Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece, skolotāja Inita Nagņibeda (K) ir satraukta par plānoto pedagogu streiku, jo tā dēļ skolēni ievērojami kavētu mācību saturu, kas tika iekavēts jau attālināto mācību laikā.
Nagņibeda saka, ka streiku neatbalsta, lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) viņa esot teju no tās izveidošanas laikiem. To, ka pedagogi izdeg, nav skaidrs pedagogu atalgojuma modelis un sabalansētība ir nepieciešama, var risināt sarunu ceļā, un katrai pusei būtu jāiet uz kompromisu, uzskata skolotāja.
"Šobrīd, situācijā, kad Ukrainā notiek karš, šis nav īstais brīdis streikam. Arī Kremļa mediji šo streiku varētu izmantot savā labā," uzskata Nagņibeda. "Mums divus gadus bijušas attālinātās mācības, kur vecāki, skolotāji un skolēni bija satraukti par mācību kvalitāti. Ja streika laikā nenotiks mācību stundas, uz kā rēķina šo streiku veidot? Zaudētāji jau būs skolēni," satraukumu pauda pedagoģe.
Nagņibeda paskaidroja, ka, nosakot pedagogu atalgojuma modeli, valsts finansējums "aiziet" līdz pašvaldībai, kura šo "finansējuma grozu" izglītībai dala. "Man nav pārliecības, ka pašvaldības būs tiks stipras, lai sadalītu. Pierīgas skolas zaudē uz Rīgas skolu rēķina," domā Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece, kura uzskata, ka no valsts puses jābūt vienotiem kritērijiem par pedagogu atalgojumu.
Nagņibeda atbalsta kontaktstundu sabalansēšanu ar pārējiem darbiem.
Jau ziņots, ka LIZDA aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, informē LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Kā skaidro Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķu nespēja rīkoto protestu laikā atrast kompromisu un pildīt LIZDA prasības parādījusi lēmējvaras "īsto attieksmi".
Sekojoši no septembra plānots sākt beztermiņa streiku, par kuru šodien vienbalsīgi lēma LIZDA padome. Vanaga uzsver, ka tas nebūs brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu terminu, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.
Vanaga atgādina, ka 2015.gadā norisinājās vienu dienu garš pedagogu streiks. No šīs pieredzes arodbiedrības padome esot iemācījusies, ka efektīvs streiks būs tikai tad, ja tas būs beztermiņa.
Papildus LIZDA vērsīsies pie pašvaldībām, izglītības iestāžu vadītājiem, augstskolu pārstāvjiem, kā arī vecākiem, jo viņiem esot jāsaprot, ka pedagogiem patīk strādāt ar bērniem, bet ar pašreizējo darba slodzi pedagogs nevar atvēlēt pietiekamu laiku, lai izpildītu prasības, kuras pieprasa jaunais mācību saturs.
Iepriekš ziņots, ka ceturtdien pie Saeimas rīkotajā piketā LIZDA nav izdevies panākt garantijas tās izvirzīto prasību izpildei.
Pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K) LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.
Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.
LIZDA priekšsēdētāja Vanaga uzsvērusi, ka izglītības sistēma valstī ir sabrukuma priekšā, un tas pavisam drīz var rezultēties ar to, ka nebūs vairs, kas iet klasēs, kas vada stundas. Tādā gadījumā būtiski cietīšot izglītības kvalitāte un pieejamība.
