Aizputes novada dome atstājusi spēkā iepriekš Lažas pagasta noteikto paplašināšanās aizliegumu kompānijai Nygaard International (NI). Tomēr dāņu cūku audzētāji negrasās atkāpties no attīstības iecerēm un sev izdevīgu taisnību meklēs tiesā.
Nelielā Lažas miesta karš ar dāņu cūkrūpniekiem ilgst jau vairākus gadus. Sākotnēji atļāvis savā teritorijā ienākt diviem savstarpēji it kā nesaistītiem uzņēmumiem un uzbūvēt trīs lielas fermas, pagasts attapās, ka cūku audzēšana ir smirdīgs bizness. Likvidēt esošās fermas, protams, nav iespējams, taču pašvaldība var ierobežot attīstības plānus. Tādu ceļu izvēlējies iet arī Aizputes novads, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas komplektā ar Lažas pagastu mantojumā saņēmis arī konfliktu ar dāņiem. 30. septembrī nolemts, ka paplašināšanās plānus neakceptēs. Jau pašlaik cūkkopības nozare Lažas pagastā rada lielu smaku, taču, kā informē novada mērs Aivars Šilis, NI jaudas vēlas palielināt vēl par deviņām kūtīm un 84 000 sivēnu gadā.
Dāņiem vietējo latviešu bažas par pieaugošo smaku nešķiet vērā ņemams pamatojums, lai atteiktos no saviem plāniem – vismaz pagaidām. NI direktore Aiga Bārdiņa informē, ka uzņēmums, uzskatot, ka atteikums ir nelikumīgs, gatavo dokumentus, lai novada domes lēmumu apstrīdētu tiesā.
Jāatgādina, ka vienu tiesu dāņi jau uzvarējuši. Pavasarī Satversmes tiesa lēma, ka Lažas teritorijas plānojumā noteiktais ierobežojums paplašināt lopkopības fermas neatbilst valsts pamatlikumam. Precīzāk – pašvaldības mērķis aizsargāt iedzīvotāju intereses ir leģitīms, taču šā mērķa sasniegšanai var tikt izvēlēts saudzīgāks ceļš.
Pašlaik izveidojusies situācija, ka NI interesējošie zemes gabali izmantojuma ziņā ir balts pleķis Lažas pagasta plānojumā. Novada mērs A. Šilis skaidro, ka teorētiski pēc notikušās administratīvi teritoriālās reformas novadam jāizstrādā pilnīgi jauns teritorijas plānojums, taču šim nolūkam naudas nav, un arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nevar pateikt, kur to ņemt.
Tikmēr arī pašlaik pie nesalīdzināmi mazāka cūku mēslu daudzuma Lažā turpina smirdēt. Pagasta pārvaldniece Māra Vētra stāsta, ka pēdējās iedzīvotāju sūdzības saņemtas 2. septembrī, kad nelabi smakojis visā centrā. Liepājas reģionālā vides pārvalde iedzīvotāju labā pēdējo gadu laikā neko nav spējusi paveikt. Elektroniskā deguna tās rīcībā neesot, bet īstie deguni, pa retam apmeklējot dāņu fermas, neko citu kā parastu cūku mēslu smirdoņu nav saoduši. Pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece atzīst, ka Latvijas likumi pret smirdēšanu ir iecietīgi, un arī tad, ja piesārņojuma normas nav pārsniegtas, smirdoņa rada diskomfortu.
Jautājums ir nevis – cik ļoti drīkst smirdēt dāņu fermas, bet gan – vai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem ir tiesības negribēt kāda konkrēta uzņēmējdarbības veida attīstīšanu teritorijā? Vienalga kādu apsvērumu dēļ. Zīmīgi, ka RAPLM ir atteikusies apturēt Lažas pagasta padomes izdotos saistošos noteikumus, kas ierobežo dāņu cūku rūpala izvēršanos.
