Oficiālais iemesls, kāpēc veselības ministrs Juris Bārzdiņš parakstījis rīkojumu par pārbaudes uzsākšanu Veselības ekonomikas centrā (VEC) un tā direktores Daigas Behmanes atstādināšanu no amata, ir neapmierinātība ar darba grupas ziņojumu par situāciju ar kompensējamiem medikamentiem. Ziņojumu gan gatavojuši un tā secinājumiem piekrituši arī Veselības inspekcija un Veselības norēķinu centrs. Pacientu organizācijas norādījušas, ka papildu slogu kompensējamo zāļu budžetam deva pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielinājums medikamentiem un tur atbildība jāuzņemas valdībai.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apstiprināja, ka tapis rīkojums, ar kuru VEC sākta pārbaude un uz laiku no amata tiks atstādināta centra direktore D. Behmane. Ministrs nav apmierināts ar darba grupas ziņojumu par situāciju kompensējamo zāļu jomā, un tur esot arī VEC vaina – direktores nespēja izveidot kompensējamo zāļu sistēmu tā, lai no budžeta pieejamais finansējums tiktu izlietots efektīvi. «Centrs nav darījis visu iespējamo, lai pacientiem būtu pieejamas pēc iespējas lētākas kompensējamās zāles,» ministru citē Veselības ministrijas speciāliste Egita Pole. «Jautājums ir par to, kā izlieto to naudu, kas ir. Ministram nav pārliecības, vai darīts viss, lai medikamenti kļūtu lētāki, lai tos varētu nodrošināt lielākam pacientu skaitam.» Nav sniegts arī piedāvājums, kā risināt problēmas ar kompensējamo zāļu C sarakstu – tajā iekļauti īpaši dārgi medikamenti, kur vienam pacientam izmaksas mēnesī pārsniedz vairākus tūkstošus latu. Pašlaik pacientiem ir jāgaida rindā. Ziņojumu izstrādāja gan VEC, gan divas citas iestādes, tāpēc tiks vērtēta arī to atbildība, tomēr «VEC ir galvenais, kas atbild par kompensējamo zāļu sarakstu, nosaka cenas un plāno budžetu».
Šādu ministra reakciju varētu būt izraisījusi preses konference pagājušo piektdien, kur VEC kopā ar Veselības inspekciju un Veselības norēķinu centru stāstīja par izstrādāto ziņojumu ministrijai, kurā viens no galvenajiem akcentiem ir likts uz nepietiekamajiem līdzekļiem kompensējamo medikamentu sistēmā. Ja šogad netiks piešķirti papildu pieci miljoni latu, sistēmā varētu izveidoties deficīts. Šogad kompensējamiem medikamentiem piešķirti 73 miljoni latu, kas gan ir vairāk nekā pērn, tomēr mazāk nekā 2008. gadā. Tajā pašā laikā pacientu skaits būtiski audzis un turpina augt. Savukārt vidēji uz vienu pacientu atvēlētā nauda šīs sistēmas ietvaros ar katru gadu sarūk: pērn tas bija 141 lats, šogad tikai 137, 2008. gadā – 161 lats.
Ja sekojam līdzi veselības ministra domu gaitai – jāpalielina ambulatorās aprūpes nozīme pacientu ārstēšanā, tas nozīmē, ka pieaugtu valsts izdevumi arī kompensējamiem medikamentiem. No šīs idejas ministrs neesot atkāpies, taču arī pieejamā nauda ir jātērē efektīvi.
Viena no pacientu organizācijām, kas uzskata, ka veselības ministra rīcība ir pārsteidzīga, ir Apvienība HIV.LV. Tās valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis spriež: «Jāņem vērā, ka Veselības ekonomikas centra panākumi, samazinot kompensējamo zāļu bāzes cenas, nedeva vēlamo ekonomisko efektu, jo tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis zālēm, kas radīja papildu slogu kompensējamo zāļu budžetam, un šajā apstāklī centra vainas noteikti nav.
