Latvijas politiskajos un ekonomiskajos procesos aizvien lielāku ietekmi iegūst algoti vai citādi uzpirkti cilvēki – mūsu līdzpilsoņi, kuri darbojas Sorosa tīklos, vai kuri par savu iztiku, sabiedrisko un sociālo stāvokli pateicību parādā pasaulē skandalozākajam megaspekulantam Džordžam Sorosam.
Kas ir Soross? Pats sevi viņš publiski salīdzinājis ar Dievu un „pasaules sirdsapziņu”, daudzi neiedziļinājušies cilvēki viņu uzskata par labdari vai filantropu. Latviešu valodā ir maz līdzsvarotu rakstu par Sorosu, tāpēc nolēmu pārtulkot CBS žurnālista Stīva Krofta rakstu, kas saucas „Pasaulē ļaunākais cilvēks”. Rakstā lietotajiem finanšu tirgus spekulāciju terminiem neatradu latviskus analogus, tāpēc tos atstāšu angļu valodā, iekavās ierakstot aptuvenu latvisko skaidrojumu. Seko Stīva Krofta raksta nedaudz saīsināts tulkojums.
Pirms kāda laika es uzrakstīju rakstu, vaicājot, kas varētu būt tas spēks, kas izbīdījis Baraku Huseinu Obamu. Šādam spēkam jābūt, citādi grūti izskaidrot Obamas meteoram līdzīgo pacelšanos līdz prezidenta līmenim – bez kādas iepriekšējas pieredzes, ar apšaubāmu gudrību un mīklainu pagātni, kas tik rūpīgi izdzēsta un paslēpta, ka to neviens nevar pārbaudīt. Acīmredzot kāds leļļu meistars samaksājis par Obamas izglītību, viņa mīklainajiem ceļojumiem uz Pakistānu, viņa izbīdīšanu Ilionoisas pavalstī un tad nacionālās politikas līmenī.
Es ieminējos, ka šis spēks varētu būt miljardieris Džordžs Soross. Tagad es par to esmu pārliecināts vairāk nekā jebkad agrāk. Džordžs Soross varētu būt visļaunākais cilvēks pasaulē, kas nolēmis sagraut Ameriku un katru vērtību, kas mums dārga. Obama virzās vienā solī ar Sorosa filozofijām un ir instruments Sorosa pasaules pārveidošanas stratēģijā.
„Galvenais šķērslis taisnīgai pasaules kārtībai ir Amerikas Savienotās Valstis,” paziņojis Džordžs Soross.
Ja papētām Sorosu, mēs atrodam, ka viņš ir multimiljardieris un ateists ar sašķobītām morālajām vērtībām un sociopātam raksturīgu sirdsapziņas neesamību. Viņš sevi uzskata par elitāru pasaules līmeņa filozofu, nicina amerikānisko dzīvesveidu un viņam ļoti patīk būt par sociālu inženieri, kas maina kultūru.
Giardži Švarcs (Gyargy Schwartz), ko labāk pazīstam kā Džordžu Sorosu, dzimis 1930. gada 12. augustā Ungārijā. Viņa tēvs Tivadars bija aizrāvies ar 1887. gadā radīto esperanto valodu, kas bija iecerēta kā globālā valoda, viņš bija brīvs no jebkādas nacionālas identitātes. Švarci bija reliģiju nepraktizējoši ebreji. 1930. gados, izplatoties nacismam, viņi savu uzvārdu pārmainīja uz Soross, kas atvieglināja viņu asimilēšanos goju sabiedrībā. Kad Ungārijā ieradās Hitlera rokaspuisis Ādolfs Eihmanis, lai pārraudzītu ebreju slepkavošanu, Džordžs Soross iesaistījās darbā ar cilvēku, kura uzdevums bija ebreju īpašumu aprakstīšana un konfiscēšana. Šos reidus viņi veica kopā. Tas notika 1944. gadā – gadā, kuru Džordžs Soross atkārtoti nosaucis par „vislabāko gadu manā dzīvē”. „70% Sorosa tautiešu Ungārijā, gandrīz pus miljona cilvēku, šajā gadā tika nogalināti, tomēr Soross neizrāda ne mazāko zīmi, ka šis fakts kaut kā varētu apēnot viņa sajūsmu – ne tajos gados, ne tagad, retrospektīvā.”
Intervijas laikā, Sīva Krofta raidījumā „Sešdesmit minūtes”, Soross tika iztaujāts par viņa „labāko gadu”.
Krofts: Esmu sapratis, ka jūs gājāt kopā ar savu aizbildni, kurš apzvērēja, ka tu esi viņa adoptētais krustdēls.
Soross: Jā, jā.
Krofts: Gājāt, lai palīdzētu konfiscēt citu ebreju, jūsu draugu un kaimiņu, īpašumus?
Soross: Jā, tas ir pareizi, jā.
Krofts: Es gribēju uzsvērt, ka tas izskatās pēc pieredzes, pēc kuras daudzi cilvēki sajuktu prātā, ilgus gadus ārstētos psihiatriskās iestādēs. Vai tev tas nebija grūti?
Soross: Nē, nemaz nē. Nē, tad jau drīzāk man tas šķita interesanti... (angliski - I rather enjoyed it, tulk.)
Krofts: Vai tev saistībā ar to nav nekādas vainas sajūtas?
Soross: Nē, tikai absolūtas varas sajūta.
Pēc Otrā pasaules kara Soross mācījās Londonas ekonomiskajā augstskolā, kur viņš nonāca cita ateista un bijušā Ungārijas iedzīvotāja Karla Popera ietekmē, kurš bija viens no profesoriem. Popers bija Sorosa mentors līdz savai nāvei 1994. gadā. Divas svarīgākās Popera mācības bija “atvērtā sabiedrība” un fallibilisms. Fallibilisms ir filozofiska doktrīna, kas sludina, ka visas pretenzijas uz zināšanu būtībā ir kļūdainas (proti, zināt nav iespējams – tulk. komentārs). „Atvērtā sabiedrība” nozīmē uz testiem un vērtējumiem balstītu pieeju sociālajai inženierijai. Rojs Čilds (Roy Childs) par „atvērto sabiedrību” rakstīja, ka kopš Otrā pasaules kara lielākā Rietumu demokrātisko valstu daļa ir sekojusi Popera sociālās inženierijas padomiem un īstenojušas sociālās reformas, kas šīs valstis novedušas šausmīgā juceklī.
1956. gadā Soross pārcēlās uz Ņujorku, kur viņš strādāja Volstrītā (ASV finanšu centrs – tulk.piez.) un sāka uzkrāt savu bagātību. Viņš specializējās hedžfondos un valūtu spekulācijās. Soross šajos darījumos ir absolūti nežēlīgs, amorāls un viltīgs, savu salaupīto bagātību viņš vairo ļoti ātri. Jau 1980. gados viņš kļuva viens no globālajiem finanšu grāvējiem, kāds viņš ir pašlaik.
Kaila Anna Šivera (Kyle-Anne Shiver), rakstot The American Thinker, apliecina, ka savu pirmo miljardu Soross ieguva 1992. gadā, spekulatīvi ar palienētiem miljardiem uzbrūkot britu mārciņai. Viņš kļuva par cilvēku, kas „iedzina bankrotā Anglijas banku” (vienlaikus izjaucot arī pirmo ES mēģinājumu ieviest vienotu valūtu ekjū – tulk.piez.). To viņš paveica uz smagi strādājošu angļu mugurām (angļu vārdu spēle, kurā „bankrots” skan vienādi ar „salaušanu” - broke), kuru mājas acumirklī zaudēja vērtību, tika nolaupīti mūža iekrājumi un pensijas.
1994. gadā The New Republic slejās Soross lielījās, ka „bijusī Padomju impērija nu tiks saukta par Sorosa impēriju”. Banku komisijas priekšsēdis republikānis Džims Līčs (Jim Leach) to nosauca par Rašengeitas skandālu un „cilvēces vēsturē lielāko sociālo aplaupīšanu”, kas 1999. gadā gandrīz sagrāva Krievijas ekonomiku. Tik tiešām – Sorosa impērija.
1997. gadā Soross gandrīz iznīcināja Taizemes un Malaizijas ekonomikas. Malaizijas premjerministrs Muhameds Mahathirs Sorosu nosauca par „ļaundari un plānprātiņu (moronu)”, Taizemes aktīvists Vengs Todžirakarns (Weng Tojirakarn) paziņoja: „Džordžu Sorosu mēs uzskatām par sava veida Drakulu. Viņš izsūc cilvēku asinis.”
Interneta vietne „Grieķu nacionālais lepnums” ziņo, ka „Soross bija daļa no spēkiem, kuri sadalīja Dienvidslāviju un izraisīja apvērsumus Grūzijā, Ukrainā un Birmā. Slavējot sevi par filantropu, Soross savelk globalizācijas un Jaunās pasaules kārtības ideoloģiskos žņaugus, vienlaikus vairojot savu finansiālo laupījumu. Viņam nav sirdsapziņas, viņš ir kapitālists, kuru dzen absolūta amoralitāte.”
Francijā atbalstīts iepriekš pieņemtais tiesas lēmums, kas Sorosu vaino par kriminālu insaider-tirdzniecību (spekulēšanu, balstoties uz nelegāli gūtu iekšējo informāciju; tāpēc jau Soross visās struktūrās saliek savus cilvēkus), piespriežot Sorosam sodu 2,9 miljonu dolāru apmērā.
Nesen viņa dzimtene Ungārija Sorosam piesprieda 2.2 miljonus dolāru sodu par „nelikumīgām tirgus manipulācijām”. (..)
Ar šiem piemēriem vēlējos ilustrēt, ka Soross ir planetāra mēroga parazīts. Viņa vara, alkatība un rijība sasniegusi globālus apmērus.
Bet kā ar Ameriku? Austrālijas nacionālajam laikrakstam The Australian Soross paziņoja: „Amerika, kā globalizēto finanšu tirgu centrs, izsūca visas pasaules iekrājumus. Tagad tas ir garām, spēle ir beigusies.” Pienācis laiks „ļoti nopietnai amerikāņu patērēšanas ieradumu pieregulēšanai”. Tālāk Soross uzsvēra, ka tieši viņš ir tas cilvēks, kam ir vara to pieregulēt.
„Pasaules finanšu krīze bija stimulējoša un savā ziņā tā bija mana mūža darba kulminācija,” paziņojis Džordžs Soross.
Nesen Obama apsolīja 10 miljardus dolāru mūsu nodokļu maksātāju naudas Brazīlijai, lai tā paplašinātu savas naftas lauku atradnes okeāna piekrastē. Obamas dāsnā velte nāca tūlīt pēc tam, kā viņa atbalstītājs Soross bija ieguldījis lielus līdzekļus Brazīlijas naftas kompānijā Petrobas.
„Aizdevums Petrobas nozīmē milzīgu laupījumu Sorosam, kurš ieguldījis Brazīlijā, bet tās ir slikta ziņa ASV,” raksta Tets Trassels (Tait Trussel). (..)
