Kultūras ministrijai (KM) jāuzlabo darbs ar datiem par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju sniegto pakalpojumu plašāka pieejamība, secinājuši Valsts kontroles revidenti.
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai KM rīcībā ir instruments - 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100% kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā. KM kapitālsabiedrībām piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs ik gadu pieaug, un 2023.gadā tas bija 40 miljoni eiro, kas veido 63% no to kopējiem ieņēmumiem. Aktualizējot jautājumu par KM kapitālsabiedrību pārvaldību, Valsts kontrole veica pēcpārbaudi, noskaidrojot, kā KM veicies ar 2018.gadā noslēgtajā revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu.
Revidenti secinājuši, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. KM ir jāuzlabo uzraudzība pār kapitālsabiedrībām valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, sasaistot to ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm, kā arī datu iegūšana un apkopošana par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā.
Lai pamatotu, ka no īstenotās kultūrpolitikas un attiecīgi piešķirtā valsts finansējuma sabiedrība iegūst labāko iespējamo produktu, KM jābūt visaptverošai, caurskatāmai un salīdzināmai informācijai un datiem ne tikai par tās 14 kapitālsabiedrībām, bet arī par citām - nevaldības sektora organizācijām profesionālās mūzikas un mākslas jomā. To, ka šīs jomas pakalpojumi valsts kapitālsabiedrībām izdodas vislabāk, nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu.
"KM darbība ir vajadzīga ne tikai, lai attaisnotu valsts kapitālsabiedrību pastāvēšanu, bet arī lai noteiktu, vērtētu un informētu sabiedrību par kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, īpaši tāpēc, ka pēdējos divos gados vidēji 70% no KM kapitālsabiedrību kopējiem ieņēmumiem veido publiskais finansējums. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju, tostarp kultūras patērētāju skaitam, ir tendence samazināties, un valsts pārvalde jau ir aicināta vērtēt iespēju apvienot kapitālsabiedrības, kurām ir līdzīgi mērķi un uzdevumi," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Pēc 2018.gada revīzijas Valsts kontrole ieteica KM uzlabot procesu datu iegūšanai un apkopošanai, lai kultūrpolitikas plānošana un īstenošana balstītos pilnīgos datos par faktisko situāciju tirgū. Arī 2020.gadā KM situācijas izpētei pasūtītajā pētījumā identificētas līdzīgas problēmas. Vilka skaidro, ka, iepazīstoties ar pēdējo KM izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu tās kapitālsabiedrībās, secināms, ka problēmas ar datiem ir aktuālas joprojām un ka ministrija nav pilnvērtīgi izmantojusi pētījumu, lai raksturotu tirgus situāciju. Viņa arī piebilst, ka joprojām spēkā ir 2017.gada noteikumi par statistikas apkopošanu kultūras jomā, kuru izpildi pārrauga KM. Ja šos noteikumus pildītu, tad arī KM rīcībā būtu dati par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu.
2022.gadā apstiprinātais KM izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu tās 14 kapitālsabiedrībās ļaujot secināt, ka ministrija ir mēģinājusi izmantot valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības prakses principus valsts līdzdalības izvērtējumā, tomēr tajā nav skatīti visi nosacījumi, lai sabiedrībai sniegtu pārliecību, ka publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir efektīvākais veids, kā nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
KM katru gadu ar tās kapitālsabiedrībām slēdz līgumus, piešķirot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktus uzdevumus un sasniegtu konkrētus rezultātus. Valsts kontroles ieskatā, ministrija kapitālsabiedrībām izvirza pretrunīgas prasības - sasniegt konkrētu ieņēmumu apjomu no biļešu pārdošanas un nodrošināt pieejamību sabiedrībai. Pašu ieņēmumu apjoma pieaugums nozīmē augstākas biļešu cenas, savukārt pieejamība - tāda biļešu cena, ko spēj samaksāt sabiedrības mērķgrupas ar dažādiem ienākumiem. Vienlaikus KM kapitālsabiedrībām ir dažāda pieeja biļešu pārdošanai par pazeminātām cenām. Piemēram, ir kapitālsabiedrība, kas gandrīz nemaz nepiešķir atlaides dažādām sabiedrības mērķgrupām. Valsts kontroles ieskatā tas neveicina sniegto pakalpojumu pieejamību.
Nepārdomāta ir kapitālsabiedrībām noteiktā brīvbiļešu politika: reprezentācijas nolūkos tās drīkst izsniegt vairāk biļetes nekā labdarībai, uzsver revidenti. Rezultātā lielākā daļa kapitālsabiedrību 2022.gadā vairāk resursus veltīja pakalpojumu popularizēšanai nekā labdarības mērķiem (pieejami kultūras pasākumi cilvēkiem, kuri nevar to atļauties).
Teātra, operas, baleta un cirka māksla koncentrējas Rīgā - Kultūras ministrija Rīgas teātriem, VSIA "Rīgas cirks" un VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" izvirza zemu rādītāju - izrāžu skaits ārpus pastāvīgajām telpām, kaut gan viens no kultūrpolitikas uzdevumiem ir nodrošināt kultūras pieejamību reģionos. Piemēram, 2022.gadā Rīgas teātri ārpus pastāvīgajām telpām nodrošināja 4% no kopējā nospēlēto izrāžu skaita.
KM kapitālsabiedrību katrs otrais administrācijas darbinieks strādā vairākās darbavietās. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par nodarbinātību liecina, ka 56% no administratīvā personāla papildus ir no vienas līdz septiņām darbavietām. Iespējams, kapitālsabiedrībās ir jāpārvērtē administratīvā kapacitāte un noslogotība. Revidenti atgādina, ka 2018.gada revīzijā sniegtais ieteikums par divu kapitālsabiedrību administratīvo funkciju optimizēšanu joprojām ir aktuāls un administratīvās darbības optimizēšana būtu vērtējama plašāk arī citās kapitālsabiedrībās.
Ņemot vērā minēto, Valsts kontrole atgādina, ka 2018.gada revīzijā par KM kapitālsabiedrībām tika sniegti septiņi ieteikumi. No tiem trīs jau bija atzīti par ieviestiem, viens slēgts kā neieviests. Nevienu no pārējiem trīs pēc šīm pārbaudēm Valsts kontrole nevar atzīt par ieviestu. Šie ieteikumi tiek slēgti, un KM ir sniegti četri jauni ieteikumi, tajā skaitā aktualizēts ieteikums, kurš bija slēgts kā neieviests.
Jaunie ieteikumi ir vērsti uz datu iegūšanu un apkopošanu par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu Latvijā, pārskatāmas un salīdzināmas finanšu un nefinanšu informācijas pieejamību par KM kapitālsabiedrībām, KM kapitālsabiedrību pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām un KM kapitālsabiedrību administratīvo resursu kapacitātes vērtēšanu
