Zinoši un ne tik zinoši ļaudis mudina pavasarī uzēst augus, ko parasti uzskatām par nīstamām nezālēm, piemēram, gārsas, nātres un pienenes. Mēs uzklausām šo informāciju, nopriecājamies, ka, redz, tādas lietas arī var ēst, un ar to viss parasti beidzas.
Nākas ieguldīt diezgan daudz darba un pacietības, lai savāktu izejvielas, savu tiesu prasa arī pati gatavošana, un, ko tur liegties, paiet arī kāds brītiņš, līdz izdodas pierunāt aizdomīgākos ēdājus nogaršot ekstrēmo cienastu. Nevajag sākt ar lielām porcijām, jo pie jaunas garšas jāpieradinās pakāpeniski.
Pienenes
Pieneņu rūgtums vienam šķiet viegls un patīkams, bet citam liek saviebties un izspļaut cienastu, lai cik veselīgs tas būtu. Jo pieneņu lapas ir jaunākas, jo rūgtums mazāks. Lai to notušētu, izmanto divus paņēmienus: lapas aptuveni pusstundu mērcē sālītā ūdenī vai arī, gatavojot salātus, apslacina tās ar citronu sulu vai etiķi. No pieneņu ziediem vāra specifisku sīrupu, ko mēdz saukt arī par pieneņu medu, bet pieneņu pumpurus, izrādās, var marinēt. Savus cienītājus pienene atalgo, uzlabojot viņu organismā vielmaiņu, bet sanīkušajiem palīdz atgūt ēstgribu. Pie rūgtuma var pieradināties pakāpeniski, sākumā pievienojot salātiem tikai nedaudz pieneņu lapu.
Nātres
Daži zaļās virtuves cienītāji uzsver, ka nātres jāizmanto tikai pavisam jaunas – tādas, kuras vēl nedzeļ. Apēdot 100 g svaigu nātru lapiņu, organismam tiek 100–200 mg C vitamīna. Citi recepšu autori pieļauj arī dzeļošu nātru izmantošanu, bet iesaka tās plūkt gumijas cimdos un pirms gatavošanas noplaucēt karstā ūdenī. Ja nav speciālu recepšu, nātres var pievienot visur tur, kur liek spinātus vai skābenes. Salīdzinājumā ar citām savvaļas delikatesēm nātru garša ir neitrāla, tāpēc tās var likt gan zupā, gan sautējumā vai mērcē, kā arī pīrāgos; var savārīt biezenī, pievienojot dažādus zaļumus un olu. Vasaras sākumā ieteicams salasīt nātres un izkaltēt tējai, ko tautas medicīnā lieto asiņu tīrīšanai, pret saaukstēšanos, aknu un žultsceļu kaitēm.
Gārsas
Ēdienu gatavošanā iesaka izmantot gārsu jaunās lapiņas un to kātiņus. No tām var vārīt dažādas zupas, biezeņus, piedevas gaļas un zivju ēdieniem, salātus, uzkodas. Gārsu lapas var arī skābēt ziemai tāpat kā kāpostus, bet kātiņus – marinēt. Lapas mēdz arī sažāvēt, saberzt pulverī un pievienot ēdieniem. Daļai cilvēku gārsas negaršo, savukārt citi uzskata tās par pikantām un atsvaidzinošām. Jaunās, svaigās gārsu lapiņas satur daudz C vitamīna: 44–100 mg 100 gramos. Kara un bada laikos tās cilvēkus glābušas no avitaminozes.
NODERĪGI!
Izejvielas ēdieniem no savvaļas augiem jāvāc tīrā vietā, tālāk no izplūdes gāzēm un putekļiem.
Ņemiet tikai tos augus, kurus patiešām pazīstat!
Pieneņu sula ļoti notraipa rokas, tāpēc pienenes vēlams vākt cimdos, kurus nav žēl izmest. Rokas vieglāk nomazgāt, ja izmanto etiķi, citronu sulu u.c.
