēl pat nesastopoties ar nopietnāko ienaidnieku – šaušanu stāvus. "Tik ilgi piešāvos, viss bija labi. Kad netrāpīju pirmo šāvienu, pirmā reakcija bija: kas notiek?! Tālāk jau visa šaušana tāda, ka drebi par katru šāvienu... Katrā ziņā ar labāku šaušanu kaut vai psiholoģiski būtu bijis cits uzrāviens. Jo fiziski jūtos tiešām labā formā," atzina Līduma. "Slēpes slīdēja ļoti labi. Kas nebija atkarīgs no manis – viss šodien bija perfekti. Kas bija, proti – izšaut – atkal nekā. Sprintā tā nevar. Ir jāšauj labāk."
Divas kļūdas arī stāvus šaušanā, un pavisam maz pietrūka, lai Līduma šoreiz paliktu pat ārpus iedzīšanas. Iespēja startēt gan būs – 57., divarpus minūtes aiz sprinta uzvarētājas, par kuru šodien diezgan sensacionāli kļuva slovākiete Anastasija Kuzmina, kuras izredzes vēl janvārī šķita izplēnam, kad sportiste salauza roku. Neatkarīgi no laika apstākļiem vismaz Madarai visu atkal izšķirs šaušana – lai ievērojami pakāptos, būs jāšauj nevainojami. Par padošanos sportiste pat nedomā. "Nekādus pelnus sev uz galvas tagad nekaisu. Pirmais starts tikai – vēl visas spēles priekšā. Četrus gadus gatavojies tai vienai dienai, taču, kad no rīta pamosties, tad saproti – patiesībā tā ir tāda pati kā visas citas. Visgrūtāk jau pašai sev ieskaidrot, ka neko vairāk kā parasti jau no tevis neviens neprasa. Ja pats netiec ar to galā, tad... Tad šobrīd vienkārši gribas raudāt. Tālāk? Viss būs kārtībā. Piezvanīšu uz mājām, piezvanīšu Olgai [psiholoģei]. Būs labi. Tā gadās. Dzīve tāpēc nebeidzas. Protams, gribētu tikt masu startā, taču negribu tagad uz to ieciklēties. Ja tagad iešu uz starta ar domu "tagad jānoskrien tā, lai tiktu masu startā!" – tad būs vēl lielākas auzas nekā šodien..."
Tikmēr pilnīgi pretējs noskaņojums pēc finiša bija Gerdai Krūmiņai, kas, startējot pašās beigās, tomēr pamanījās ne tikai veiksmīgi sašaut (kļūda tikai astotajā šāvienā), bet arī gana ātri noskriet, kas beigās ļāva ieņemt 48. vietu. "Izdevās labākais starts šosezon. Vismaz kaut kāds prieciņš. Jutos normāli, un arī slēpītes gāja labi – būtu grēks sūdzēties. Kāds mērķis iedzīšanā? Pat nezinu šodienas rezultātus. 48? Yes!!! Paldies par ziņām! Strādāsim, redzēsim. Katrā ziņā šis starts jau ir pagātne. Jāskatās uz priekšu." Dienas sākums par iespējamo pozitīvo rezultātu gan neesot liecinājis – ievērojamā laika zonu starpība joprojām par sevi atgādina. "Šodien, braucot uz trasi, pa ceļam iemigu. Nemaz pati nepiefiksēju, ka acis aizkrita ciet. Vienu dienu labāk, nākamo – atkal sliktāk. Šodien likās, ka velk uz miegu, taču beigās sanāca labi! Pirmajās spēlēs pirms četriem gadiem vēl biju zaļš gurķītis – iemeta mani tajā visā, un lielas acis bija jau tad, kad kādas no lielajām zvaigznēm vienkārši garām pagāja. Trīcēja gan rokas, gan kājas. Šobrīd jau ir citādi. Šosezon gan bija grūti, man īsti negāja. Šis ir pirmais normālais starts, vismaz individuāli."
Personīgo mērķi – iekļūt iedzīšanā – pirms sestdienas mačiem bija uzstādījušas arī abas pārējās Latvijas biatlonistes, tomēr ne Līgai Glāzerei, ne Žannai Juškānei iecerētais neizdevās. "Diezgan grūti. Domāju, ka būs vieglāk. Pirmajās dienās pēc atbraukšanas sajūta bija ļoti laba, bet tagad, kad aklimatizācijai būtu jābeidzas – bija kā bija. Arī slēpes varēja būt mazliet labākas. Ideāli nebija, labi," atzina Līga. "Cerēju uz sešdesmitnieku. Taču ar vienu sodu – nezinu... Diezgan ātri te viss šodien un labi šauj. Ja nebūtu bijis tas viens sods, būtu ideāli. Cik būs piecpadsmitniekā? Tikpat. Vairāk nevaru atļauties..." Savukārt Juškānei cerības uz augstu vietu šoreiz pārsvītroja Vankūverā saķertais vīruss, kas vairākas dienas lika pavadīt dīkstāvē un iecirta robu sportiskajā formā. "Diemžēl to šodien jutu, īpaši pēdējā aplī. Pirms tam bija labi – turējos aiz ukrainietes Hvostenkovas un tad pat aizgāju garām. Tas mani pašu pārsteidza. Slēpes slīdēja tiešām labi. Žēl, ka pašai pietrūka spēka, un, protams, nedaudz pievīla stāvus šaušana. Biju cerējusi, ka varu iekļūt sešdesmitniekā, taču slimība izjauca ieceres. Kaut gan, paskatoties apkārt, kā visi te burtiski lido – es tur vēl blakus nestāvu. Jādomā par Sočiem pēc četriem gadiem."
REZULTĀTI
Vankūveras olimpiskās spēles, 7,5 km sprints
1. Anastasija Kuzmina Slovākija 1 19:56
2. Magdelēna Noinere
Vācija 1 +1,5
3. Marija Dorēna
Francija 0 +10,9
4. Anna Buligina
Krievija 0 +12.1
5. Jeļena Hrustaļova
Kazahstāna 0 +24,8
6. Marija Brunē
Francija 0 +27,7
48. Gerda Krūmiņa
Latvija 1 +2:13,7
57. Madara Līduma
Latvija 4 +2:31,4
69. Līga Glāzere
Latvija 1 +2:52,1
79. Žanna Juškāne
Latvija 3 +3:36,8
vieta, sportiste, valsts, kļūdas, rezultāts
