Grieķijas valdība apsolījusies jau rīt izpildīt daļu saistību, atmaksājot Starptautiskajam Valūtas fondam 450 miljonus eiro, bet aprīļa otrajā pusē panākt vienošanos ar aizdevēju troiku. Vienlaikus tā paziņojusi, ka vēlas no Vācijas saņemt 279 miljardus eiro kā kompensāciju par Otrā pasaules kara laikā notikušo okupāciju.
Saskaņā ar Reuters ziņām, naudas Grieķijas valsts kasē pašlaik pietiek, ilgākais, līdz 20. aprīlim un Atēnas ar nepacietību gaida 7,2 miljardu eiro lielo pārskaitījumu no aizdevējiem – šī ir daļa no iepriekšējās valdības ņemtā kredīta, kas vēl nav nonācis līdz Grieķijai. Aprīļa sākumā kreditoriem tika iesniegts reformu plāns, kas paredz atsākt valsts uzņēmumu privatizāciju un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Pēc valdības domām, šā plāna finansiālais efekts būtu 6 miljardi eiro gadā, taču Brisele ar dokumentu nav bijusi apmierināta. Neoficiāli avoti izteikušies, ka Grieķijas piedāvājums uzskatāms par «ideju apkopojumu», nevis konkrētu rīcības plānu, un no Atēnām tiek gaidīta priekšlikumu konkretizēšana, kā arī stingra apņemšanās turpināt taupības režīmu un atteikties no plānotās algu un pensiju palielināšanas.
Ņemot vērā kritisko situāciju valsts kasē, tika prognozēts, ka finanšu ministrs Janis Varufakis vizītes laikā ASV mēģinās ar SVF vadītāju Kristīnu Lagārdu vienoties par maksājuma atlikšanu. Taču, pat ja šāds lūgums ir bijis, tas ir noraidīts. Pēc divas ar pusi stundas ilgām sarunām paziņots, ka Grieķija maksājumu veiks paredzētajā termiņā – 9. aprīlī. Vēlāk J. Varufakis paziņojis, ka 24. aprīlī ieplānotajā eiro zonas finanšu ministru apspriedē Rīgā cer panākt vismaz provizorisko vienošanos ar kreditoriem, kas ļaus saņemt tik nepieciešamos finanšu līdzekļus. Reuters aptaujātie analītiķi norādījuši, ka gadījumā, ja Grieķijai neizdosies līdz tam laikam izstrādāt kreditorus apmierinošu reformu plānu, ir risks, ka valstij būs jāpasludina defolts.
BBC norāda, ka Grieķijas parāds starptautiskajiem aizdevējiem ir 240 miljardi eiro, un šī summa ir mazāka par to, ko vakardienas parlamenta komisijas sēdē nosaucis finanšu ministra vietnieks Dimitris Mardass.
279 miljardi eiro – tik daudz, pēc viņa vadītās ekspertu grupas aplēsēm, Grieķijai ir parādā Vācija par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem postījumiem un aizņēmumu, ko nacisti veica Grieķijas centrālajā bankā. Berlīne gan šo parādu neatzīst un negrasās atzīt, norādot, ka pēc kara jau maksājusi Atēnām kompensāciju (115 miljonus marku 1960. gadā) un visas pretenzijas par nacistiskās Vācijas parādiem zaudējušas spēku pēc 1990. gadā notikušās valsts atkalapvienošanās.
