Saeima ceturtdien ārkārtas plenārsēdē otrajā lasījumā pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā, kas skar aktuālas, sabiedrībā daudz apspriestas tēmas – būvniecību, seksuālos noziegumus, psihoaktīvo vielu apriti.
Likumdevēja jaunrades motīvi ir saprotami – tuvojas Saeimas vēlēšanas un politiķi cenšas parādīt publikai, ka čakli strādā pie lietām, kas pēdējā laikā ir raisījušas ļaužu sašutumu, sāpes un neizpratni – „Zolitūdes” traģēdija, pa Imantu klīstošais un joprojām nenoķertais pedofils, „legālās narkotikas” jeb „spaiss”.
Tā nav pārāk laba prakse allaž veikt kādus grozījumus likumos, piemērojot tos kādam vienam gadījumam vai reizēm pat konkrētam cilvēkam, taču, ko lai dara – nav mūsu valstī vēl tik senas brīvlaiku tradīcijas, lai Krimināllikums vai Satversme būtu kaut kas tik monolīts, negrozāms, cienījams, kā akmenī iecirsts, lai politiķi nevarētu tam bezbēdīgi iet klāt un švīkāt iekšā savus grozījumus. Tiesu zālēs pēc tam juristiem uz galda ir likumu grāmatas, kurās iekšā ielīmētās lapiņas ar grozījumiem pataisa grāmatu divkārt biezāku. Jau juristam ir grūti orientēties nemitīgajos grozījumos, kur nu vēl parastam cilvēkam. Bet Krimināllikums ir tas likums, kura nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Šoreiz gan, gods, kam gods, jaunajos grozījumos deputāti netaisa tīšu brāķi, un ir cerības, ka Krimināllikuma grozījumi, kad tie tiks pieņemti galīgajā, trešajā lasījumā, šo to būs sakārtojuši loģiskāk un taisnīgāk.
Par nelikumīgu būvniecību - kriminālatbildība
Viens no otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem kriminalizē nelikumīgu būvniecību. Līdz šim patvaļīga būvniecība paredzēja vien administratīvu atbildību, un lielā celtniecības buma laikā būvnieki apzināti kāpa pāri likumiem, samaksājot par patvaļīgām būvēm salīdzinoši nelielus naudas sodus. Deputātu ceturtdien atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot trešās grupas būves būvdarbus vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
„Trešās grupas” – nozīmē, ka runa ir par publiskām ēkām vai ēkām, kurām virs zemes ir vairāk kā pieci stāvi, tāpēc mazāka kalibra patvaļniekiem, tāpat, kā iepriekš, būs jāmaksā naudas sodi, bet no cietuma nebūs jābīstas. Droši vien, ka šos grozījumus var vērtēt pozitīvi, jo bezkaunība ir jābremzē.
Nebūs vairs nosacīta soda par izvarošanu
Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka nosacītu sodu nevar piespriest personām, kas notiesātas par izvarošanu vai seksuālu vardarbību.
Sabiedrību satrauc tādi gadījumi, kā „Imantas pedofils”. Iedomājoties vien, ka šādam tipam tiesa varētu iedot nosacītu sodu, paliek šķērmi.
Tāpat ir zināma statistika, ka izvarotu sieviešu ir daudz, daudz vairāk nekā par šo noziegumu sodu saņēmušo. Dzirdot, ka tiek bardzināti sodi par seksuāliem noziegumiem, ļaudis, protams, piekrīt, ka tā vajag darīt.
Tomēr dzīvē gadījumi ir dažādi. Var būt tā, ka meitene vecāku vai brāļu mudināta iet rakstīt iesniegumu policijā, ka puisis viņu randiņā izvarojis. Pēc laika meitene atskārš, ka tā tomēr mīla, grib puisi izpestīt... Nu ir puņķi un asaras. Taču tiesai turpmāk vairs nebūs iespējas šķirot, kurā gadījumā spriest maigāku, kurā skarbāku sodu – ja izvarošana, tad tikai cietums no zvana līdz zvanam.
Topošo grozījumu Krimināllikumā nevar vērtēt absolūti viennozīmīgi – no vienas puses tas pasargā sabiedrību no gadījumiem, kad notiek gluži vai ņirgāšanās – varmāka staigā „uz brīvām kājām”. Tajā pat laikā likumdevējs mazliet tā kā demonstrē neuzticību tiesu varai, atņemot tai tiesības diferencēt soda bardzību atkarībā no konkrētas lietas apstākļiem.
Vainu pastiprinās arī nacionāli, etniski un reliģiski nozieguma motīvi
Likumprojektā paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījums. Par tādiem varēs atzīt arī apstākļus, kad noziedzīgs nodarījums būs izdarīts ne tikai rasistisku, kā tas noteikts patlaban, bet arī nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.
Likumā plānots iekļaut jaunu pantu, kas paredz atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Lielākas sankcijas paredzētas, ja šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusi valsts amatpersona, uzņēmuma atbildīgs darbinieks vai personu grupa, kā arī, ja tā saistīta ar vardarbību un draudiem vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Šos grozījumus deputāti raksta nevis, lai reaģētu uz kādām Latvijā šodienas realitātē notiekošām šausmu lietām, bet vairāk profilakses pēc, veroties uz norisēm ārzemēs – sak, lai būtu likums, ko piemērot, kad problēma atnāks.
Kriminālatbildība arī par „spaisa” lietošanu
Izmaiņas Krimināllikumā saistītas arī ar jauno psihoaktīvo vielu apriti, paredzot kriminālatbildību arī par to neatļautu lietošanu, pārvadāšanu un glabāšanu bez nolūka tās realizēt. Personu varēs saukt pie atbildības, ja tā iepriekš būs brīdināta par kriminālatbildību par šādām darbībām. Paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat atbalstīts priekšlikums noteikt kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, līdzīgi kā tas ir ar narkotikām un psihotropajām vielām.
Šie grozījumi papildina jau iepriekš pieņemtos likumus, kas kriminalizēja „spaisa” tirgošanu.
Pret jaunlaiku indi, kas ievelk atkarībā un nogalina jauniešus un bērnus, jāvēršas skarbi. Žēl tikai, ka politiskā griba cīnīties pret nelaimi atnāca ar vairāku gadu novēlošanos.
Jo smagākas sekas, jo lielāks sods
Vienlaikus Krimināllikumā tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma. Piemēram, maksimālais cietumsods, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi.
Likumdevējs ir atskārtis, ka tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī notika sabrūkot lielveikalam „Zolitūdē”.
Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, būs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu plānots atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.
Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.
Protams, likuma grozījumi nevar būt attiecināmi uz Zolitūdes gadījumu, bet domāti priekšdienām.
Paredzams, ka nopietnas domstarpības deputātu starpā neizcelsies un likums tiks pieņemts galīgajā lasījumā līdz vēlēšanām.
