"Viņi ir nelieši," taisns kā zirga loks ir Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs, kad viņš vērtē Visu Latvijai!/TB/LNNK deputātus, kuri, piepalīdzot diviem tautas kalpiem no Vienotības, iesnieguši Saeimas prezidijā lēmumprojektu par Valērija Kravcova (SC) izslēgšanu no Saeimas sastāva.
"Politiķi nodarbojas ar politikas taisīšanu. Ne jau Kravcovs viņus traucē, VL!-TB/LNNK nodarbojas ar neiecietības un naida kurināšanu. Es skatīšos, cik brūna ir mūsu Saeima un cik daudziem ir tāda izpratne kā VL!-TB/LNNK," draudīgi piebilst Urbanovičs.
Tāda plika izrunāšanās no Urbanoviča kunga mutes nepasprūk pirmoreiz: bija jau draudi ar Biškeku, bija nikna purpināšana tūdaļ pēc vēlēšanām. Nu taisnīgs pātagas cirtiens pa "nacistu" mugurām, sak, ko jūs tur kurināt naida pagales?! Ak neprot Kravcovs runāt latviski? Nu un tad?! Attīstīt ekonomiku un bīdīt valsts augšupejas ciparus – tur jau nevajag latviešu valodu, lai daiļlasīšanas konkursos piedalītos, un vispār – Kravcovs latviešu valodu mācās kā viens vells! Nav tikai zināms, kad iemācīsies, jo vismaz pagaidām viņš no žurnālistiem bēguļo kā nespējnieks no eksaminētājiem: ja nu kaut ko paprasa par latviešu valodu?
Bet Kravcovs ir mēmāks par karpas fileju, kaut gan viņam kā tautas priekšstāvim vajadzētu būt gatavam atbildēt uz vēlētāju jautājumiem kaut nakts stundā. Viņa vietā strādā un runā advokāti – viņa palīdze Vera Griņova, partijas boss Urbanovičs un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kam jāatstrādā SC dāvātā uzticība, nosaucot Endziņa kungu kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu. Un Endziņš arī atstrādā: viņš publiski šaubās, ka Kravcova izmešana no Saeimas būtu juridiski iespējama, jo Satversmē ir rakstīts, ka ievēlēt var katru Latvijas pilsoni, kurs vēlēšanu datumā nav jaunāks par 21 gadu, taču tur nekas neesot teikts par latviešu valodas zināšanām. Endziņa kungam gan vajadzēja palasīt šo dokumentu rūpīgāk, jo Satversmes 21. punktā ir rakstīts: "Saeimas darba valoda ir latviešu valoda." Vai šā paragrāfa izpildei gadījumā nav vajadzīgas "latviešu valodas zināšanas"?
Savukārt tas, ka, pēc Endziņa domām, pretendentam uz Saeimas deputāta krēslu jāpiemīt tikai divām vērtīgām īpašībām – vismaz 21 gada vecumam un LR pilsonībai –, izskatās nožēlojami. Formālo ievēlēšanas robežu noteikšana nevar būt vienīgais kritērijs, lai kāds indivīds, kas apšaubāmā veidā ieguvis (nozadzis) pilsonību, varētu (uzdrošinātos!) uzmesties par tautas likteņa lēmēju. Šo formālo robežu savulaik vēl nožēlojamāku padarīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2001. gadā uzstājīgi bakstīdama ar pirkstu toreizējā Vēlēšanu likumā, kurā bija norma, kas paredzēja deputāta kandidātu obligātas latviešu valodas zināšanas augstākajā līmenī. Šādu normu viņa uzskatīja par nedemokrātisku, jo "vēlētāja tiesības par deputātiem ievēlēt sev tīkamākos cilvēkus ir demokrātijas pamats". Tas nozīmēja to, ka vēlētāji turpmāk varēs iecelt deputāta krēslos arī ākstus un garīga apskādējuma iestāžu pacientus, ja tie viņiem šķitīs "tīkami". Izskatās, ka tā dažkārt tiešām ir sanācis.
2002. gada maijā Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus: no likuma tika izslēgts punkts, kas paredzēja, ka vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai – trešajai – valsts valodas prasmes pakāpei. Tāda, lūk, bija nācijas mātes rūpe par Saeimas kvalitatīvo sastāvu. Vienīgie, kas protestēja pret absurdajiem likuma grozījumiem, bija tēvzemieši. Toreizējai prezidentei svarīgākas šķita EDSO, ārzemju politiķu un citu Latvijas draugu rekomendācijas. Kāda gan tur vairs nozīme latviešu valodai, nu ko jūs.
Šodien Saeima lems par Prokopjevskas ciema puisi Valēriju Kravcovu, kurš noslēpumainā veidā ieguva Latvijas Republikas pilsonību un, nezinādams latviski ne kaķa ņaudiena, iekļuva valsts augstākajā likumdevējā. Saeima lems par to, vai Vaļeram ir tiesības tur atrasties vai ne, jo Saeimas Kārtības ruļļa 18. pants nosaka, ka "deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai".
SC deputāti ap Kravcovu, protams, stāv kā bleķa siena, sak, nevienam neatdosim, atkāpties nevaram, aiz mums tikai Maskava! Tas, vai pārējie deputāti atradīs sevī drosmi nobalsot, lai atbilstoši Saeimas Kārtības rullim atbrīvotos vismaz no viena lieksēža, arī ar dakšām ūdenī rakstīts. Lūk, Augusts Brigmanis (ZZS), bažīdamies par Kravcova iespējamo sūdzēšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā – gadījumā, ja Saeima tiešām saņemas nokratīt neprašu no savām miesām –, domā, ka vispirms vajadzētu no Kravcova uzzināt, vai viņš tomēr gadījumā negrasās apgūt latviešu valodu – nu, kaut kad, varbūt pēc gadiem, nākamajā dzīvē... Ja ne, nu tad gan mēs domāsim par viņa izslēgšanu!
Neloloju ilūzijas par šodienas balsojumu. Drīzāk deputātos nospēlēs konjunktūra, piesardzība un bailes, ka Urbanovičs viņus nenosauc par brūnajiem. Tas jau nekas, ka sarkanie nav ne par matu labāki. Un cik tādu vēl būs Saeimā, pateicoties eksprezidentes rūpēm par latviešu valodu.
