Rīgas Motormuzejā notika restaurētās 1937.gada "Volvo LV 95" kravas automašīnas prezentācija.
Motormuzeja speciālisti spēkratu atjaunojuši trīs gadu laikā.
Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol) akcentē, ka katram ukrainim višivanka ir kas vairāk par tautastērpu - tajā ir atspoguļota nācijas vienotība un identitātes kods. Vēstnieks ir pateicīgs Latvijai, tostarp Saeimai, par nemainīgo un pastāvīgo atbalstu, ko ukraiņi izjūt katru dienu, uzsverot, ka tas ir ļoti nozīmīgi.
Vidzemes tirgus Piena paviljonā, Rīgā, 15.maijā notika novusa turnīrs "Kijas diplomātija", kurā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu deputātu amata kandidāti un ikviens spēlēt gribētājs varēja kļūt par spēles partneriem. Pasākumā piedalīties tika aicināti politisko partiju pārstāvji, kuri kandidē uz deputātu amatu EP vēlēšanās, kā arī ikviens novusa čempionāta apmeklētājs, lai neformālā gaisotnē iepazītu deputātu kandidātus un vienlaikus sacenstos par čempiona titulu.
Latvijas Kultūras akadēmijā notika Svētku rektorāts, kurā simboliskā rituālā darba pienākumus no līdzšinējās LKA rektores pārņem jaunais rektors Dāvis Sīmanis.
13. maijā, "Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans, svinēja ne tikai savu dzimšanas dienu, bet arī atzīmēja 16. sezonu, pulcējot jauniešus un zelta izlasi basketbola turnīros.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā - muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā
Atzīmējot 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, Latvijas Universitātes Kultūras centrs rīko Eiropas dienas svinības "Oda priekam"
Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944.gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu - Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.
