Trešdiena, 22.maijs

redeem Emīlija

arrow_right_alt Pasaulē

Kamerons meklē atbalstu ES reformām

Vācijas kanclere Angela Merkele likusi saprast, ka daļa Deivida Kamerona priekšlikumu ir vismaz apspriešanas vērti © Scanpix

Līdz jūnija nogalei, kad Briselē notiks kārtējā Eiropas Savienības padomes sēde, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons plāno tikties ar visu pārējo 27 ES dalībvalstu līderiem, lai pārliecinātu viņus, ka Londonas pieprasīto reformu realizēšana ir visu interesēs – pat ja tas nozīmē grozījumus ES pamata līgumos.

Pagājušonedēļ D. Kamerons iesniedza parlamentā likumprojektu, kas paredz Lielbritānijā līdz 2017. gada beigām sarīkot referendumu par līdzdalību ES, un viņš pats ir gatavs šo līdzdalību atbalstīt, taču tikai ar jaunajiem noteikumiem, kurus cer izkaulēt.

Ar savām pamata tēzēm D. Kamerons pagājušajā nedēļā jau paspējis iepazīstināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un sarunu biedrus četrās ES valstu galvaspilsētās – Hāgā, Parīzē, Varšavā un Berlīnē. Vakar vakarā Berlīnē Ž. K. Junkers šīs idejas apsprieda ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Reuters norāda, ka Lielbritānijas premjers vēlas ierobežot ieceļotāju no citām ES valstīm pieeju Lielbritānijas sociālo pabalstu sistēmai (samazinot tā dēvēto pabalstu tūrismu), uzlabot vienotā tirgus darbības principus, kā arī saņemt garantijas, ka Lielbritānijai netiks uzspiesta ciešāka integrācija un tajā pašā laikā tā nebūs zaudētāja gadījumā, ja šai ciešākajai integrācijai piekritīs eiro zonā esošās 19 ES valstis. Jāatgādina, ka Vācija un Francija beidzamajās nedēļās aktualizējusi jautājumu par divātrumu Eiropu, kas nozīmē daudz ciešāku integrāciju eiro zonas ietvaros līdz pat kopīga budžeta apstiprināšanai. Savas prasības D. Kamerons vēl nav precīzi formulējis (to viņš solījis izdarīt līdz 25.–26. jūnijā paredzētajam Briseles samitam), un pašlaik sarunās britu premjers vairāk zondē situāciju, cenšoties noskaidrot, kādām reformām varētu piekrist ES partneri.

«Pašreizējā situācija nav pietiekami laba, un es uzskatu, ka nepieciešamas izmaiņas, no kurām labums būs ne tikai Lielbritānijai, bet arī pārējai Eiropai. Mana prioritāte ir reformēt Eiropas Savienību, lai padarītu to konkurētspējīgāku, tajā pašā laikā kliedējot bažas, kādas britu tautai ir par dalību savienībā. Mēs vēlētos palīdzēt eiro zonai darboties labāk,» – ar šādu paziņojumu D. Kamerons uzstājies Parīzē, tiekoties ar F. Olandu, un, kā norāda AFP, mazliet mainītā formā to atkārtojis arī citiem sarunu biedriem. Gan F. Olands, gan A. Merkele pēc sarunām uzsvēruši, ka visas ES interesēs ir panākt, lai Lielbritānija paliktu savienībā. Tieši neatbildot uz jautājumu, vai šī iemesla dēļ iespējama ES pamata dokumentu grozīšana, A. Merkele tomēr paziņojusi, ka, «ja ir vēlēšanās, vienmēr var atrast izeju». Reuters atgādina, ka savulaik arī pati Vācijas kanclere, vēloties panākt ciešāku eiro zonas valstu integrāciju, pieļāva iespēju, ka var veikt grozījumus ES dibināšanas līgumā un citos dokumentos, taču pašlaik Vācijas amatpersonas secinājušas, ka tas ir diezgan nereāli, jo šādai rīcībai nav atbalsta citu Eiropas valstu galvaspilsētās.

Uz to norādījis arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiū, tēlaini (un britiem ļoti labi saprotamās asociācijās) paziņojot:

«Viņi ir pievienojušies futbola komandai, un nevar pēkšņi spēles vidū ierosināt spēlēt regbiju.» Savas sarkanās līnijas jau paspējusi novilkt arī Polija, paziņojot, ka tā aizstāvēs 800 000 Lielbritānijā dzīvojošo Polijas pilsoņu intereses. «Tas ir jautājums par vienoto tirgu, par pamata lietām. Mēs saprotam Lielbritānijas nostāju. Taču ir arī ES pamata lietas, uz kurām būvēta vienotā Eiropā. Tā ir skarba runa, taču ļoti godīga no Polijas puses,» šīs valsts ārlietu ministrs Gžegošs Shetina sacījis sarunā ar televīzijas kompāniju TVP1. Interneta ziņu vietne EurActiv.com norāda, ka gan ES amatpersonas, gan daudzu valstu pārstāvji, kuri vēlas stabilitāti, negrib, lai sāktos pamata dokumentu revidēšana, jo nav skaidrs, pie kādām sekām tā var novest. Polijas Eiropas lietu ministrs Rafals Tžaskovskis intervijā BBC norādījis, ka «Eiropas konstitūcija vienkārši izjuks, ja katra valsts tagad nāks ar savām prasībām par izmaiņām likumos».

DEIVIDA KAMERONA PRIEKŠLIKUMI

Strādājošajiem no ES valstīm:

  • Nepienākas pabalsti tiem, kuri Lielbritānijā nav nodzīvojuši vismaz četrus gadus
  • Nepienākas sociālie mājokļi tiem, kuri Lielbritānijā nav nodzīvojuši vismaz četrus gadus
  • Nepienākas bērnu pabalsti par ārpus Lielbritānijas dzīvojošajiem bērniem

Bezdarbniekiem no ES valstīm:

  • Netiek piešķirta palīdzība no Lielbritānijas nodokļu maksātāju naudas
  • Draud deportācija, ja viņi nespēj atrast darbu sešu mēnešu laikā

Citi priekšlikumi:

  • Jānosaka ierobežojumi, kas liedz no citām ES valstīm ieceļojušajiem ievest ģimenes locekļus no valstīm, kas ir ārpus ES
  • Jāpieņem likumi, kas ļauj vieglāk deportēt kriminālnoziedzniekus – ārzemniekus
  • Jāierobežo ubagu, krāpnieku utt. iebraukšanas iespējas Lielbritānijā
  • Uzņemot ES jaunas dalībvalstis, jānodrošina, ka to pilsoņiem netiks atļauta pārvietošanās brīvība, līdz šo valstu ekonomika būs sasniegusi Lielbritānijas līmeni

Avots: Daily Mail