Latvija var iebilst uz veselību pret bēgļu uzņemšanu, taču izņēmuma tiesības atteikties no Eiropas Savienības akceptēta kopīga risinājuma bēgļu sadalē būs vienīgi Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai. Kompromiss ir panākts.
Šīs atjautīgās valstis, jau dibinot Eiropas kopienu, 1957. gadā rezervēja sev tiesības uz personīgo viedokli un izdevīgumu visdažādākajās jomās. Līdz ar to demonstrēt solidaritāti ar Vidusjūras piekrasti nāksies visām pārējām valstīm, kas savienībā iestājušās vēlāk. Līdzīga situācija ir ar eiro ieviešanu, kas dažiem, tostarp Latvijai, bija brīvprātīgi obligāta, bet britiem – ne.
Piebalgs līdzatbildīgs
Vēsturisko fonu, kādā nākas spriest par bēgļu plūdiem uz Eiropu, žurnālistiem Briselē apskaidroja Latvijas parlamentārieši. «Mums nav iespējas iebilst,» secina Andrejs Mamikins, un tātad arī neesot iespējas garantēt, ka turpmāk cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu Latvijā būs tikpat nepamanāmi kā līdz šim. Tomēr viņa kā sociālista skatījumā nekā briesmīga tur nav – labāk bēgļus uzņemt plānveidā nekā vienkārši konstatēt, ka viņi iekļuvuši valstī, nelegāli šķērsojot robežas. Turklāt Eiropas Savienība bēgļu apsaimniekošanu līdzfinansēs. Jāatgādina, ka saskaņā ar jauno Eiropas migrācijas pārvaldības programmu dzīvesvietas maiņas shēmā vieta būs atvēlēta 20 000 bēgļiem. Plānotais finansējums šim un nākamajam gadam – 50 miljoni eiro. Pēc provizorisko kvotu sadalījuma Latvijai varētu nākties uzņemt 220 bēgļus. Tas, ka Vidusjūras valstis sauc pēc palīdzības, ir pašsaprotami. Maltā, kur mīt ap 400 000 iedzīvotāju, no bēgļu laivām laukā kāpj miljoni, un tajā vainojami gan kari, gan cilvēku alkas pēc bagātākas dzīves, kas urda gan bēgļus, gan viņu kontrabandistus. Arī Eiropas attīstības sadarbības politika ir cietusi neveiksmi, un ilgu laiku par tās īstenošanu bija atbildīgs latvietis Andris Piebalgs. Viņš bija attīstības komisārs no 2010. līdz 2014. gadam. Tieši laikā, kad sākās lielie bēgļu plūdi un nostiprinājās cilvēku kontrabandas shēmas.
Demokrātija varēja pagaidīt
Attīstības sadarbības pamatideja ir ar dažādu atbalstu programmu palīdzību nodrošināt atpalikušo valstu ļaudīm dzīvi tik ciešamu, lai viņu vēlme riskēt nokļūt Eiropā būtu pēc iespējas mazāka. Taču ES un ASV iesaistīšanās cīņās pret valdošajiem režīmiem cilvēku dzīvi padarīja neciešamāku.
«Viņiem vajadzēja gāzt režīmu Lībijā! Un tad konstatē, ka cilvēkiem tur vairs nav ko ēst, nav kur dzīvot. Arī attiecībā uz Sīriju un Irānu tika pieļautas politiskas un militāras kļūdas,» uzskata Andrejs Mamikins. Līdzīgs viedoklis par bēgļu plūdu cēloņiem ir arī pretējā politiskajā flangā esošajai deputātei Inesei Vaiderei, atšķirība vien tā, ka viņa parlamenta rezolūciju par bēgļu uzņemšanu neatbalstīja. «Attīstības sadarbības politika ir bijusi viena no nesekmīgākajām politikām. Eiropa tikai dod naudu, bet valsts valdošajās aprindās to krējumu nosmeļ. Diemžēl Piebalga laikā uz priekšu nekas nepavirzījās, dzīve vienkāršajiem cilvēkiem nekļuva labāka. Tā politika ir jāmaina!» Inese Vaidere arī piekrīt, ka lielā mērā bēgļu plūdos ir vainojams tā sauktais arābu pavasaris. Iestājoties politiskām jukām, visātrāk un labāk organizēties spēj tieši radikālie spēki. «Nu nevar tik vienkārši pāriet no autoritāriem režīmiem uz demokrātiju.» Deputātes skatījumā bēgļu kvotēšana nav nekāds saprātīgais risinājums – primāri nepieciešama robežu stiprināšana, jo bēgļu straumes jau neaprims. «Kreisie grib būt līdzjūtīgi, bet mēs nevaram uzņemt bēgļus no visām konfliktu zonām. Turklāt paskatieties TV sižetos – šajās bēgļu laivās jau nesēž vecie, slimie un bērni, bet gan jauni un fiziski spēcīgi cilvēki.» Bēgļu kontrabanda ir liels bizness, tāpēc svarīgi pēc iespējas traucēt tam strādāt, tostarp arī iznīcināt laivas – pat, ja no kontrabandas darbiem brīvajā laikā tās tiek izmantotas zvejā.
Biedēs un vilinās
Tāda arī ir Eiropas Komisijas iecere – «izstrādāt jaunu rīcības plānu ar pasākumiem, kuru mērķis ir pārvērst cilvēku kontrabandu par ļoti riskantu un neienesīgu krimināli sodāmu darbību, ar attīstības sadarbību un humāno palīdzību risinot problēmu pašā saknē». Nelegālie bēgļi jābiedē prom no Eiropas krastiem, jāpalīdz viņiem uz vietas un vienlaikus jāizveido jauna likumīgas migrācijas politika. Eiropas Komisijas paziņojumā teikts: «Galvenais uzdevums ir saglabāt novecojošo Eiropu par pievilcīgu galamērķi migrantiem.» Tātad vieni un tie paši cilvēki bēgļu laivā ir Eiropai nevēlami, bet ar pasi pie imigrācijas dienesta lodziņa pat ļoti vēlami.
