Austrumukrainā esot radies jauns neoficiāls ekstrēmās izklaides paveids – kara tūrisms. Tā vēsta vairāki ārzemju mediji, tajā skaitā arī www.dailymail.co.uk Mediji ziņo – kara tūrisma ekskursiju piedāvājumu klāsts esot bagātīgs, sākot ar nesen izpostīto Slovjansku un beidzot ar nemieru plosītajām Doņecku un Luhansku, kur aso izjūtu cienītāji varot izbaudīt visas kara briesmas.
Pēc tam, kad ārzemju ziņu portālus pāršalca ziņa par savdabīgajiem kara tūrisma pakalpojumiem, portāls nra.lv centās noskaidrot, vai šādās ekskursijās dodas arī latvieši.
Tūrisma nozares pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās norādīja, atzina — lai gan ceļojumi uz Ukrainu joprojām tiek organizēti, par ekskursijām uz karadarbības zonām viņam informācijas neesot. Pēc ārzemju ziņu portālos atrodamās informācijas var noprast, ka ekskursijas tiek organizētas uz vietas un to cena ir līdz pat 700 eiro. Nekā nelegāla gan šādās ekskursijās neesot. „Pati par sevi ceļošana uz Ukrainu vai kaujas zonu apmeklēšana, neiesaistoties tur nelikumīgās kaujas darbībās vai nelikumīgo grupējumu atbalstīšanā, nav prettiesiska darbība. Tiesa, kaujas darbību skarto zonu apmeklējums var būt saistīts ar paaugstinātiem riskiem cilvēka dzīvībai un drošībai,” apstiprina Drošības Policijas (DP) pārstāve.
Kamēr mierīgie iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās, bēgot no kara šausmām, tikmēr pārtikušo valstu tūristi no rietumiem dodas apdraudēt savu dzīvību un veselību piedzīvojumu meklējumos. „Riska grupā noteikti ir jauni vīrieši, kuriem zināmā vecumā parādās tendence pierādīt, ka viņi visu var un zina. Parādās vēlme pierādīt sevi un šķiet, ja esi darījis bīstamas lietas un palicis dzīvs, tad tavs ģenētiskais materiāls noteikti ir vērtīgs,” cilvēku vēlmi meklēt šādas aktivitātes komentē psihologs, profesors Ivars Austers.
Jāpiebilst, ka Ukrainā pro-krievisko separātistu pusē karo arī trīs latvieši no Ludzas un likumsakarīgi rodas jautājums, kas liek cilvēkam no relatīvi drošas vides ņemt rokās ieročus un doties riskēt ar savu dzīvību „Ir cilvēki, kuriem nepieciešams dzīvot tā, lai patstāvīgi izdalītos adrenalīns. Tāpat arī var būt ekstrēmisti, kuru gēni kontrolē cilvēka uzvedību un liek mierīgas dzīves vietā izvēlēties karošanu. Tāpat ir rūdīti karavīri, kuri vairs nespēj dzīvot bez briesmām. Jāpiemin protams arī tie, kuri cīnās idejisko vai reliģisko motīvi vadīti,” skaidro sertificēts psihoterapeits Artūrs Utināns.
Kara darbības zonā skatāmās ainas spēj satraukt pat visspēcīgākos prātus. „Tādi skati var dziļi iespiesties atmiņā. Rodas tā saucamais imprintinga nospiedums un redzētie tēli visu laiku cietušo vajā, viņš nespēj tos aizmirst, nespēj koncentrēties. Šis sindroms ir nopietns un var piemeklēt pat visrūdītākos karotājus,” uzsver A. Utināns.
Jāpiebilst, ka šādām aktivitātēm ir juridiskas sekas, piemēram, par karošanu Ukrainā, pro-krievisko separātistu pusē. „Pret trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri Ukrainā iesaistījušies nelikumīgas darbībās ir uzsākts kriminālprocess,” uzsver DP pārstāve.
