arrow_downwardReferenduma atskaņas

Moldovas parlaments ceturtdien atbalstīja ierosinājumu 20.oktobrī rīkot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un vienlaicīgi arī prezidenta vēlēšanas.

Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome pašlaik neizskata iespēju atcelt multimediju platformā "Rus.lsm" plānotās Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV.

Piecus gadus pēc pirmā mēģinājuma grozīt Lietuvas konstitūciju, lai atļautu dubultpilsonību, arī otrajā referendumā vēlētāju atbalsts nav bijis pietiekams dubultpilsonības aizlieguma atcelšanai.

Labklājības ministrija (LM) piedāvā kompromisa risinājumu, lai darbiniekiem netiktu nepamatoti prasītas krievu valodas zināšanas, secināms no ministrijas pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem Darba likuma grozījumos.

Valdība lēma, ka skolās pēc trīs gadiem sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Šobrīd krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. TV3 raidījumā "900 sekundes" “Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, kā šādas pārmaiņas vērtē iedzīvotāji!

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšlikumiem atteikties no radio reklāmām un radio programmām krievu valodā trūkst argumentēta pamatojuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) valdes loceklis un radio "SWH" komercdirektors Filips Rubenis.

Skolēni varēs atteikties mācīties krievu valodu. Šādus likuma grozījumus rīt skatīs Saeima pēdējā lasījumā. Ja jaunieši sāks masveidā izmantot šo politiķu piedāvāto iespēju, izglītības sistēmu gaida jauns un liels satricinājums. Jo krievu valodu kā otru svešvalodu pašlaik apgūst vairāk nekā puse skolēnu. Bet citu svešvalodu skolotāju, piemēram, vācu vai franču, jau tagad trūkst. “360TV ZIŅneši” devās uz skolu lai saprastu situāciju uz vietas.

No 2026./2027. mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, otrdien nolēmusi valdība.

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Pamatskolēniem plānots sniegt iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā pirms otrā lasījuma Saeimā.

"Atliek tikai izteikt nožēlu, ka tāda ir situācija," TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” raidījuma skatītāja ziņu komentē Zemessardzes štāba virsnieks, komandkapteinis Normunds Adamovičs. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā nav informācijas par to, vai skolēni būtu atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, deputātiem otrdien stāstīja IZM pārstāvji.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka nākotnē būtu jāatsakās no īpašām krievu valodas satura sabiedrisko mediju programmām, bet satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski, aģentūrai LETA pavēstīja SEPLP pārstāvji, komentējot nule atkāpušās padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanas iemeslus.

Noslēgumam tuvojas darbs pie grozījumiem, kas šogad ļaus 9.klases skolēniem pabeigt pamatskolu bez atzīmes krievu valodā vai krievu literatūrā, raidījumā "Krustpunktā" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Seši parlamentā nepārstāvētie politiskie spēki saskata pieļautas nepilnības parakstu vākšanā par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.

Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.

Kanāla TV24 raidījuma “Preses klubs” studijā viesojās bijušais latviešu basketbolists, starptautiskās jauniešu kustības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš komentēja arī tēmu par krievu valodu Latvijā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, tā stāšanos spēkā atliekot no sākotnēji paredzētā 2024.gada 1.janvāra uz 1.septembri.

No 7.decembra līdz 5.janvārim paredzētā parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta ieviešanu notiks dažādas pulksteņa laikos atkarībā no pašvaldības.