Pamiers Ukrainas austrumos ir tikai "vārda pēc", uzskata NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs.
Nesenās artilērijas apšaudes ir salīdzināmas ar laika posmiem pirms pamiera pasludināšanas, sacīja ģenerālis.
Viņš gan arī atzina, ka ir "cerīgi" noskaņots par jauno vienošanos, kas Ukrainas un prokremlisko kaujinieku starpā tika parakstīta sestdien.
Pirmā vienošanās par pamiera ievērošanu Ukrainas austrumos tika parakstīta 5.septembrī Minskā, tomēr jau vairākkārt tikusi pārkāpta.
Brīdlovs uzrunāja žurnālistus Viļņā pēc NATO komandieru sanāksmes.
"Situācija Ukrainā šobrīd nav laba. Incidentu skaits un izšauto kārtu skaits, un artilērija, kas ir izmantota pāri frontes līnijai pēdējo dienu laikā, ir salīdzināma ar atsevišķiem intensitātes līmeņiem pirms pamiera. Pamiers joprojām tur ir vārda pēc, bet tas, kas notiek uz vietas, ir pilnīgi cits stāsts," uzsvēra ģenerālis.
Kopš pagājušās nedēļas zināms skaits Krievijas karavīru ir pametuši Ukrainu un atgriezušies Krievijā, tomēr joprojām ir gatavi "vērst savu militāro spēku pret Ukrainu ".
Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.
Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Brīdlovs vēl otrdien sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
