Eiropas Komisija (EK) pirmdien samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā vājo situāciju Vācijas tautsaimniecībā un augsto inflāciju.
EK prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8%, nevis par 1,1%, kā tika lēsts pavasarī.
Savukārt nākamajam gadam eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi komisija samazinājusi no 1,6% līdz 1,3%.
Tāpat EK prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 5,6% un 2,9% nākamgad, nevis attiecīgi 5,8% un 2,8%, kā tika lēsts iepriekš.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta non 1% līdz 0,8%, bet nākamajam gadam tā pazemināta no 1,7% līdz 1,4%. Komisija prognozē, ka ES valstīs inflācija šogad un nākamgad veidos attiecīgi 6,5% un 3,2%.
EK norāda, ka ES ekonomiskā aktivitāte pirmajā pusgadā bijusi ļoti vāja. Vājš iekšzemes pieprasījums, jo sevišķi patēriņš rāda, ka joprojām augstās preču un pakalpojumu cenas rada smagāku ietekmi salīdzinājumā ar pavasari, kad tika publiskotas iepriekšējās prognozes.
Vienlaikus Krievijas izvērstais pilna apmēra karš Ukrainā un plašāks ģeopolitiskais saspīlējums joprojām rada riskus un neskaidrības. Turklāt procentu likmju palielināšana var negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti smagāk nekā gaidīts, taču varētu arī veicināt straujāku inflācijas kritumu, kas varētu paātrināt reālo ienākumu palielināšanos, skaidro komisija.
EK arī prognozē, ka Eiropas lielākā ekonomika Vācija šogad nonāks recesijā ar 0,4% kritumu. Pavasarī komisija prognozēja, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts 2023.gadā pieaugs par 0,2%. Tikmēr nākamajam gadam EK valsts ekonomikas pieauguma prognozi samazinājusi no 1,4% līdz 1,1%.
